Ekonomikas ministrija (EM) virza ieceri būtiski mazināt birokrātisko slogu mazajiem uzņēmumiem, tostarp atsakoties no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātiem.
Sarunā ar “nra.lv” ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka viena no būtiskākajām iecerēm paredz paaugstināt slieksni, no kura uzņēmumiem nepieciešams veikt ikgadējo auditu. Tas nozīmētu, ka daļai mazo uzņēmumu šādas atskaites vairs nebūtu jāiesniedz un Valsts ieņēmumu dienestam tās nebūtu jāpārbauda.
“Mēs paredzam to, ka mazajam biznesam ikgadējās audita atskaites vairs nav jāsniedz. Valsts ieņēmumu dienestam tās nebūs jāpārbauda, uzņēmējiem nebūs jāsniedz (..) Uzņēmējiem, kuru dienas apgrozījums ir 700 eiro, mēs prasām atteikties no kases aparātu sistēmām vispār. Tātad nebūs kases aparāti un līdz ar to visa birokrātija ar to uzskaiti. Mēs paļaujamies uz to, ka uzņēmums pats veic uzskaiti, samaksā nodokļus. Visa šī administratīvā sloga samazināšanas rezultātā mēs samazināsim mazajam biznesam izmaksu slogu par aptuveni 50 miljoniem, ko varēs novirzīt biznesa attīstībai. Arī valsts pārvalde iegūs - mēs ministriju līmenī šonedēļ panācām šo vienošanos,” sacīja ministrs.
Arī šī gada 6. maijā publicētajā Ekonomikas ministrijas rīcības plānā tirdzniecības nozares atbalstam minēta iecere pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības un palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni. Turpmāk šīs prasības galvenokārt attiektos tikai uz lielajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Iniciatīvu kā atbalstāmu vērtē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV), norādot, ka šobrīd daudzi Latvijā spēkā esošie regulējumi uzliek pārmērīgu slogu mazajiem uzņēmējiem.
“Ja runājam principiāli, abas minētās idejas - gan par obligātajām revīzijām, gan par kases aparātu lietošanas regulējuma vienkāršošanu - neapšaubāmi ir atbalstāmas. Rīcības plānā iekļautas arī citas iniciatīvas: reklāmas izvietošanas regulējuma vienkāršošana un akcīzes nodokļa samaksas termiņa pagarināšana.
Svarīgākais šādu izmaiņu ieviešanā ir tas, ka, nosakot konkrētus regulējuma sliekšņus, tie rūpīgi jāizdiskutē ar visām iesaistītajām nozarēm. Tai skaitā izvērtējot iespējamos riskus nodokļu uzraudzībai un ēnu ekonomikai. Tikai tad pieņemtie lēmumi kalpos visas sabiedrības interesēm,” skaidro A. Čakša.
Viņa norāda, ka Ekonomikas ministrijas plānā ietverto ideju pamatojums ir divējāds: gan samazināt pārtikas cenas, īpaši mazumtirdzniecības veikalos lauku reģionos, gan uzlabot Latvijas mazo uzņēmumu konkurētspēju.
Šobrīd par rīcības plānu tirdzniecības nozares administratīvā sloga mazināšanai notiek diskusijas, un drīzumā tas nonāks Ministru kabineta sēdē, stāsta A. Čakša.
Arī nozare ieceri vērtē pozitīvi
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs sarunā ar “nra.lv” atzina, ka Ekonomikas ministrijas ieceres vērtējamas pozitīvi. Viņš norādīja, ka jautājums par obligāto auditu atcelšanu aktuāls esot jau kopš 2011. gada, tomēr līdz šim šādas iniciatīvas esot bloķējusi Finanšu ministrija.
“Tie obligātie auditi ir pilnīgi lieki - ne tikai tik maziem uzņēmumiem, kā pieminēja Ekonomikas ministrija, bet arī lielākiem.”
Viņš skaidroja, ka jau 1978. gadā Eiropas Padome pieņēmusi rekomendāciju, ka obligāti auditi būtu jāveic uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7,5 miljonus eiro. Dažādās Eiropas valstīs gan pastāvot atšķirīga prakse, tomēr Latvijā šis slieksnis ir zemākais visā Eiropas Savienībā. Latvijā tas ir viens miljons eiro apgrozījums gadā, bet salīdzinājumam Šveicē - 220 miljoni.
“Obligātā audita būtība ir rūpēties par sabiedrības interesēm - auditēt tos uzņēmumus, kuri ir biržā. Cilvēki var iegādāties akcijas, un svarīgi, lai uzņēmums ir godprātīgs un tas, ko šie uzņēmumi paziņo, ir patiesība. Visos pārējos gadījumos sabiedrībai ir pilnīgi vienalga, vai konkrēts uzņēmums ir vai nav dzīvotspējīgs.
Papildus jārēķinās, ka audits ir ļoti dārgs. Tas katram veikalam izmaksā 30 eiro dienā - tikai par auditu. Tādēļ, protams, tas ir pilnīgi lieks. Šobrīd tā ir tāda “piespiedu barotava” zvērinātiem revidentiem - par ko viņi ar visiem spēkiem cīnās, jo tas ir viegls darbs. Nekas nav jādara, tikai jāapskatās, vai dokumenti ir kārtībā, bet par vienu šādu pārbaudi paņem 6-10 tūkstošus eiro.
Turklāt tas ir lieki, jo ir arī pieņemts likums, ka grāmatvedim ir kriminālatbildība par nepatiesu ziņu glabāšanu grāmatvedības uzskaitē. Esam tikušies arī ar VID un Nodokļu un muitas policiju - viņiem ir attīstītas savas riska vērtēšanas sistēmas, tāpēc viņiem zvērināto revidentu auditi gandrīz neko nedod. Tāpēc tas ir pilnīgi bezjēdzīgs process un vienkārši barotava.”
Komentējot ieceri atteikties no kases aparātu sistēmām mazajiem uzņēmumiem, H. Danusēvičs norādīja, ka administratīvais slogs būtu jāsamazina ne tikai tirgotājiem, bet arī pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, viesu namiem.
Viņš arī norāda, ka visiem kases aparātiem jābūt auditētiem, kas arī ir papildu izmaksas. Kā arī pie jebkādām tehniskām problēmām jāvēršas pie apkalpojošā uzņēmuma - ārpus Rīgas katrs šāds izsaukums maksā ap 150-200 eiro. Viņš arī uzsver, ka šāda dārga un sarežģīta sertifikācija savulaik tikusi ieviesta lielo firmu interesēs.
Vērsāmies arī Finanšu ministrijā, lūdzot komentāru par Ekonomikas ministrijas iecerēm mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem. Finanšu ministrijai lūgts skaidrot, vai tā atbalsta atteikšanos no obligātajām gada audita atskaitēm un kases aparātu sistēmām uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu, kā arī vai ministriju līmenī tiešām jau panākta vienošanās par šo iniciatīvu virzīšanu.
Tāpat Finanšu ministrijai lūgts skaidrot, kādā stadijā šobrīd atrodas iespējamie normatīvo aktu grozījumi, vai veikts izvērtējums par iespējamo ietekmi uz nodokļu uzraudzību, kā arī - vai pati Finanšu ministrija plāno citus birokrātijas mazināšanas pasākumus uzņēmējiem.
Finanšu ministrijas atbildes vēl tiek gaidītas. Komunikācijas nodaļas direktors Aleksis Jarockis telefonsarunā ar “nra.lv” norādīja, ka skaidrojums tiks sniegts šīs nedēļas laikā.
