Novados

Ņemt mutē saldo uzvaras vārdu ir gribējuši daudzu un dažādu vietu un lietu saimnieki, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, procesu un notikumu dalībnieki. Tajā skaitā Cēsīs celts, gāzts un atjaunots Uzvaras piemineklis, kopts Uzvaras parks un svētku gājienos deldēts Uzvaras laukums.

Ar daudzo skaitļu un faktu gūzmu valdība cenšas parādīt, ka tā dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pietuvotos 33 valsts neatkarības gadu laikā neīstenotam valsts austrumu robežas izbūves noslēgumam. Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu".

Labklājības trūkums Latvijas reģionos jau ir kļuvis par vispārēju normu, un tas ir spogulis mūsu valsts līdz šim visai bēdīgajai reģionālajai politikai, reizēm arī vietējās varas, kā minimums, nekompetencei ekonomiskajos jautājumos.

Uzvaras parkam Rīgā ir jaunākais brālis Jelgavā. Uzvaras parku ģimenes bizness ir kalpot jebkurai varai par apliecinājumu, ka uzvarējusi visas citas varas ir tā vara, kas spējīga sapulcināt Uzvaras parkā ļaužu masas.

Valmieru otrdien piemeklēja līdz šim vēl neredzēts, neticams tracis – 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Lietas ietvaros aizturēts arī pats Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Ogres Valsts ģimnāzijai jauna ēka un infrastruktūra. Ogre šogad ir vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur ekspluatācijā tiek nodota jauna skola un netiek slēgtas esošās skolas. “Neatkarīgā” pārliecinājās, ka skola patiesi uzbūvēta atbilstoši mūsdienu vajadzībām un, cerams, spēs skolēnus iekārdināt gūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību.

Uz Latvijas valstiskuma noliegšanas robežas balansējošie Rēzeknes pilsētas vadītāji iztukšojuši pašvaldības kasi un it kā esot ar mieru atdot valstij pilsētas finanšu vadīšanu apmaiņā pret uzkrāto parādu segšanu.

7. augusta vētras postījumu sekas joprojām nav apzinātas, un pieteikumu skaits turpina pieaugt. Apdrošinātāji izrāvuši darbiniekus no atvaļinājuma, Dobeles domes priekšsēdētājs joprojām plēš matus, bet Tērvetes pagasta pārvaldes apkārtne palikusi bez kokiem, kuri izrauti ar visām saknēm.

Latgale nav iespējama bez pārsteigumiem. Arī šogad tie bija. Piemēram, Daugavpils. Domājām: latviešu valodu nedzirdēsim. Nē, mēs nedzirdējām krievu valodu. Ak, jā, kāda kundzīte man krieviski pajautāja: kur atrast bankomātu? Es latviski atbildēju: kā, lūdzu? Viņa zibenīgi pārgāja uz latviešu valodu, un viss tika noskaidrots. Protams, tas nav galvenais aspekts, lai raksturotu Latgali, turklāt ne visur viss ir ideāli. Bet ceļojums varēja sākties…

Divpadsmit metru joslā ap ES un NATO ārējo robežu sāk čabēt zāle, locīties krūmi, un starp tiem parādās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kalsnais stāvs, kuru pavada Valsts robežsardzes elite. Ko prezidents redzēja uz “zaļās” robežas un ko Rinkēviča darbībās saskatīja apkārtējie – “Neatkarīgās” reportāža no mūsu valsts austrumu robežas.

Kā sērkociņi salauzti koki, koki bez lapām un izrauti ar saknēm, nogāztas ceļa zīmes, norauti jumti, izsisti logu un automašīnu stikli, lauki, kas izskatās kā pēc ražas novākšanas, bet šos laukus ir "novākusi" stihija, kas pirmdien plosījās Latvijā.

Vakar izpostītajā Jaunpils pilī notika talka. Kā pārliecinājās "Neatkarīgā", darba šajā postažā bija daudz. No kokiem norautās lapas klāja visu zemi, un kājas tajās grima dziļāk par potītēm.

Kā ik gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē Ventspils svin savus svētkus ar mūziku, atrakcijām, tirgošanos, dziedāšanu un dančiem, ar gardām maltītēm, ar uguņošanu un Nakts dejām līdz rīta gaismai. Arī šogad svētki, kam šogad dots sauklis „Virpuļo”, solās būt aizraujoši gan pilsētas viesiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, gan lieliem, gan maziem, gan veciem, gan jauniem. Ieskatoties svētku programmā, jāteic kā ir – šo visu, lai paspētu izbaudīt, nāksies krietni pavirpuļot.

Kā var tā būt, ka tu dzīvo vienā ciemā kopā ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā satiecies veikalā, pastā, pagasta mājā, un tad pēkšņi vienā mirklī pasaule sagriežas kājām gaisā – mierīgo ikdienu salauž neziņa par ciema meitenītes likteni, kam seko briesmīgs slepkavības rēgs.

Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkas ciema iedzīvotāji šokēti par baiso atradumu – pēc intensīviem meklējumiem pusotra mēneša garumā pazudusī septiņus gadus vecā Justīne atrasta mirusi ar redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Vietējiem ir savas versijas par notikušo, bet kaut kas tāds ciemā noticis pirmoreiz tā pastāvēšanas vēsturē.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) sadarbībā ar Čehijas kompāniju "Pragoimex" realizē jaunu izmēģinājuma projektu – tramvaju būvi Daugavpilī. Kāpēc gan Latvijai tramvaji par dārgu naudu jāpērk Čehijā, ja tos var ražot tepat Latvijā, tādējādi dodot ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un radot jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Ciemats “Rožkalni” ir maza terapeitiska kopiena Latvijā, kas veidota cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem netālu no Valmieras. Kopiena jau vairāk nekā trīsdesmit gadus uzņēmusi pie sevis cilvēkus, kurus citkārt sabiedrība īpaši nepieņem.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija nevar parūpēties par savas kolēģes Annas Nores fizisku aizsardzību, jo tai nav resursu. Savukārt zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš uzskata, ka tā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesā risināma lieta.

Satversmes 93. pants skan: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Valsts ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai aizsargātu savu pilsoņu dzīvības. Šī iemesla dēļ tiek uzturēti bruņotie spēki, iekšlietu struktūras, drošības iestādes, prokuratūra, tiesa, dažādi dienesti. Tomēr, izrādās, valsts gadiem nespēj tikt galā ar vienu varmāku un pat pēc izdarītās īpaši nežēlīgās slepkavības nevar viņu notvert. Tajā pašā laikā valsts augstākās amatpersonas apgalvo, ka mēs esot gatavi potenciālam Krievijas uzbrukumam.

Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.

Daugavas draudi aizskalot Jēkabpili kopā ar tās aizsargdambi atkal atlikti līdz nākamreizei, bet palikuši jautājumi, kā tāds būvējums pilsētā uzradies un kāpēc nevar izdarīt tā, lai pilsēta aiz sava vaļņa būtu drošībā.

Pusvienpadsmitos vakarā, 13. janvārī, sociālajos tīklos parādījās ziņa, ka pārrauts dambis, kas sargāja Jēkabpili no applūšanas. Sazvanījos ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.