Veselības ministrija (VM) plāno līdz 300 000 eiro novirzīt valsts pētījumu programmas uzdevumam par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Vienlaikus Latvijā jau darbojas biedrības "ABCDE Open Food Data Lab" veidota pārtikas produktu datubāze, ko tās autori vairākkārt piedāvājuši izmantot ministrijai.
Ministrija no šīs iespējas atteikusies, norādot uz datu kvalitātes problēmām un plānu izvērtēt arī citās Eiropas valstīs ieviestās pārtikas produktu papildu uzturvērtības marķēšanas shēmas.
Pārtikas produktu profilēšanas sistēmas izstrāde ir tikai viens no uzdevumiem valsts pētījumu programmā "Sabiedrības veselība", ko Ministru kabinets apstiprināja 2026. gada 18. jūnijā. Programmas kopējais finansējums 2026.-2028. gadam ir 3,75 miljoni eiro, un tās mērķis ir izstrādāt risinājumus veselības politikas pilnveidošanai, slimību profilaksei un veselības aprūpes sistēmas attīstībai.
Konkrēti uzdevumam "Attīstīt jaunas zināšanas un risinājumus veselīga uztura pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem (tai skaitā pārtikas produktu profilēšanai un marķēšanai)" provizoriski plānots finansējums līdz 300 000 eiro. Precīzs finansējuma sadalījums tiks noteikts Valsts pētījumu programmas konkursa nolikumā.
Viens no programmas uzdevumiem paredz attīstīt jaunas zināšanas un risinājumus veselīga uztura jomā, tostarp pārtikas produktu profilēšanai un marķēšanai. Veselības ministrija norāda, ka pētījuma mērķis ir veicināt patērētājiem saprotamu informāciju par veselīgāku pārtikas produktu izvēli, vienlaikus sekmējot arī pārtikas produktu sastāva uzlabošanu ilgtermiņā.
Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne informē, ka pētījuma laikā paredzēts izveidot Latvijas tirgū pieejamo pārtikas produktu sarakstu, piemērot tam Pasaules veselības organizācijas uzturvielu profilēšanas modeli, kā arī izvērtēt citās Eiropas valstīs izmantotās pārtikas produktu marķēšanas sistēmas, tostarp “Nordic Keyhole” un “Nutri-Score”. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, paredzēts sagatavot priekšlikumus par Latvijai piemērotāko pieeju pārtikas produktu marķēšanai. VM uzsver, ka šobrīd nav pieņemts lēmums par kādas konkrētas marķēšanas sistēmas ieviešanu.
Biedrība "ABCDE Open Food Data Lab" ir kļuvusi par oficiālo pārstāvi Latvijā starptautiskajai organizācijai “Open Food Facts”, kas apkopo informāciju par pārtikas produktiem visā pasaulē un ir galvenā organizācija, kas aktīvi strādā pie “Nutri-Score” sistēmas ieviešanas un popularizēšanas Latvijā.
Tās pārstāvis Jurijs Ivanovs sarunā ar “nra.lv” norāda, ka vairāku gadu garumā centies pārliecināt Veselības ministriju izmantot biedrības izveidoto pārtikas produktu datubāzi, taču sadarbība nav izveidojusies.
"Pēc būtības Veselības ministrijas atbilde bija tāda - es un mana biedrība neesam zinātniska organizācija, tādēļ ar mums pa tiešo viņi nestrādās. (..) Interesanti, ka ministrija par manu projektu zina jau vismaz kopš septembra. Sabiedriskais medijs pat bija izveidojis par to nelielu sižetu, un Veselības ministrijas pārstāve pat komentēja šo iniciatīvu kā atbalstāmu.”
Īpašu uzmanību J. Ivanovs pievērš projekta izmaksām. Pēc viņa aplēsēm, visas datubāzes un programmatūras izstrāde biedrībai līdz šim izmaksājusi aptuveni 2000 eiro. Veselības ministrija precīzu summu konkrētai aktivitātei nenosauc, tomēr pašlaik provizoriskais maksimālais plānotais finansējums uzdevuma “Attīstīt jaunas zināšanas un risinājumus veselīga uztura pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem (tai skaitā pārtikas produktu profilēšanai un marķēšanai” īstenošanai ir līdz 300 000 eiro.
Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne vērš uzmanību, ka šobrīd nav noteikta viena konkrēta pārtikas produktu marķēšanas sistēma. Šādu lēmumu varēs pieņemt, balstoties uz zinātniski pamatotu un vispusīgu izvērtējumu/pētījumu, ņemot vērā dažādu valstu pieredzi, kā arī Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un citus faktorus. Tāpēc pētījuma ietvaros tiks izvērtētas vairākas starptautiski izmantotas sistēmas, piemēram, jau minētās “Nordic Keyhole”, “NutriScore”, lai noteiktu Latvijai atbilstošāko risinājumu. Tas nozīmē, ka ar VM plānoto finansējumu sākotnēji vēl ir plānots pētīt arī to, kāda sistēma mums ir vajadzīga. Līdz ar to tieša izmaksu salīdzināšana nav korekta, jo Veselības ministrijas finansējums paredzēts ne tikai datubāzes izveidei, bet arī zinātniskam pētījumam un dažādu marķēšanas sistēmu izvērtēšanai.
Tikmēr J. Ivanovs papildus norāda, ka kā starptautiskās organizācijas "Open Food Facts" pārstāvis Latvijā ir vienojies, ka informācija par Latvijas pārtikas produktiem tiks glabāta organizācijas starptautiskajā datubāzē un bez maksas būs pieejama gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem, gan ikvienam interesentam. Viņš piebilst, ka līdztekus “Nutri-Score” sistēmai plāno platformā ieviest arī “Nordic Keyhole” marķēšanas modeli, kuru Veselības ministrija šobrīd min kā vienu no iespējami izvērtējamajiem risinājumiem.
“nra.lv” rīcībā esošā informācija liecina, ka biedrība ministrijai rakstījusi vairākkārt, piedāvājot sadarbību un datu izmantošanu, savukārt ministrija atbildēs konsekventi norādījusi uz datubāzes kvalitātes problēmām. VM norāda, ka biedrības izstrādātajā platformā konstatētas vairākas nepilnības:
“Veselības ministrija vairākkārtīgi vēstulēs biedrībai “ABCDE Open Food Data Lab” ir norādījusi, ka biedrības izstrādātajā platformā “abcde.lv” ir konstatētas vairākas nepilnības, piemēram, vienam un tam pašam pārtikas produktam uzturvērtības kvalitāte dažādās tirdzniecības vietās ir norādīta atšķirīga. Tāpat atsevišķiem produktiem norādītā uzturvērtība izstrādātajā platformā ne vienmēr atbilst uzturvērtībai, kas ir norādīta uz pārtikas produkta marķējuma tirdzniecības vietās. Lai arī Veselības ministrija vēstulēs vairākkārtīgi ir aicinājusi minēto biedrību pārskatīt izstrādāto pārtikas produktu sarakstu un novērst tā nepilnības, tomēr platformā tās joprojām ir konstatējamas.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pētījuma ietvaros vēlamies nodrošināt zinātnisko brīvību projekta pieteikumu iesniedzējiem piedāvāt savu metodoloģiju pētījumu rezultātu sasniegšanai, lai pētījumu ietvaros tiktu veikts vispusīgs izvērtējums par Latvijai piemērotāko risinājumu. Mērķis ir atbildīgi un rūpīgi izsvērt pieeju marķēšanas shēmas ieviešanā Latvijā.”
Pēc VM teiktā, biedrība vairākkārt aicināta pārskatīt platformā iekļauto informāciju un novērst konstatētās nepilnības, taču ministrijas ieskatā tās joprojām ir sastopamas. Ministrija pievienojusi arī vairākus konkrētus kļūdu piemērus, piemēram, nepilnīgi norādītu uzturvērtības informāciju atsevišķiem produktiem. Interesanti, ka, atbildot uz jautājumu, vai pirms projekta sagatavošanas tika izvērtēti Latvijā jau pieejamie risinājumi, Veselības ministrija norāda, ka šādu izvērtējumu nepieciešams veikt valsts pētījuma ietvaros:
"Lai apzinātu Latvijā un citur pasaulē pieejamās pārtikas produktu uzturvērtības marķēšanas sistēmas, tās salīdzinātu un izvērtētu to piemērotību Latvijas iedzīvotājiem, ir nepieciešams plašāks izvērtējums, ko veic kompetenti jomas eksperti. Šādu izpēti ministrija nevar paveikt ar tai pieejamajiem resursiem," skaidro VM.
Savukārt uz jautājumu, vai projekta laikā paredzēta sadarbība ar privātajiem izstrādātājiem vai nevalstiskajām organizācijām, kurām jau ir uzkrāta pieredze šajā jomā, ministrija konkrētu atbildi nesniedz, atkārtoti uzsverot zinātniskās brīvības principu. Tomēr pēc projekta pabeigšanas tā rezultāti būs valsts īpašums un būs publiski pieejami.
Komentējot Veselības ministrijas norādītās nepilnības datubāzē, J. Ivanovs skaidro, ka tā ir nepārtraukti attīstāma platforma, kurā dati tiek regulāri atjaunoti un kļūdas tiek labotas. Viņš norāda, ka sistēma katru dienu automātiski apkopo informāciju no Latvijas pārtikas tirgotāju interneta veikaliem, identificē jaunus produktus un aprēķina to uzturvērtības novērtējumu pēc “Nutri-Score” metodoloģijas.
Sistēmas mērķis ir palīdzēt patērētājiem veikalā ātri un vienkārši novērtēt produkta veselīgumu. Tā vietā, lai iedziļinātos sīkā drukā rakstītās uzturvērtības tabulās produkta aizmugurē, šī sistēma ļauj vienā sekundē salīdzināt līdzīgus pārtikas produktus, piemēram, divu dažādu zīmolu brokastu pārslas vai jogurtus. Vizuāli šis marķējums ir viegli pazīstams - tas ir uz produkta iepakojuma priekšpuses izvietots piecu krāsu un burtu logotips skalā no zaļa A līdz sarkanam E. Burts A uz zaļa fona norāda uz augstāku uzturvērtību jeb veselīgāku izvēli, savukārt burts E uz sarkana fona signalizē par zemāku uzturvērtību, kas nozīmē, ka konkrētais produkts uzturā būtu jālieto mērenāk.
Vērtējums tiek aprēķināts, izmantojot zinātnisku algoritmu. Tas piešķir pozitīvus punktus par organismam labvēlīgām produkta sastāvdaļām, bet atņem par tām, kuru pārmērīgs patēriņš ir saistīts ar veselības riskiem.
Sistēmu sākotnēji izstrādāja Francijā, un tās autors ir profesors Seržs Hercbergs. Lai gan Eiropas Savienības (ES) līmenī šis marķējums pašlaik vēl nav noteikts kā obligāts un tā ieviešana ir brīvprātīga, to jau tagad oficiāli atzīst, regulē un atbalsta virkne ES valstu, tostarp Vācija, Beļģija, Spānija un Nīderlande.
Pagaidām Latvijā neviena no marķēšanas sistēmām nav ieviesta valsts līmenī. Tieši tādēļ VM pētījuma ietvaros vēlas noskaidrot, kura pieeja Latvijas tirgum būtu piemērotākā.
