Pavisam drīz jūs – 15. Saeimas ievēlētās deputātes un deputāti –, uzņemoties amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvērēsiet vai svinīgi solīsiet uzticību Latvijai.
Jaunajai Saeimai būs nepieciešami vismaz pāris mēneši, lai deputāti spētu savstarpēji sastrādāties un izveidotu parlamenta institūcijas. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pašreizējā situācija ir neierasta gan politiķiem, gan politikas vērotājiem, jo, lai gan vēlēšanu rezultāti jau ir zināmi, darbu vēl turpina iepriekšējā Saeima ar līdzšinējo frakciju sastāvu.
Politiķi pēc vēlēšanām ne tikai nepilda solījumus, bet arī pārstāj sarunāties ar saviem vēlētājiem – tā "nra.lv" pēcvēlēšanu politiskajā tiešraidē sašutumu pauda mūziķis Andris Kivičs. Viņš apšaubīja arī to, cik lielai daļai deputātu ārpus parlamenta būtu iespēja nopelnīt līdzvērtīgu atalgojumu.
Augstākā tiesa (AT) noraidījusi 15. Saeimā neiekļuvušās politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" deputāta kandidāta Raimonda Lejnieka-Puķes sūdzību par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas viņa iesniegums par vairāku vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšanu, aģentūra LETA noskaidroja AT.
“Mēs esam šobrīd strukturālās korupcijas sagraušanas priekšvakarā,” "nra.lv" pēcvēlēšanu diskusijā pauda Armands Puče. Vērtējot vēlēšanu rezultātus, viņš asi kritizēja, viņaprāt, pēdējos 20 gados Latvijā izveidotu politiskās ietekmes sistēmu, kurā iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas, IT nozare un mediju vide.
Sabiedrisko attiecību speciālistam Ērikam Stendzeniekam ir arī daži kritiski vārdi sakāmi par “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidātu Andri Kulbergu. Tos viņš pauda “nra.lv” pēcvēlēšanu nakts tiešraides diskusijā.
Ārēji it kā vēlēšanas noritēja ļoti gludi – līdz šim neviens politiskais spēks vēlēšanu rezultātus nav apšaubījis. Bet kā bija patiesībā un ar kādiem izaicinājumiem nācās saskarties vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu komisijām – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Māri Zviedri.
Runājot par iespējamām koalīcijām, bieži izskan doma, ka jaunajai Andra Kulberga valdībai būšot jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tāpēc nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija ar stabilāku balsu vairākumu. Kādi būs šie “nepopulārie” lēmumi, parasti netiek konkretizēts, bet nojaušams, ka tas saistīts ar zināmiem taupības pasākumiem.
Par visu laiku zemāko aktivitāti vēlēšanās, kur par 15. Saeimu nobalsoja tikai 807 067 jeb 51,81 % balsstiesīgo, fragmenti no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un Filipa Rajevska sarunas ar mūziķi un televīzijas personību Andri Kiviču.
Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Liels sociālo tīklu sekotāju skaits vēl nenozīmē vēlētāju atbalstu – par to “nra.lv” pēcvēlēšanu politiskajā raidījumā runāja mūziķis Andris Kivičs, asi kritizējot Arigo Toro (iepriekš zināmo kā Aldi Gobzemu). Kiviča ieskatā cilvēki viņam seko izklaides dēļ, taču politiski viņu nopietni neuztver.
Partija “Mēs mainām noteikumus” (MMN) šā brīža Latvijā nevarēja neizveidoties. Vienalga ar kādu nosaukumu, vienalga ar kādiem līderiem, bet politisko procesu loģika lika šādam spēkam ar tā galveno vēstījumu – par pārmaiņām – parādīties zem Latvijas politiskā debess juma.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaidāmi un pašsaprotami valdības sastādīšanu (tieši šāds darbības vārds tiek minēts Satversmē) uzticējis jau esošajam premjerministram, Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušā politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) līderim Andrim Kulbergam.
Edgars Rinkēvičs šodien, pl.12:15 tiešaraidē no Valsts kancelejas paziņoja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs paiek esošajā amatā un turpina pildīt Ministru prezidenta pienākumus. Esošā valdība 3. novembrī noliks savas pilnvaras.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Zemo vēlētāju līdzdalību Saeimas vēlēšanās var skaidrot ar cilvēku vilšanos politikā un sajūtu, ka viņu intereses nav pietiekami pārstāvētas un viņi netiek sadzirdēti, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.
Otrdien, noslēdzot tikšanās ar Saeimā ievēlētajām partijām, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sniegs paziņojumu medijiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.