Māris Gailis ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. Savulaik bijis Latvijas ministru prezidents – no 1994. gada septembra līdz 1995. gada decembrim. Valda Birkava valdībā bija valsts reformu ministrs. Andra Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Partijas “Latvijas ceļš” sastāvā ievēlēts 5. un 6. Saeimā. Vai Māris Gailis gatavojas iet balsot Saeimas vēlēšanās, kas notiks 3. oktobrī? Ekspresintervijā Māris Gailis paskaidro savu pozīciju.
Vai ir kāds vērā ņemams arguments, lai cilvēki ietu uz vēlēšanām? Vai arī vēlēšanas tikai tā - laika aizpildīšanai?
Varbūt neesmu īstais, kam to vaicāt… Bet man šīs vēlēšanas rūp, man tās deg, katram jāiet un jābalso, lai Saeimā iekļūtu sakarīgi spēki, lai vadošā koalīcija būtu spēcīga. Tas ir pats galvenais. Kam rūp latviska Latvija, tiem ir jāiet un jābalso.
Bet ir kādi konkrēti procenti, kuri neies balsot, jo viņi neredz iemeslu to darīt. Viņi saka: no mūsu balsošanas vai nebalsošanas nekas nav atkarīgs.
Viņiem absolūti nav taisnība. Protams, ir daļa tādu balsotāju, par kuriem mēs negribam, lai viņi aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem. Bet viņi aizies un nobalsos par tādiem spēkiem, kas nenes Latvijai labumu. Un tas ir ļoti slikti. Tātad tiem, kuri jūtas kā Latvijas patrioti, noteikti ir jāiet balsot. Tālrādē nupat redzēju kādu vīrieti, kurš teica: kāpēc man jāiet balsot, ja es tāpat neko nevaru mainīt? Var mainīt, un kā vēl var! Ja viens, otrs, trešais, piektais vai simtais aizies nobalsot - skatāmies, kaut kas jau ir pamainījies. Protams, ar nosacījumu, ja nobalso par sakarīgiem, prognozējamiem spēkiem.
Tādi mums ir?
Mums jādzīvo ar to, kas mums ir. Man, piemēram, ir skaidrs, par ko es balsošu. Domāju, koalīciju var uztaisīt, ja pamatojamies uz socioloģiskajām aptaujām. Bet brīnumi var būt visādi. Tā, piemēram, Hermaņa sarakstam, spriežot pēc aptaujām, neizskatās diez ko pārliecinoša iekļūšana Saeimā. Bet mana meita uzskata, ka viņš būs iekšā. Iespējams, ka cilvēki neatklāj, par ko balso. Tas varētu būt protesta balsojums, jo mēs gribam, lai Hermanis ar komandu maina noteikumus. Jā, tā var gadīties. Objektīvi vērtējot, tas ir brīnums, ka mums, mazai tautai, ir sava valsts - ar visu kašķīgumu, kas mums piemīt. Nu tad turam, cik vien varam.
Vai varētu būt tā, ka nevis kļūdaina izvēle, bet cilvēku vienaldzība, inertums nosaka vēlēšanu iznākumu?
Jā, to var noteikt pasivitāte un vienaldzība. Tās ir sliktākās īpašības, kādas vien var būt. Ja palasām Dantes “Dievišķo komēdiju”, tad top skaidrs, ka vienaldzīgie elles lokos ir pašā apakšā. Pat slepkavas ir augstāk.
Bijušais Valsts prezidents Zatlers apgalvo, ka šajās vēlēšanās trūkstot kaislību.
Viņš būtu atdzisis? (Smejas.) Nē, manuprāt, kaislību pietiek. Ir pat dažas uzlecošās zvaigznes. Viens no ZZS cilvēkiem, visu dienu aģitējot, izšāvās, jo tas nav viegli. Tas ir grūts darbs. Un tad tu domā, ka veldzēsies ar kādu alkohola glāzi, bet - še tev! Manuprāt, tur notika cūcība: kāds piezvanīja un nodeva kandidātu.
Tādas pamatīgas kaislības. Bet, ja runājam nopietni, var pietrūkt burtiski vienas balss, lai konkrētais saraksts netiktu iekšā Saeimā.
Tā var gadīties. Bet man ir tāds stāsts. Kad es balotējos pirmo reizi uz Saeimu, un tas bija 1993. gadā, vēlēšanu priekšvakarā es savā lauku mājā uztaisīju ballīti, un tā mēs - kādi 30 cilvēki - iedzērām, visu nakti dejojām, peldējāmies, bet no rīta visi draudzīgi braucām uz Bēni, kur bija vēlēšanu iecirknis. Nu, laikam jau 99% nobalsoja par mani. Tiku ievēlēts no attiecīgā saraksta burtiski ar desmit balsīm virs līnijas. Būtībā es nokārtoju savu ievēlēšanu Saeimā. (Smejas.)
Vai nav tā, ka daudzi cilvēki nenovērtē demokrātijas pienesumu, proti, ka varam ievēlēt tieši tos cilvēkus, kurus vēlamies ievēlēt?
Protams. Bet jābūt kaut cik līdzīgi domājošiem, lai sakarīgākie tiktu izvirzīti un nokļūtu pie teikšanas. Esmu par visiem 100% pārliecināts, ka jāiet balsot. Vilkšos uz vēlēšanu iecirkni jebkurā gadījumā. Bet esmu vēl gluži sprauns, tāpēc nebūs jāvelkas - iešu bez aiztures! Ballīti, ja būs iemesls, uztaisīšu pēc tam. Ceru, ka nacionālie spēki uzvarēs, un tad tie tiks galā ar visādām Stambulas konvencijām. Bet tagad novēlu - tiekamies pie urnām!
