Kā investoru izvēles ietekmē robežas tuvums un dronu incidenti; ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji; kā tikt pie mājokļa Latgalē; kas piesaista vai atgrūž potenciālos investorus Latgales reģionam – šie un citi jautājumi tika analizēti Krāslavā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā būvniecības nozares konferencē “Regulējums – Finansējums – Ilgtspēja”.
Pasākumā tikās valsts pārvaldes, finanšu sektora, pašvaldību un uzņēmēju pārstāvji diskusijā par investīciju klimatu, finansējuma pieejamību, administratīvā sloga mazināšanu un reģionu attīstības iespējām. Īpaša uzmanība tika pievērsta tieši Latgalei - reģionam, kur ekonomiskās izaugsmes iespējas arvien biežāk tiek vērtētas ciešā saistībā ar ģeopolitisko situāciju pie Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas.
Uzņēmējdarbībai Latgalē arvien ir daudz izaicinājumu
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs sarunā ar “nra.lv” atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas veikumu būvniecības procesu vienkāršošanā, tomēr norādīja, ka arvien ir vēl citi ierobežojoši faktori investoru piesaistei reģionā. Kopumā ārvalstu investoru interese par Latgali šogad ir bijusi mērenāka nekā pērn. Vienlaikus viņš uzsver, ka reģiona ekonomisko aktivitāti uztur vietējie uzņēmēji, kuri turpina ieguldīt ražošanas attīstībā, būvēt jaunas ēkas un paplašināt savu darbību.
“Interese no ārvalstu investoriem ir, bet neteikšu, ka ļoti plaša. Šogad drīzāk nav, pagājušajā gadā bija vairāk intereses. Bet attīstās arī mūsu vietējie uzņēmēji, veic investīcijas jaunās ēkās un ir gatavi paplašināt savu ražošanu. Mēs no savas puses esam ieinteresēti, lai viņiem ir izaugsme. (..) Mēs strādājam, lai savestu viņus kopā ar mūsu partneriem ārvalstīs. Veidojam kontaktbiržas un meklējam jaunus noieta tirgus. Tiem, kuri ir paši ir aktīvi un iesaistās attīstības meklējumos, ir arī rezultāti,” stāsta A. Zelčs.
Pagājušais gads Latvijā iezīmējies kā rekordgads investīciju piesaistē - ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību valstī uzsākts 31 investīciju projekts, kuru kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro. Galvenokārt bioekonomikā, viedajā enerģētikā, augstas pievienotās vērtības ražošanā un IKT sektorā. Tomēr Latgales reģions šajā kopainā saņēma salīdzinoši nelielu daļu investīciju - ap 2,7% no Latvijas ārvalstu tiešo investīciju apjoma, kas norāda uz būtisku reģionālo nevienmērību investīciju piesaistē valstī.
Lai arī lielākās investīcijas arvien īsti nesasniedz Latgali, tomēr arī tur notiek kustība. Saskaņā ar Latgales plānošanas reģiona datiem, 2026. gada sākumā Latgales speciālā ekonomiskā zona (SEZ) apvieno 39 kapitālsabiedrības ar 98 investīciju līgumiem, kuru kopējais apjoms pārsniedz 114,2 miljonus eiro, un šo projektu ietvaros reģionā jau esot radīts ap 700 darba vietu.
Vienlaikus 2025. gadā (kas veido pamatu 2026. gada investīciju dinamikai) Latgalē tika uzsākti vēl 19 jauni projekti gandrīz 12,5 miljonu eiro apmērā, paredzot vismaz 83 jaunas darba vietas. Reģiona attīstību būtiski stiprina arī ilgtermiņa politikas signāli - SEZ darbības termiņš ir pagarināts līdz 2050. gadam, nodrošinot investoriem stabilu nodokļu vidi ar līdz pat 80% uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi un 100% nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.
Uzņēmēji grib drošību investīcijām
Pēdējā laika incidenti ar no Krievijas teritorijas ielidojušiem droniem aktualizējuši jautājumu par investīciju drošību Latgalē. Lai gan A. Zelčs aicina situāciju nepārspīlēt, viņš atzīst, ka uzņēmēji grib drošību investīcijām. Viņa ieskatā valstij būtu jāparedz arī atbalsta mehānismi gadījumiem, ja ģeopolitisku incidentu dēļ uzņēmumiem rodas zaudējumi vai tiek apdraudēta saimnieciskā darbība.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis sarunā ar “nra.lv” informēja, ka jau 27. jūnijā paredzēts prezentēt valsts atbalsta mehānismu gadījumiem, ja zaudējumus radīs dronu incidenti. Plānots, ka situācijās, kad drons neatkarīgi no tā izcelsmes nodarīs kaitējumu privātīpašumam vai uzņēmuma infrastruktūrai, valsts cietušajiem zaudējumus pilnībā kompensēs. Tiek strādāts arī pie preventīviem risinājumiem, lai mazinātu riskus un nepieļautu pat teorētisku iespēju, ka šāda veida incidenti varētu apdraudēt stratēģiski nozīmīgus objektus.
Būvniecībai būs būt
Tas, ka nozares būvniecības konference notiek Krāslavā, dod signālu, ka Latvijai visi novadi ir nozīmīgi, pasākumā pauda ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. “Mēs no savas puses varam teikt, ka pēdējos gados notikušās izmaiņas būvniecības regulējumā ir radījušas apstākļus, lai arī ALTUM programmās esošie projekti virzītos daudz ātrāk. Zemas īres maksas mājokļu projekts reģionos no idejas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā ir nonācis viena gada laikā. ALTUM nedomā apstāties, un īpaši liels gandarījums, ka divi nozīmīgi projekti (“Verems” un “Avoti”) nesen paveikti tieši Latgalē. Pirms nepilna mēneša uzsākām jauno programmu uzņēmumiem pierobežas reģionos un esam saņēmuši jau 20 pieteikumus,” teica amatpersona.
Nozares efektivitātes uzlabošanos apliecina arī jaunākie dati par ēnu ekonomiku. Būvniecības nozarē ir panākts ievērojamākais ēnu ekonomikas kritums pēdējā piecgadē, 2025. gadā tai noslīdot līdz 29,5%. Tas apliecina EM nostāju, ka ēnu ekonomikas mazināšanai un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai būtiskāka ir birokrātijas mazināšana un procesu vienkāršošana, nevis vienīgi sodu pastiprināšana.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) vadītājs Edijs Kupčs un SIA "Citrus Solutions" ilgtspējas vadītājs Jānis Butkevičs prezentēja nozares aptaujas rezultātus, kurā piedalījās 125 būvniecības uzņēmumi. Pētījums atklāj, ka ilgtspējas jautājumi nozarē attīstās nevienmērīgi: kamēr vidējie un lielie uzņēmumi jau ievieš CO2 uzskaiti un energoefektivitātes datu pārvaldību, mazajiem uzņēmumiem trūkst vienkāršu un praktisku risinājumu. Pētījumā secināts, ka galvenais šķērslis aprites un ilgtspējas risinājumu ieviešanai joprojām ir zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos, kā arī izpratnes un skaidru vadlīniju trūkums no pasūtītāju puses.
Pēc E. Kupča teiktā, "ilgtspējīga būvniecība sākas ar pasūtītāja lēmumiem, turpinās ar nozares sadarbību un noslēdzas ar izmērāmiem rezultātiem. Pētījums skaidri parāda, ka komersantiem šobrīd ilgtspējas risinājumu ieviešana nav pamatojama no biznesa viedokļa, ja galvenais vērtēšanas kritērijs iepirkumos ir cena. Lai ilgtspēja nozares ikdienā kļūtu par praksi, mums normatīvā līmenī ir jāstiprina “ilgtspējīga būvniecība” kā prasība un aktīvi jāmazina zemākās cenas dominance iepirkumos, radot uzņēmumiem reālu konkurences priekšrocību par inovatīvu pieeju."
EM galvenais uzstādījums būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir procesu "kapitālais remonts", ieviešot nulles toleranci nevajadzīgam administratīvajam slogam. Valdībā ir apstiprināts rīcības plāns ar teju 60 pasākumiem, kas vērsti uz pilnībā digitalizētu un konsekventu būvniecības procesu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Konferencē izskanēja ministrijas apkopotie dati: šīs reformas ļaus samazināt būvniecības ieceres saskaņošanas laiku par aptuveni trim mēnešiem un dos ap 5% ietaupījumu būvniecības izmaksās.
