Privātīpašniekiem jādod atļauja cirst papīrmalku, kaut jaunaudzi. Valsts mežos vajadzētu cirst, vadoties no stumbra resnuma, nevis "klimata pārmaiņām".
Krauze var atbraukt apskatīt manis stādīto 55 g.v. mežu, kurš tika retināts stipri par vēlu. Tad ielaida tur harvesteru, kurš izdzina autobāņus krustām šķērsām jeb tur viss tika sačakarēts. Turklāt mežs atrodas ideālā vietā, kur augt priedei un nav ne purvmala, ne smilšu kāpa.
daži lieli biznesmeņi nevar rimties un mēģina visādi izbīdīt savas intereses, kuras nav Latvijas valsts intereses. Ja runa būtu par mazajiem meža īpašniekiem, tad tur var lemt par kādiem vienkāršākiem noteikumiem, savukārt lielajiem meža īpašniekiem vajadzētu pat par caurmēra cirsmām ieviest papildus maksājumu, kuru izmantot, lai pienācīgi atbalstītu tos meža īpašniekus, kuriem ir aizsargājamas meža platības un ciršana ir ierobežota vai vispār nav atļauta. Visos pētījumos CO2 uzkrājējs ir augošs mežs, savukārt nocirst nozīmē tūlītēji sadedzināts vai izmantots ar diezgan īsu termiņu, piemēram, mēbeles ļoti bieži tiek izmantotas tikai 10-20 gadus, papīrs vēl īsāku termiņu, koka paletes tāpat, tikai maza daļa pārstrādāta koka ilgāk kalpo kā CO2 uzkrājējs kā nenocirsts.
Nocirstai gan nenozīmē, ka tur tagad būs tikai celmi vien, celmi vien, Vai esi ievērojis, ka pēc celmiem dažu gadu laikā parādās skaista jaunaudzīte? Vai daudz skābekļa saražo priežu audze, kurā koks no koka atrodas 30-40 metru attālumā. Vai astoņdemit gadīgajā nokaltušajā egļu audzē daudz skābekļa saražo? Man gadījās redzēt, kā firma nopirka un nozāģēja pāraugušu egļu audzi, bija "trubas vien, trubas vien", jo audze bija nepareizā vietā. Vai ieteiksi gaidīt cirtmetu alkšņu, apses, blīgznas mistrojumā , kad koki jau sāk kalst, bet laiks cirst nav pienācis, apsei, alksnim labi, ja katrs piektais koks daudzmaz dzīvs, pārējos tikai trupe? Gadijās pašam cirst alkšņu audze, kur bija noteikta grupu cirte un tad "gudra" mežziņa dēļ tika atstāti augšanā atpalikušie alkšņi, lai biezību saglabātu. Pēc dažiem gadiem bija slotas vien, slotas vien(tā notiek ar pusaugušiem alkšņiem, kad pēc izretināšanas tie tiek gaismā. Ja tev ir izsevība, pabrauc pa autoceļiem, Strenči- Valka. Valka -Gaujiena, Valka-Smiltene, paskaties visus celmi vien, celmi vien, pavēro jaunaudžu vecumu, ieslēdz smadzenes, paskaiti gadus, pēc demit gadiem atkārto braucienu, būs tev celmi vien, celmi vien. Man tur bieži gadās braukt, izskatās kā mācību līdzeklis mežkopība. Runa gan nav par privātajiem mežiem, bet tomēr...
Izklausās, ka tie ir bezsaimnieka meži kas tev tur tuvumā. Mežaudzei ir vismaz 4 kopšanas cikli. Manis stādītajā harvesters iebrauca 55 mūža gadā. Tagad tas mežs izskatās briesmīgi un savā mūžā pēc 25 gadiem joprojām tur nebūs sortimenta, ko cirst. Tagadējās jauno laiku jaunaudzes ir par retu stādītas, lai nav jākopj un var ieekonomēt. Tur nekādas mastu priedes neizaugs. Cērt jau tagad vēl tēvu un vectēvu stādītos mežus. CO2 vispār nav problēma jeb tā ir daudzo purvu problēma.
Komentāri: Zviedrijas lauku lietu ministrs: mežu īpašniekiem cenšamies dot brīvību koku ciršanā
Privātīpašniekiem jādod atļauja cirst papīrmalku, kaut jaunaudzi. Valsts mežos vajadzētu cirst, vadoties no stumbra resnuma, nevis "klimata pārmaiņām".
Krauze var atbraukt apskatīt manis stādīto 55 g.v. mežu, kurš tika retināts stipri par vēlu. Tad ielaida tur harvesteru, kurš izdzina autobāņus krustām šķērsām jeb tur viss tika sačakarēts. Turklāt mežs atrodas ideālā vietā, kur augt priedei un nav ne purvmala, ne smilšu kāpa.
daži lieli biznesmeņi nevar rimties un mēģina visādi izbīdīt savas intereses, kuras nav Latvijas valsts intereses. Ja runa būtu par mazajiem meža īpašniekiem, tad tur var lemt par kādiem vienkāršākiem noteikumiem, savukārt lielajiem meža īpašniekiem vajadzētu pat par caurmēra cirsmām ieviest papildus maksājumu, kuru izmantot, lai pienācīgi atbalstītu tos meža īpašniekus, kuriem ir aizsargājamas meža platības un ciršana ir ierobežota vai vispār nav atļauta. Visos pētījumos CO2 uzkrājējs ir augošs mežs, savukārt nocirst nozīmē tūlītēji sadedzināts vai izmantots ar diezgan īsu termiņu, piemēram, mēbeles ļoti bieži tiek izmantotas tikai 10-20 gadus, papīrs vēl īsāku termiņu, koka paletes tāpat, tikai maza daļa pārstrādāta koka ilgāk kalpo kā CO2 uzkrājējs kā nenocirsts.
Nocirstai gan nenozīmē, ka tur tagad būs tikai celmi vien, celmi vien, Vai esi ievērojis, ka pēc celmiem dažu gadu laikā parādās skaista jaunaudzīte? Vai daudz skābekļa saražo priežu audze, kurā koks no koka atrodas 30-40 metru attālumā. Vai astoņdemit gadīgajā nokaltušajā egļu audzē daudz skābekļa saražo? Man gadījās redzēt, kā firma nopirka un nozāģēja pāraugušu egļu audzi, bija "trubas vien, trubas vien", jo audze bija nepareizā vietā. Vai ieteiksi gaidīt cirtmetu alkšņu, apses, blīgznas mistrojumā , kad koki jau sāk kalst, bet laiks cirst nav pienācis, apsei, alksnim labi, ja katrs piektais koks daudzmaz dzīvs, pārējos tikai trupe? Gadijās pašam cirst alkšņu audze, kur bija noteikta grupu cirte un tad "gudra" mežziņa dēļ tika atstāti augšanā atpalikušie alkšņi, lai biezību saglabātu. Pēc dažiem gadiem bija slotas vien, slotas vien(tā notiek ar pusaugušiem alkšņiem, kad pēc izretināšanas tie tiek gaismā. Ja tev ir izsevība, pabrauc pa autoceļiem, Strenči- Valka. Valka -Gaujiena, Valka-Smiltene, paskaties visus celmi vien, celmi vien, pavēro jaunaudžu vecumu, ieslēdz smadzenes, paskaiti gadus, pēc demit gadiem atkārto braucienu, būs tev celmi vien, celmi vien. Man tur bieži gadās braukt, izskatās kā mācību līdzeklis mežkopība. Runa gan nav par privātajiem mežiem, bet tomēr...
Izklausās, ka tie ir bezsaimnieka meži kas tev tur tuvumā. Mežaudzei ir vismaz 4 kopšanas cikli. Manis stādītajā harvesters iebrauca 55 mūža gadā. Tagad tas mežs izskatās briesmīgi un savā mūžā pēc 25 gadiem joprojām tur nebūs sortimenta, ko cirst. Tagadējās jauno laiku jaunaudzes ir par retu stādītas, lai nav jākopj un var ieekonomēt. Tur nekādas mastu priedes neizaugs. Cērt jau tagad vēl tēvu un vectēvu stādītos mežus. CO2 vispār nav problēma jeb tā ir daudzo purvu problēma.
Komentēt