Latvija var un tai vajag kandidēt uz augstākajiem amatiem Eiropas Centrālajā bankā (ECB), kur drīzumā atbrīvosies trīs augstāko vadītāju vakances. Latvijas Bankas prezidents sarunā ar nra.lv apstiprina gatavību uz tām kandidēt, taču atgādina, ka veiksmi nodrošinās aktīva Latvijas pozīcijas koordinācija ar citām ES dalībvalstīm.
M. Kazāks uzsver, ka jautājums par pārstāvniecību nav reducējams tikai uz vienu institūciju vai vienu amatu. “Tas nav jautājums tikai par ECB - tas ir jautājums par visām institūcijām Eiropas Savienībā, kur Latvija var kļūt par daļu lēmumu pieņemšanā. Tas mums ir valstiski svarīgi,” norāda Latvijas Bankas prezidents.
Viņa ieskatā Latvija ir pietiekami nobriedusi, lai pretendētu uz augstākā līmeņa amatiem. Valsts jau ilgstoši ir gan Eiropas Savienības, gan eirozonas dalībniece, uzkrājot nepieciešamo pieredzi un kompetenci. Tomēr par vienu no galvenajiem izaicinājumiem M. Kazāks uzskata koordinācijas trūkumu reģionā. Viņš uzsver, ka Latvijai būtu jāstrādā ciešāk kopā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, veidojot kopīgu pieeju kandidātu virzīšanai. Tas palielinātu izredzes nodrošināt pārstāvniecību tādās institūcijās kā ECB un ļautu aktīvāk aizstāvēt reģiona intereses.
Tuvākajos gados iespējas varētu pavērties no jauna. Līdz 2027. gadam pilnvaru termiņš beigsies vairākiem ECB valdes locekļiem, un uz šiem amatiem kandidātus izvirza Eiropas Savienības dalībvalstu valdības. Tas nozīmē, ka arī Latvijai būs jāizšķiras par savu stratēģiju, taču lēmumi jāpieņem stratēģiski un savlaicīgi.
M. Kazāks neatmet iespēju arī pašam kandidēt uz kādu no amatiem, ja apstākļi būs labvēlīgi: “Jā, es esmu gatavs kandidēt arī uz citiem amatiem ECB valdē, bet tad šai iespējai ir jābūt reālistiskai. Kandidēt kandidēšanas pēc nav jēgas. Bet ne tikai Latvijai, arī visam reģionam, manuprāt, ir labi kandidāti, lai būtu ECB valdē un aizstāvētu uz vienotu Eiropu un spēcīgāku ekonomikas izaugsmi vērstu viedokli un mērķi izveidot ES par ģeopolitisku lielvaru, nevis būt vājiem un tad pakļauties citu uzstādījumiem un uzspiestajiem viedokļiem. Mums ir jābūt lieliem spēlētājiem ekonomiski un ģeopolitiski.”
Konteksts. Kā M. Kazākam gāja cīņā par ECB amatu?
Gada sākumā M. Kazāka kandidatūra uz Eiropas Centrālās bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu tika virzīta ar salīdzinoši plašu politisko atbalstu Latvijā. Valdība oficiāli izvirzīja M. Kazāku kā savu kandidātu - šo lēmumu sagatavoja Finanšu ministrija, uzsverot viņa starptautisko reputāciju un pieredzi monetārajā politikā. Vienlaikus tika plānots nodrošināt arī diplomātisku atbalstu Eiropas Savienības līmenī, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju.
Arī Eiropas līmenī M. Kazāks nebija perifērs kandidāts - viņš pat saņēma atbalstu no Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, kas viņu minēja kā vienu no vēlamākajiem kandidātiem. Tas liecina, ka viņa kandidatūra tika uztverta nopietni arī ārpus Latvijas.
Tomēr būtisks faktors bija konkurence - uz amatu pretendēja kopumā seši kandidāti, tostarp pārstāvji no Portugāles, Somijas, Horvātijas un arī visām trim Baltijas valstīm . Tas nozīmē, ka M. Kazāks nebija vienīgais kandidāts no reģiona - gluži pretēji, Baltijas valstis katra virzīja savu pārstāvi, kas sašķēla potenciālo reģionālo atbalstu. Igaunija izvirzīja Madisu Milleru, bet Lietuva - Rimantu Šadžus.
Baltijas valstis centās koordinēt savu pozīciju un kopīgi uzsvēra nepieciešamību pēc reģiona pārstāvniecības ECB augstākajā līmenī, tomēr praksē šī koordinācija nebija pilnīga, jo netika izvirzīts viens kopīgs kandidāts. Konkurence starp Baltijas valstīm praksē noveda pie balsu sadrumstalotības. Tā vietā, lai vienotos par vienu spēcīgu kandidātu, reģions faktiski konkurēja pats ar sevi, samazinot izredzes iegūt amatu.
Uz nepieciešamību turpmāk veidot reģionālu sadarbību norāda arī pats M. Kazāks: “Nākamā gada laikā trīs ECB valdes locekļiem, tai skaitā prezidentei beidzas pilnvaru termiņš. Šis termiņš nav atjaunojams, līdz ar to tie būs trīs jauni kandidāti, kuri arī šos darbus iegūs. Kad tieši process sāksies un kuri būs šie kandidāti, šobrīd vēl ir pāragri spriest. Taču būtiskākais - uz šo jautājumu jāskatās ne tikai no Latvijas, bet visa reģiona perspektīvas, lai palielinātu iespējas nodrošināt mūsu reģiona pārstāvniecību šādās institūcijās.”
Amatpersonu iecelšana ECB valdē ir daudzpakāpju politiskss process. Saskaņā ar oficiālo procedūru kandidātus vispirms izvirza eirozonas dalībvalstis. Pēc tam tos apspriež eirozonas finanšu ministru formāts - tā sauktais “Eurogroup”, kas vienojas par vienu virzāmo kandidātu. Tālāk seko formāls process Eiropas Savienības līmenī - ES Padome sniedz rekomendāciju Eiropadomei, kas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas konsultējas gan ar Eiropas Parlamentu, gan ar ECB Padomi. Gala lēmumu pieņem Eiropadome, kurā pārstāvēti dalībvalstu līderi. Lēmums tiek pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu - tas nozīmē, ka par kandidātu jābalso vismaz 16 eirozonas valstīm, kas kopā pārstāv vismaz 65% eirozonas iedzīvotāju.
Skaties video interviju ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku:
