Eiropas Savienības iecerētais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM var būtiski sadārdzināt minerālmēslus un radīt jaunus riskus Latvijas lauksaimniecībai, brīdina nozares pārstāvji. Lauksaimnieki norāda, ka papildu izmaksas var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma, kamēr vairākas Eiropas Savienības valstis jau iebilst pret stingrāku emisiju politiku un brīdina par konkurētspējas pasliktināšanos.
Nozares viedoklis
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzskata, ka CBAM ietekme minerālmēslu tirgū var sasniegt vairāk nekā 100 eiro par tonnu mēslojuma. Tas nozīmētu būtisku izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem laikā, kad nozare jau saskaras ar sarežģītiem ekonomiskajiem apstākļiem.
“CBAM ietekme tiek aplēsta līdz pat vairāk par 100 eiro uz tonnu mēslojuma. No otras puses, domāju, ko šo CBAM vajadzētu atlikt. Mēs neesam gatavi (..) Ja mēs gribam dzīvot zaļākā vidē, Eiropa ievieš dažādus režīmus. Bet vai tas ir efektīvi mūsu saimniecībai - šaubos. Šobrīd noteikti nē,” norāda R. Feldmanis.
Minerālmēslu sadārdzināšanās var būtiski ietekmēt nozares rentabilitāti un ilgtermiņā radīt daudz plašākas sekas nekā tikai dārgākas izejvielas. Viņš neizslēdz, ka ilgtermiņā tas var novest arī pie lauksaimniecības nozares sarukšanas Latvijā, un norāda, ka jau šobrīd jādomā par lauksaimniecības pārorientāciju.
Feldmanis norāda, ka kopējais noskaņojums lauksaimniecības nozarē jau patlaban ir nomākts. To ietekmē arī situācija piena tirgū, kur Eiropā izveidojusies pārprodukcija.
“Eiropā saražo vairāk nekā 200 miljonus tonnu piena gadā, kamēr Latvijā - ap vienu miljonu tonnu. Skaidrs, ka cenu līmeni nosaka Eiropas biržas,” saka Feldmanis. Zemās biržas cenas tieši ietekmē arī Latvijas piena ražotājus.
Kas ir CBAM?
CBAM jeb Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (Carbon Border Adjustment Mechanism) ir viens no Eiropas Savienības Zaļā kursa instrumentiem, kura mērķis ir samazināt oglekļa emisijas un vienlaikus aizsargāt Eiropas ražotājus no lētāka importa no valstīm ar zemākām klimata prasībām.
Tas paredz, ka importētājiem jāmaksā par preču ražošanā radītajām CO₂ emisijām, ja šādas izmaksas nav segtas izcelsmes valstī. Mehānisms sākotnēji attiecas uz vairākām emisijām intensīvām nozarēm - tēraudu, alumīniju, cementu, elektroenerģiju, ūdeņradi, kā arī minerālmēsliem.
CBAM mehānisms ir cieši saistīts ar jau esošo Eiropas Savienības emisiju kvotu sistēmu, kurā uzņēmumiem jāmaksā par radītajām CO₂ emisijām. Minerālmēslu ražošana tiek uzskatīta par vienu no energoietilpīgākajām nozarēm, jo īpaši slāpekļa mēslojuma ražošanā tiek izmantots liels daudzums dabasgāzes.
Līdz šim daļa Eiropas rūpnīcu emisiju kvotas saņēma bez maksas, lai tās nezaudētu konkurētspēju pret lētāku importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Taču līdz ar CBAM ieviešanu Brisele pakāpeniski plāno samazināt šīs bezmaksas kvotas un vienlaikus piemērot papildu oglekļa izmaksas arī importētajiem produktiem, tostarp minerālmēsliem.
Vienprātības nav arī citur Eiropā
27. maijā starptautiskā ziņu aģentūra “Reuters” ziņoja, ka sešas Eiropas Savienības dalībvalstis iebilst pret Eiropas Komisijas plāniem pakāpeniski samazināt bezmaksas CO₂ emisiju kvotas rūpniecībai. “Reuters” rīcībā nonākušais dokuments liecina, ka Bulgārija, Čehija, Grieķija, Polija, Rumānija un Slovākija aicinājušas Briseli saglabāt kvotas vismaz iepriekšējā līmenī, bažījoties par Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un augošajām enerģijas izmaksām.
Šo valstu ieskatā stingrāki emisiju nosacījumi var palielināt risku uzņēmumu slēgšanai vai ražošanas pārcelšanai ārpus Eiropas Savienības. Īpašas bažas raisa energoietilpīgās nozares, kurās būtisku izmaksu daļu veido enerģija un emisiju kvotas.
Eiropas Savienības dalībvalstu ministri ceturtdien plāno apspriest sešu valstu sagatavoto dokumentu par bezmaksas CO₂ emisiju kvotu saglabāšanu rūpniecībai. Paredzams, ka Eiropas Komisija līdz jūnija beigām pieņems galīgo versiju noteikumiem par bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu. Savukārt jūlija vidū ES grasās prezentēt plašāku emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas reformu, lai to pielāgotu bloka 2040. gada klimata mērķiem. Šīs izmaiņas ir cieši saistītas arī ar CBAM mehānisma pakāpenisku ieviešanu.
Lai gan Eiropas Savienība turpina virzīt stingrāku klimata politiku, Brisele vienlaikus sākusi meklēt arī veidus, kā mazināt izmaksu pieaugumu. “Reuters” 18. maijā ziņoja, ka Eiropas Komisija apsver iespēju piešķirt minerālmēslu ražotājiem papildu bezmaksas CO₂ emisiju kvotas, ja uzņēmumi palielinās zema oglekļa vai bioloģisko minerālmēslu ražošanu.
