Edgars Rinkēvičs šodien, pl.12:15 tiešaraidē no Valsts kancelejas paziņoja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs paiek esošajā amatā un turpina pildīt Ministru prezidenta pienākumus. Esošā valdība 3. novembrī noliks savas pilnvaras.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien tikās ar visiem politiskajiem spēkiem, kuri saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskajiem datiem ir ievēlēti 15. Saeimā. Pēc tikšanās prezidents nāca klajā ar paziņojumu.
Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" (AS) ar atrāvienu no pārējām partijām uzvarēja 15. Saeimas vēlēšanās.
Līdzšinējais Kulberga vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts šī gada 28. maijā pēc premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas. To veidoja AS, "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība (NA).
Rinkēvičs norādīja, ka līdz novembra sākumam valdības veidošanas procesā būtu jāredz būtisks progress. Vienlaikus viņš paskaidroja, ka Kulbergu pašlaik nevar oficiāli nominēt kā premjera amata kandidātu, jo pašlaik pilnvaras ir esošajai 14. Saeimai.
Prezidents vēlreiz apsveica Kulbergu ar vēlēšanās gūtajiem panākumiem, uzsverot, ka vēlētāju dotais mandāts ir gan liela atbildība, gan liela iespēja. Rinkēvičs pauda cerību, ka 15. Saeimai, jaunajai valdībai un topošajam premjeram izdosies īstenot ieceres valsts ekonomikas un drošības stiprināšanā.
Vienlaikus Valsts prezidents pauda cerību, ka nākamajos gados izdosies veicināt sabiedrības iesaisti politiskajos procesos un uzticēšanos valsts institūcijām, kas nākotnē varētu atspoguļoties arī lielākā vēlētāju aktivitātē Saeimas vēlēšanās.
Kulbergs savukārt sacīja, ka pašlaik nav nekāda termiņa, kad varētu sākties sarunas ar potenciālajiem jaunās valdības partneriem. Viņš atrunājās, ka tuvākajā laikā gaidām saspringts grafiks, dažādi pasākumi, kuriem ir jāgatavojas.
Kulbergs sacīja, ka Latvijas vēlētāji 15. Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši par pārmaiņām, un jaunajai varai dots spēcīgs mandāts tās īstenot.
Kulbergs uzsvēra, ka saņemtais vēlētāju mandāts "nav par ideoloģiskiem strīdiem vai politiskiem saukļiem, bet gan par konkrētām pārmaiņām valsts pārvaldē". Pēc viņa teiktā, Latvijai pašlaik ir radusies unikāla iespēja sakārtot valsts saimniecību un īstenot pārmaiņas bez liekiem politiskiem konfliktiem.
"Apvienotā saraksta" politiķis sprieda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem būs valsts finanšu sakārtošana un kārtības ieviešana publiskajās finansēs. Vienlaikus viņš uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktos darbus valsts drošības stiprināšanā, ko raksturoja kā prioritāru jautājumu.
Kulbergs arī pauda pārliecību, ka bez straujas ekonomiskās izaugsmes nebūs iespējams nodrošināt ne valsts aizsardzības vajadzības, ne citas nepieciešamās pārmaiņas. Viņš aicināja izmantot visus pieejamos resursus ekonomikas izrāviena panākšanai un uzsvēra, ka tas nav iespējams bez būtiskām pārmaiņām valsts pārvaldībā.
Pēc politiķa teiktā, tieši finanšu disciplīna, valsts drošība, ekonomiskā izaugsme un pārmaiņas valsts pārvaldē veidos pamatu sarunām ar potenciālajiem koalīcijas partneriem. Viņš norādīja, ka sadarbība tiks piedāvāta tiem politiskajiem spēkiem, kuri būs gatavi atbalstīt šādu pārmaiņu programmu.
Kulbergs uzsvēra, ka sabiedrība no politiķiem sagaida konkrētus rezultātus, un pauda pārliecību, ka veiksmīga pārmaiņu īstenošana nākotnē veicinās iedzīvotāju līdzdalību politiskajos procesos un uzticēšanos valsts varai. "Tā ir mūsu atbildība to realizēt, un mēs to arī izdarīsim," sacīja politiķis.
Konkrētus politiķus, kuri varētu ieņemt ministru amatus jaunajā valdībā, Kulbergs nenosauca.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem datiem lielāko vēlētāju atbalstu vēlēšanās saņēmis AS ar 35,288% balsu, kam seko "Latvija pirmajā vietā" ar 13,076%, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" ar 11,710%, NA ar 8,897%, "Progresīvie" ar 7,878% un JV ar 6,362% balsu.