Somijas un Norvēģijas meža īpašnieki drīkst brīvi rīkoties ar savu īpašumu, cērtot kokus, kad tie sasnieguši savu kvalitatīvo pilnbriedu un līdz ar to arī augstāko cenu tirgū. Taču Latvijas mežu īpašnieki atbilstoši tā dēvēto dabas draugu likumā ievirzītām normām spiesti zāģēt vecus, sliktākas kvalitātes kokus – liecina apkopotie dati par koku ciršanas regulējumiem Eiropas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd arī Zviedrija virzās uz lielāku lemšanas brīvību mežu īpašniekiem.
Piedāvātie grozījumi Meža likumā izraisījuši politiskās sadursmes starp Saeimā pārstāvētajām kreisi liberālā spārna partijām, kuras kvēli atbalsta zaļo kursu un gatavas piešķirt labvēlības režīmu ārvalstu ražotājam, un ZZS, kura ir likuma grozījumu iniciatore. Grozījumi paredz priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem tiks samazināts cirtes vecums arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu, apses cirtes vecums tiks samazināts par desmit gadiem - no 41 līdz 31.
Zviedrija, kurā, atšķirībā no Latvijas, ļauts cirst daudz jaunākus kokus, vēlas virzīties uz normām, kas piešķirs vēl lielāku brīvību mežu īpašniekiem lemt par to, kāda vecuma kokus konkrētajā brīdī cirst. Zviedrijā šobrīd cērtamais vecums priedei 60 gadi, eglei 45, bērzam 35. Arī Zviedrijā raisās diskusijas, ir vai nav labi ļaut lielāku vaļu mežu īpašniekiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze sociālajos tīklos publiskojis video, kur ar Zviedrijas lauku lietu ministru Pēteru Kulgrēnu apspriež nozares politiku un pieredzi, kā arī salīdzinošu informāciju par koku ciršanas vecumiem tajās Eiropas valstīs, kurās tieši meža nozare ir viens no būtiskākajiem ekonomikas pamatiem, uzsverot nepieciešamību vērtēt Latvijas pieeju plašākā kontekstā. Saskaņā ar A. Krauzes publiskoto informāciju, Latvijā noteiktie minimālie koku ciršanas vecumi būtiski pārsniedz citās Eiropas valstīs noteiktos sliekšņus. Savukārt Somijā un Norvēģijā konkrēto ciršanas brīdi nosaka pats īpašnieks, ievērojot vispārējos ilgtspējas un dabas aizsardzības principus. Šie dati ministra ieskatā liek uzdot jautājumu - vai Latvijas modelis nav kļuvis pārlieku ierobežojošs un vai tas joprojām nodrošina optimālu līdzsvaru starp ekonomisko ieguvumu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
View this post on Instagram
Papildu perspektīvu šai diskusijai sniedz arī Zviedrijas pieredze, ko sarunā ar A. Krauzi akcentējis Zviedrijas lauku lietu ministrs P. Kulgrēns. Viņš norādījis, ka Zviedrijas pieeja balstās uz salīdzinoši lielu meža īpašnieku brīvību, vienlaikus saglabājot apdraudēto sugu aizsardzību un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. P. Kulgrēns uzsvēris arī meža nozīmi klimata politikas kontekstā, norādot, ka ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un biomasa var aizstāt fosilos resursus un tādējādi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Neskatoties uz to, ka jau šobrīd Zviedrijā ir ievērojami zemāki vecuma sliekšņi koku ciršanai nekā Latvijā, tur arvien tiecas dot lielāku rīcības brīvību mežu īpašniekiem.
“Mēs cenšamies panākt lielāku brīvību meža īpašniekiem. Protams, mums ir jāpasargā apdraudētās sugas, bet tāpat mums ir jāpasargā arī ilgtspējīga biomasa. Ja mēs taisāmies pārvaldīt klimata krīzi, mums vajag vairāk ilgtspējīgas biomasas. Tā var aizstāt fosilās alternatīvas. Līdz ar to dabas saglabāšana un aktīvas, produktīvas mežsaimniecības apvienošana ir ļoti svarīga,” norādījis Zviedrijas atbildīgais ministrs.
Latvijas Mežu sertifikācijas padome vēstulē Saeimas prezidijam aicina atbalstīt grozījumus Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu. Vēstulē padome aicinājusi Saeimu un Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties pievērst uzmanību ar meža un lauksaimniecības nozari saistītajiem procesiem, nepieļaujot resursu atstāšanu sapūšanai vai iznīcībai.
Arī starptautiskās izdevniecības “Springer” akadēmiskajās publikācijās mežu nozares politikas analīzē uzsvērts princips “brīvība ar atbildību”, kas šajā valstī tiek īstenots jau vairākus gadu desmitus. Šī pieeja paredz līdzsvaru starp diviem vienlīdz svarīgiem mērķiem - ekonomiski produktīvu mežsaimniecību un vides aizsardzību. Tas būtībā apstiprina, ka lielāka rīcības brīvība pati par sevi nenozīmē atteikšanos no ilgtspējas principiem.
Līdzīgu skatījumu piedāvā arī Eiropas Savienības līmeņa analīze. Eiropas Komisija uzsver, ka meži vienlaikus pilda ekonomisku, sociālu un klimata funkciju un to ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska gan resursu apritei, gan klimata pārmaiņu mazināšanai. Tas nozīmē, ka mežs vairs netiek skatīts tikai kā aizsargājams dabas objekts, bet arī kā aktīvs resurss, kas var sniegt ieguldījumu tautsaimniecībā un enerģētikas pārejā.
Vienlaikus Zviedrijā veiktie pētījumi norāda arī uz praktiskiem izaicinājumiem. Jēnčēpingas universitātes pētījumā par meža īpašnieku rīcību secināts, ka pārlieku sarežģīts vai stingrs regulējums var radīt pretēju efektu - īpašnieki atturas no aktīvas meža apsaimniekošanas vai atliek lēmumus. Tas savukārt var ietekmēt gan meža kvalitāti, gan tā ekonomisko vērtību ilgtermiņā. Šie piemēri iezīmē kopīgu tendenci - efektīva mežsaimniecības politika arvien biežāk tiek balstīta nevis tikai uz ierobežojumiem, bet uz līdzsvarotu pieeju. Uz pārmērīgiem ierobežojumiem un sekām netieši norāda arī Latvijas atbildīgās institūcijas.
Dabas aizsardzības pārvalde vēl 2025. gada februārī informēja par to, cik nozīmīga ir savlaicīga meža apsaimniekošana. Egļu astoņzobu mizgrauža piemērs Latvijā spilgti parāda, ka šis kaitēklis ir dabiska meža ekosistēmas sastāvdaļa, taču labvēlīgos apstākļos - pēc vētrām, sausuma vai novājinātās audzēs - tas var savairoties masveidā un izraisīt plašu egļu bojāeju. Svarīgi, ka šādos gadījumos tiek skarti ne tikai jau novājināti koki, bet arī pilnīgi veselīgas egles. Tas nozīmē, ka neapsaimniekotas vai pāraugušas mežaudzes var kļūt īpaši ievainojamas, radot gan ekonomiskus zaudējumus, gan nepieciešamību pēc neatliekamiem mežsaimniecības pasākumiem.
Savukārt Valsts meža dienests (VMD) par šo pašu problēmu ziņoja vēl 2021. gada aprīlī, norādot, ka astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) izplatību būtiski ietekmē laikapstākļi, tāpēc precīzi prognozēt risku ir grūti. Lai mazinātu postījumus, meži jāapsaimnieko savlaicīgi - cirsmas jāizstrādā un koksne jāizved noteiktajos termiņos, kā arī regulāri jāapseko egļu audzes un laikus jāreaģē uz bojājumu pazīmēm.
VMD norādīja, ka, ņemot vērā risku straujiem kaitēkļu uzliesmojumiem, būtu nepieciešama elastīgāka pieeja meža apsaimniekošanas nosacījumiem, piemēram, atvieglojot ciršanas vecuma ierobežojumus, lai īpašnieki varētu ātrāk un efektīvāk novērst potenciālos postījumus un samazināt ekonomiskos zaudējumus.
