Šopavasar drošības apsvērumu dēļ tika noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, pārvietojoties pāri Altonavas ielas tiltam, kas uzcelts pāri dzelzceļa līnijai Rīgā, Torņakalnā. Tagad ir izlemts: tilts jāslēdz.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV) “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka ir saņemts tehniskās inspekcijas atzinums: tuvākajā laikā šis tilts ir jāslēdz transporta satiksmei, varētu atļaut vien gājēju un velosipēdistu, kā arī mazās tīrīšanas tehnikas kustību pāri tiltam. “Tas nozīmē, ka decembra sākumā tilts tiks slēgts,” saka Pulks. “Kā alternatīvu mēs gatavojamies atvērt dzelzceļa pārbrauktuvi uz Robežu ielas pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Gribējām uz Ojāra Vācieša ielas, netālu no degvielas uzpildes stacijas, bet “Latvijas dzelzceļš” neļāva, jo tur ir pagrieziens.”
Rīgas domes skaidrojumā ir teikts, ka, veicot satiksmes pārvada pār dzelzceļu Altonavas ielā regulāru tehniskā stāvokļa novērojumu, kas tika rekomendēts iepriekš saņemtajā atzinumā, secināts: pārvada velves bojājumu apjoms ir palielinājies. Plaši
bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Šobrīd izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.
Stāsts par Altonavas ielas tiltu ir aktuāls jau kopš 2020. gada, jo sakarā ar “Rail Baltica” (RB) celtniecību nevarēja saprast, kas notiks ar tiltu. “Mēs vēl līdz šim brīdim neesam saņēmuši atbildi no Satiksmes ministrijas par to, vai šis tilts būs jānojauc RB būvniecības dēļ vai nebūs. Tāpēc nekādi darbi līdz šim nav uzsākti. Bet situācija vairs neļauj ilgāk gaidīt,” skaidro Pulks.
Teorētiski iespējams, ka tilts būs jānojauc pilnībā. “Būs jānojauc, tikai - cik lielā mērā? Kultūras mantojuma pārvalde vēlas, lai tiek saglabāti vismaz balsti. Šobrīd skaidrs, ka projektēšana ilgs aptuveni deviņus mēnešus. Šonedēļ izlemsim: ejam uz tilta pārbūvi vai uz pagaidtiltu. Tilta būvniecība varētu ilgt vismaz divus gadus,” lēš Pulks.
Pulks sola, ka pusgada laikā varētu tikt atvērta pārbrauktuve. “No šķērsošanas viedokļa lieli darbi nav vajadzīgi, taču sarežģītāk ir ar dzelzceļa signalizāciju utt. Protams, šī tilta slēgšanas situācija būs problemātiska tiem, kuri dodas, piemēram, uz Mārupi, taču drošība ir pirmajā vietā,” teic Pulks, “jo tilts var kādā brīdī sabrukt.”
Šis tilts celts 1910. gadā, un tas būvēts tik īpatnēji, ka nav iespējams tam kaut ko atņemt vai “pielipināt” ko jaunu. Torņakalna iedzīvotāji, protams, vēlas saglabāt unikālo tiltu, taču tilta likteņa lēmēji ir atturīgi, liekot noprast, ka tiltu tur atstāt nevar, bet pārvietot uz kādu citu vietu - pārāk dārgi, fiziski neiespējami. Tad varbūt tiešām kultūras mantojuma pārvaldei taisnība: jāsaglabā vēsturiskie balsti, kuros manāmi jūgendstila motīvi?
Pārvads pār Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju atklāts 1910. gada 21. oktobrī, un toreiz tas tika būvēts aktuālajās jūgendstila formās. Tam laikam tilts bija ļoti moderns, īsts inženierzinātņu progresa sasniegums, var pat teikt: inženierbūves piemineklis. Iespējams, šis Torņakalna tilts bijis pirmais monolītā dzelzsbetona pārvads Krievijas impērijā.
Tiltu divus gadus būvēja Vācijas firmas “Weiß und Freitag” Rietumkrievijas filiāle. Būvi vadīja konstruktors un būvinženieris Johans Knolls. Būvdarbos piedalījās jaunais latviešu būvinženieris Arturs Tramdahs, kurš vēlāk kļuva par slavenu dzelzsbetona konstrukciju speciālistu un augstskolu profesoru. Tilta būvē izmantoto monolīto betonu ražoja Šmita fabrikā Bauskas ielā 3. Tolaik rūpnīca bija otrā labākā Eiropā.
Pāri tiltam Otrā pasaules kara laikā brauca arī tanki, kaut arī tad, kad to būvēja, bija paredzēts, ka tam pāri brauks tikai pajūgi. Taču
“Rail Baltica” laikos tika pieminēts, ka tiltam ir plaisas. Protams, noveco arī tilti.
Torņakalnā ir vēl viens pāri dzelzceļam uzceltais tilts, kas uzbūvēts 1909. gadā un kuru, visticamāk, gaida līdzīgs liktenis kā Altonavas ielas tiltu, bet kopumā Torņakalnā ir atzīmēti 27 objekti, kas izzudīs, tostarp vēsturiskā bruģa ielu segumi un Torņakalna stacijas vagons - piemineklis represētajiem. Tas viss - “pateicoties” dižprojektam “Rail Baltica”.
