Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošie aprēķini rāda, ka nepietiekami attīstīts autoceļu tīkls tautsaimniecībai ik gadu rada simtos miljonu eiro mērāmus zaudējumus. Kaimiņvalstis, izmantojot militārās mobilitātes argumentu, jau piesaistījušas Eiropas Savienības finansējumu nozīmīgu "Via Baltica" posmu izbūvei, tikmēr Latvijā projekta tempi joprojām galvenokārt atkarīgi no finansējuma un projektu gatavības. Jautājums – cik Latvijai izmaksā "Via Baltica" attīstības kavēšanās?
Nesakārtoti ceļi mums izmaksā 728 miljonus eiro gadā
Atbildot uz “nra.lv” jautājumiem, Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa atzīst, ka nav veikts aprēķins, kurā būtu noteikts, cik tieši Latvijas tautsaimniecībai izmaksā "Via Baltica" attīstības kavēšanās. Tomēr ministrija norāda uz citu būtisku skaitli:
"Atbilstoši Valsts autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam ietvertajiem aprēķiniem braukšana pa sliktā stāvoklī esošiem valsts autoceļiem vai autoceļiem ar nepietiekamu caurlaides spēju Latvijas tautsaimniecībai kopumā rada aptuveni 728 miljonu eiro zaudējumus gadā."
Šis aprēķins attiecas uz visu valsts autoceļu tīklu, nevis tikai uz "Via Baltica". Tomēr tas labi parāda problēmas mērogu. Runa nav tikai par ceļu remontiem vai jaunu asfaltu. Nepietiekama infrastruktūra ik dienu rada papildu izmaksas uzņēmējiem, pārvadātājiem un autobraucējiem.
SM skaidro, ka šajā novērtējumā tiek ņemtas vērā paaugstinātas autotransporta ekspluatācijas izmaksas, ilgāks brauciena laiks un ar to saistītais siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums. Savukārt katram konkrētam ceļu projektam tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, vērtējot ne vien būvniecības cenu, bet arī ieguvumus, ko infrastruktūras uzlabošana dod sabiedrībai ilgtermiņā.
"Via Baltica gadījumā šie ieguvumi ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā koridora lielo satiksmes un kravas transporta intensitāti un tā nozīmi Latvijas un visa Baltijas reģiona savienojumā ar pārējo Eiropu," uzsver ministrija.
Nauda nav vienīgais, ko zaudējam
Nepietiekami attīstīta ceļu infrastruktūra valstij nenozīmē tikai ekonomiskus zaudējumus. Katrs atliktais projekts nozīmē arī ilgāk saglabājušos satiksmes drošības riskus. Naudu var aprēķināt, bet cilvēka dzīvības vērtību - ne.
Ķekavas apvedceļš bieži tiek minēts kā piemērs tam, kā atdalītas brauktuves un drošāki satiksmes mezgli samazina riskus. Tomēr SM norāda, ka pašlaik tās rīcībā vēl nav datu, kas ļautu precīzi pateikt, par cik procentiem pēc apvedceļa izbūves samazinājies smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits. Kā arī nav aprēķināts, cik lielā mērā letālo negadījumu skaitu samazinātu visas "Via Baltica" pārbūve.
Vienlaikus ministrija uzsver, ka atdalītu brauktuvju izbūve, konfliktpunktu samazināšana un drošāki satiksmes mezgli būtiski uzlabo satiksmes drošību, īpaši noslogotos ceļu posmos, tomēr letālos negadījumus “Via Baltica” maršrutā nevar automātiski saistīt ar TEN-T prasību neizpildi, jo katra negadījuma cēloņi ir individuāli. Tādēļ, nosakot "Via Baltica" attīstības prioritātes, tiekot vērtēta ne tikai satiksmes intensitāte, bet arī smagu negadījumu risks.
Šobrīd tiek realizēti nelieli lokāli projekti satiksmes drošības uzlabošanai
Līdz brīdim, kad "Via Baltica" tiks pārbūvēta atbilstoši ilgtermiņa plāniem, satiksmes drošību paredzēts uzlabot ar virkni mazāku projektu. Daļa šo darbu jau ir uzsākti.
Piemēram, A1 šosejas posmā līdz Ādažiem pašlaik notiek izpēte, vērtējot iespējas uzlabot ceļa caurlaidspēju un satiksmes drošību, tostarp izbūvējot papildu joslas un divlīmeņu krustojumus. Vēl šogad paredzēts izsludināt iepirkumu A1 un P1 divlīmeņu satiksmes mezgla izbūvei pie Ādažiem.
Vienlaikus Lilastē jau tiek būvēts divlīmeņu gājēju šķērsojums, kas ļaus droši šķērsot Tallinas šoseju. Savukārt pie Siguļiem tiek projektēts vēl viens divlīmeņu satiksmes mezgls. Tas uzlabos ne tikai satiksmes drošību, bet arī piekļuvi Ādažu militārajam poligonam. Vēl viens tuvākajos gados iecerēts risinājums ir vidējā ātruma kontroles ieviešana A1 posmā no Lilastes līdz Saulkrastu apvedceļam.
Karš mainījis prioritātes, bet ne tempu
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā militārā mobilitāte kļuvusi vēl būtiskāka transporta infrastruktūras plānošanā visā Eiropā. Tas skar arī "Via Baltica", kas ir viens no galvenajiem sauszemes koridoriem Baltijas valstu savienošanai ar pārējo Eiropu, jo īpaši apzinoties situāciju ar “Rail Baltica” būvniecības tempiem.
SM norāda, ka, plānojot ceļa attīstību, tagad tiek vērtēta ne vien satiksmes intensitāte, bet arī infrastruktūras piemērotība militārajām vajadzībām. Tāpēc projektēšanā tiek ņemta vērā ceļu un tiltu nestspēja, savienojumi ar ostām, lidostām, dzelzceļu un militārajiem objektiem. Pēc ministrijas teiktā, tas arī paver plašākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Tomēr ministrija skaidro, ka “Via Baltica” attīstības tempi ir atkarīgi ne tikai no drošības vajadzībām, bet arī no projektu gatavības un finansējuma pieejamības. Tāpēc Satiksmes ministrija turpinot prioritāro posmu attīstību un papildu finansējuma piesaisti. Tomēr precīzāki termiņi un finansējuma avoti netiek nosaukti.
Kaimiņiem iet mazliet raitāk
Lietuva ir, iespējams, labākais piemērs. Tieši "Via Baltica" posmi no Marijampoles līdz Polijas robežai ir saņēmuši Eiropas Savienības “CEF Military Mobility” finansējumu. Par šo naudu ceļš paplašināts līdz četrām joslām, izbūvēti dažādu līmeņu satiksmes mezgli un likvidēti vienlīmeņa krustojumi. Eiropas Komisija šos projektus pati raksturo kā tādus, kas vienlaikus uzlabo civilo satiksmi un NATO militāro mobilitāti. Tātad Lietuvā militārās mobilitātes arguments nav palicis tikai uz papīra, bet ir palīdzējis piesaistīt konkrētu finansējumu.
Arī Polijā "Via Baltica" (S61) gadiem ilgi tika pozicionēta ne tikai kā ekonomikas, bet arī kā drošības projekts. Projekta atklāšanā gan Polijas, gan Lietuvas amatpersonas īpaši uzsvēra tā nozīmi NATO austrumu flanga aizsardzībā, bet vairākos posmos tika stiprināti tilti un satiksmes mezgli, lai pa tiem varētu pārvietoties īpaši smaga militārā tehnika.
Zemāk publicējam pilnā apjomā “nra.lv” uzdotos jautājumus un Satiksmes ministrijas sniegtās atbildes.
Jautājums:
Ķekavas apvedceļš tiek minēts kā piemērs tam, kā atdalītas brauktuves un 2+2 joslu risinājums var būtiski uzlabot satiksmes drošību. Vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dati par to, kā Ķekavas apvedceļa izbūve ietekmējusi negadījumu skaitu un satiksmes drošību? Vai Satiksmes ministrija ir veikusi aprēķinus, cik lielā mērā visa “Via Baltica” pārbūve varētu samazināt smagu ceļu satiksmes negadījumu skaitu? Vai Satiksmes ministrijas rīcībā ir dati par to, cik CSN ar letālām sekām “Via Baltica” Latvijas posmā notikuši laikā, kopš Latvijai ir saistošas TEN-T prasības, bet ceļa infrastruktūra tām neatbilst?
Satiksmes ministrijas atbilde:
“Ķekavas apvedceļa izbūves galvenais mērķis bija uzlabot satiksmes drošību un satiksmes plūsmu, novirzot tranzīta satiksmi ārpus Ķekavas un izveidojot modernāku infrastruktūru ar atdalītām brauktuvēm un drošākiem satiksmes mezgliem. Šobrīd vēl nav precīzu korelācijas datu, lai parādītu, par cik procentiem pēc apvedceļa izbūves samazinājies smagu ceļu satiksmes negadījumu skaits. Lai veiktu aprēķinus par letālu negadījumu samazinājumu pēc visas “Via Baltica” pārbūves Latvijā, ir jāanalizē katra posma satiksmes intensitāte, infrastruktūras stāvoklis, negadījumu raksturs un tehniskie risinājumi.
Tomēr kopumā atdalītu brauktuvju izbūve, konfliktpunktu samazināšana un drošāki satiksmes mezgli būtiski uzlabo satiksmes drošību, īpaši noslogotos ceļu posmos. Vienlaikus letālos negadījumus “Via Baltica” maršrutā nevar automātiski saistīt ar TEN-T prasību neizpildi, jo katra negadījuma cēloņi ir individuāli. Tāpēc Satiksmes ministrija satiksmes drošības apsvērumus ņem vērā, nosakot “Via Baltica” attīstības prioritātes, īpaši posmos ar augstu satiksmes intensitāti, lielu kravas transporta plūsmu un paaugstinātu smagu negadījumu risku.
Papildus lielajiem infrastruktūras attīstības projektiem satiksmes drošība TEN-T autoceļu tīklā tiek uzlabota, arī mērķtiecīgi identificējot un novēršot paaugstināta riska vietas. Regulāri tiek monitorēts valsts autoceļu tīkls, tostarp TEN-T tīklā ietilpstošie ceļi. Tiek apzinātas vietas ar lielāko satiksmes negadījumu skaitu un veidota bīstamo punktu karte, kas palīdz noteikt prioritātes finansējuma piešķiršanai satiksmes drošības uzlabojumiem. Piemēram, Lilastē (Ādažu novadā) pie pieturvietas “Medzābaki” pašlaik tiek izbūvēts gājēju tunelis, lai nodrošinātu drošu valsts galvenā autoceļa šķērsošanu un mazinātu riskus mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.”
Vai Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi, kādas ir izmaksas no kavētas “VIA Baltica” attīstības - satiksmes sastrēgumiem, ilgākiem pārvadājumu laikiem, negadījumiem un ietekmes uz uzņēmējdarbību?
“Mūsu rīcībā nav viena atsevišķa aprēķina, kas noteiktu kopējās tautsaimniecības izmaksas tieši no “Via Baltica” attīstības kavēšanās, summējot sastrēgumu, ilgāka ceļā pavadītā laika, ceļu satiksmes negadījumu un ietekmes uz uzņēmējdarbību radītās izmaksas.
Vienlaikus valsts autoceļu attīstības plānošanā ekonomiskā ietekme tiek vērtēta. Atbilstoši “Valsts autoceļu attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam” ietvertajiem aprēķiniem braukšana pa sliktā stāvoklī esošiem valsts autoceļiem, vai arī pa autoceļiem ar nepietiekamu caurlaides spēju Latvijas tautsaimniecībai kopumā rada aptuveni 728 milj. eiro zaudējumus gadā. Šajā novērtējumā tiek ņemtas vērā paaugstinātas autotransporta ekspluatācijas izmaksas, ilgāks brauciena laiks un ar to saistītais siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums. Šis aprēķins attiecas uz valsts autoceļu tīklu kopumā, nevis tikai uz “Via Baltica”.
Savukārt, sagatavojot konkrētus autoceļu attīstības projektus, tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kurā vērtē projekta ekonomisko ietekmi, tostarp ceļā pavadītā laika izmaiņas, transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksas un satiksmes drošības ieguvumus. Tādējādi tiek vērtētas ne tikai projekta būvniecības izmaksas, bet arī ekonomiskie ieguvumi, ko sabiedrībai un tautsaimniecībai sniedz infrastruktūras attīstība.
“Via Baltica” gadījumā šie ieguvumi ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā koridora lielo satiksmes un kravas transporta intensitāti un tā nozīmi Latvijas un visa Baltijas reģiona savienojumā ar pārējo Eiropu. Nepietiekama infrastruktūras caurlaides spēja var palielināt ceļā pavadīto laiku, transporta ekspluatācijas izmaksas un satiksmes drošības riskus, tādēļ, lemjot par “Via Baltica” attīstības prioritātēm, ir būtiski vērtēt ne tikai nepieciešamo investīciju apjomu, bet arī ekonomiskās izmaksas, ko ilgtermiņā rada infrastruktūras attīstības atlikšana.”
Piemēram, Tallinas šosejas (A1) Pierīgas posmā un posmā līdz Saulkrastiem satiksmes intensitāte jau sen pārsniedz kritiskos 10 000 transportlīdzekļu diennaktī. Līdzīga situācija ir arī citos posmos. Kādi tūlītēji un lēti satiksmes drošības pasākumi plānoti tuvāko gadu laikā, kamēr nav lielās pārbūves?
“Satiksmes intensitāte ir viens no galvenajiem kritērijiem autoceļu attīstības prioritāšu noteikšanā, tomēr 10 000 transportlīdzekļu diennaktī nav automātisks slieksnis, pēc kura sasniegšanas ceļš nekavējoties jāpārbūvē par 2+2 joslu autoceļu.
A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) noslogotāko posmu pārbūve paredzēta Valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam trešajā attīstības posmā. Līdz tam satiksmes drošība tiek uzlabota ar mērķētiem pasākumiem, piemēram, satiksmes organizācijas pilnveidošanu, bīstamu krustojumu pārbūvi, ātruma režīma pārskatīšanu, apgaismojuma un ceļa aprīkojuma uzlabošanu.
Pašlaik notiek A1 posma līdz Ādažiem izpēte, vērtējot iespējas uzlabot caurlaidspēju un drošību, tostarp izbūvēt papildu joslas un divlīmeņu krustojumus. Šogad plānots iepirkt būvdarbus A1 un P1 divlīmeņu mezgla izbūvei pie Ādažiem, Lilastē jau tiek būvēts divlīmeņu gājēju šķērsojums, bet pie Siguļiem tiek projektēts divlīmeņu mezgls, kas uzlabos arī piekļuvi Ādažu militārajam poligonam. Tāpat plānots ieviest vidējā ātruma kontroles posmu no Lilastes līdz veikalam “Kurši” Saulkrastu apvedceļā.”
Kāda ir “Via Baltica” nozīme militārās mobilitātes kontekstā? Vai šis aspekts ietekmē projekta prioritāti un finansējuma piesaisti? Īpaši ņemot vērā sarežģījumus “Rail Baltica” kontekstā, šis ir faktiski būtiskākais sauszemes savienojums Baltijas valstīm ar pārējo Eiropu. Vai ģeopolitiskā situācija liek pārvērtēt esošos plānus un termiņus?
“”Via Baltica” ir stratēģiski nozīmīga TEN-T pamattīkla daļa, Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridors, kas nodrošina Baltijas valstu savienojumu ar Eiropu un ir svarīga ne tikai civilajai mobilitātei un kravu pārvadājumiem, bet arī militārajai mobilitātei. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā transporta infrastruktūrai jāspēj nodrošināt efektīvu sabiedroto spēku, militārās tehnikas un kravu pārvietošanu.
Tādēļ “Via Baltica” attīstībā tiek ņemtas vērā arī militārās mobilitātes prasības, tostarp ceļu caurlaides spēja, nestspēja, tiltu parametri un savienojumi ar ostām, lidostām, dzelzceļu un militārajiem objektiem. Šie apsvērumi stiprina koridora stratēģisko nozīmi un veicina iespējas piesaistīt ES finansējumu.
“Via Baltica” un “Rail Baltica” ir savstarpēji papildinoši transporta koridori, kas stiprina reģiona noturību un samazina atkarību no viena transporta veida. Vienlaikus “Via Baltica” attīstības tempi ir atkarīgi ne tikai no drošības vajadzībām, bet arī no projektu gatavības un finansējuma pieejamības. Tāpēc Satiksmes ministrija turpina prioritāro posmu attīstību un papildu finansējuma piesaisti, ņemot vērā gan civilās, gan militārās mobilitātes vajadzības.”
