Novados

Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.

Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.

Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.

Šopavasar drošības apsvērumu dēļ tika noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, pārvietojoties pāri Altonavas ielas tiltam, kas uzcelts pāri dzelzceļa līnijai Rīgā, Torņakalnā. Tagad ir izlemts: tilts jāslēdz.

Kovšu ezera krastā slejas turīgajiem paredzētais spa komplekss, kuru būvē par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd tas vairāk atgādina par lielu naudu būvētu nevajadzīgu pieminekli, jo gribētāji izmantot neatrodas. Tikmēr pašvaldība grimst parādos, jāatlaiž cilvēki, investori iet ar līkumu. Kaut kas tāds pat citviet Latgalē netiktu pieciests. Tomēr vēlētāju daļa pret to ne tikai neprotestē, bet pat atbalsta.

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.

Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.

“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?

Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.

“Pēdējā laikā graudu cenas vairs nesvārstās loģiski – to vairāk ietekmē politiskie procesi, dažādu valstu vai organizāciju lēmumi,” intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

NATO dalībvalsts Latvijas amatpersonām noteikti negadīsies tā, kā ir gadījies viņu priekštečiem vispirms Ulmaņlaika Latvijā un pēc tam hitleriskās Vācijas okupācijas zonā, kuri solīja drošību sev un citiem tieši tajā brīdī, kad piebrauca Padomijas tanki un pārtrauca viņus pusvārdā.

Turpinājums intervijai ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš vada pilsētu salīdzinoši nesen. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tad Liepājas partija, kuras saraksta pirmais numurs viņš bija, uzvarēja vēlēšanas, iegūstot sešas vietas no 15. Otrajā vietā atstājot Jāņa Vilnīša (iepriekšējā mēra) Reģionu apvienību.

Spēcīgā vētra jūlija nogalē pamatīgi izpostījusi Jūrmalu. Pilsētā joprojām turpinās vētras postījumu novēršanas darbi, bet jūrmalnieki "Neatkarīgajai" pauduši neapmierinātību par naktī neapgaismotajām pilsētas ielām un daudzviet nenovāktiem bīstamiem kokiem. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka tiekot darīts viss iespējamais, bet konkrētus darbu pabeigšanas termiņus šobrīd vēl neesot iespējams nosaukt.

Pilsētā, kuru visa Latvija lepni sauc par Ainažiem, kur kuģniecības vēsture sastopas ar mūsdienu realitāti, veiksmīgi rosās no Rīgas pārcēlušies uzņēmēji ar mērķi iedvesmot pilsētniekus un pilsētas viesus. Sabiedriskā ēdināšana – viens no veidiem, kā pierobežas pilsētā gūt ieņēmumus un priecēt ļaudis. "Neatkarīgā" ciemojas pie Roberta Rosa Stepanova, uzņēmēja un profesionāla bārmeņa, kurš uzņēmies risku atvērt savu ēdināšanas iestādi Ainažos. Roberts – gana ambicioza personība, cilvēks, kurš sevi ir parādījis pasaules gaismā, piedaloties smalkos bārmeņu konkursos un laužot stereotipus arī par kokteiļu pagatavošanu.

Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.

Ar karoga pacelšanu daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Valmierā 5. jūlijā sākas gadus desmit solītā valsts īres māju celtniecība pilsētās, kurās darba vietu vairāk nekā darbinieku.