Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.
Liepājas mēru Gunāru Ansiņu un domes izglītības komitejas vadītāju Jāni Vilnīti ir uzrunājis Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA), aicinot Liepājas domi atcelt mēneša nogalē pilsētā gaidāmo skolēnu krievu valodas olimpiādi. Butāns iesniegumā pauda neizpratni par olimpiādes rīkošanu, ņemot vērā, ka skolas pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, “pārtraucot ilggadējo sabiedrības dalīšanu pēc tautības”. Tāpat plānots atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Uzdevu dažus jautājumus Gunāram Ansiņam. Vēlējos uzzināt, kurš ir iniciējis šo konkursu un kādas ir tā izmaksas; kāpēc tas organizēts tieši Patriotu mēnesī, kad Latvija svin savu valstiskumu un godina savu valodu; kāpēc tika izdomāts, ka tieši Patriotu mēnesī nepieciešams godināt agresorvalsts valodu.
Ansiņš atbildēja tikai rakstiski, jo visa ceturtdiena esot noslogota ar komiteju sēdēm. “Liepājas pašvaldība viennozīmīgi atbalsta likumā noteikto kārtību mācību pārejai tikai latviešu valodā. Atbilstoši likumā noteiktajam nākamajā mācību gadā krievu valodas olimpiāde Liepājas skolās vairs netiks organizēta. Cienot skolotāju un bērnu ieguldīto darbu, gatavojoties olimpiādei, kas šī gada novembrī iecerēta pēdējo reizi, Liepājas pašvaldības domes koalīcijas deputāti iekšējā balsojumā lēma olimpiādi pēdējā brīdī neatcelt,” pirmajā atbildē skaidro Ansiņš.
Tālāk turpinājums: “Lēmumu par olimpiāžu norisi Liepājas izglītības iestādēs nepieņem dome. Tas ir Izglītības pārvaldes kompetences jautājums, tāpēc visprecīzāk uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem varēs atbildēt Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. No savas puses varu teikt, ka līdz šim Liepājā līdztekus latviešu valodas, angļu valodas un citu mācību priekšmetu olimpiādēm ik gadus ir notikušas arī krievu valodas olimpiādes. Tā nav jauna iniciatīva.
(..) Dome nepieņem lēmumus par olimpiāžu rīkošanu skolās, tāpēc šoreiz nebija nepieciešams domes deputātu lēmums. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, pēc pašu iniciatīvas izskatījām to sadarbības padomes sēdē.
Sadarbības padomes sēdē viedokļi bija dažādi, tomēr pēc savstarpējas diskusijas un likumiskā ietvara pārskatīšanas vairākums padomes deputātu lēma par olimpiādes norisi šajā mācību gadā, kā tas jau sākotnēji bija iecerēts un kam ilgstoši gatavojušies gan skolēni, kuri krievu valodu apgūst kā svešvalodu, gan arī viņu skolotāji.
Nevaru atbildēt par citu kolēģu apsvērumiem, pieņemot lēmumu neatcelt olimpiādi. Es personiski šo lēmumu nesaistu ar krievu valodas godināšanu, bet gan ar mācību procesa pēctecīgu sastāvdaļu tiem skolēniem, kuriem bija dota iespēja izvēlēties krievu valodu kā otru svešvalodu.”
Inga Ekuze skaidroja, ka krievu valodas olimpiādes tiek organizētas katru gadu. “Tā kā šis ir pēdējais gads, kad skolēni varēja izvēlēties krievu valodu kā otro svešvalodu, mēs nolēmām krievu valodas olimpiādi rīkot pēdējo reizi. Izmaksas attiecas tikai uz papīra lapām, uz kurām tiek uzdrukāti olimpiādes jautājumu bloki. Pagaidām nevaru konkretizēt, cik tas maksās, jo olimpiāde vēl tikai notiks,” tā Ekuze.
Par to, kāpēc krievu valodas olimpiāde notiek tieši Patriotu mēnesī, Ekuze atbildēja: “Visas valodu olimpiādes notiek novembrī, vācu valodas un franču valodas olimpiāde - arī novembrī. Krievu valoda ir vienkārši svešvaloda.” Taču laikā, kad Krievija katru dienu nogalina ukraiņus, un tas notiek jau trešo gadu, rīkot agresorvalsts valodas olimpiādi - tas ir vismaz amorāli.
“Angļu, franču, krievu valoda - tās ir vienkārši valodas. Un ne jau visi krievi ir agresori. Šajā gadījumā es runāju par mācību procesa pēctecību, jo tiem skolēniem, kuriem ir spējas un dotības apgūt valodas, un es zinu cilvēkus, kuri runā septiņās un astoņās valodās, - kāpēc šādiem jauniešiem nedot iespēju parādīt savas prasmes? Šā gada olimpiādes tēma ir: “Znaņije jazikov - puķ k mudrosti” (Valodu zināšanas ir ceļš uz gudrību - krievu val.), un olimpiādes saturs orientēts uz skolēnu izpratni par vērtībām, par sabiedrību, par Eiropas kultūru saskaņā ar ES vadlīnijām. Saturs ir orientēts uz skolēnu pozitīvu attieksmi pret svešvalodām. Jā, Krievija ir iniciējusi šo pasākumu, ko sauc par karu, bet ne visi krievi tajā piedalās. Taču mēs nerunājam par karu, mēs runājam par mācību saturu,” tā Ekuze.
Viņa atgādināja, ka vēl šogad bērni varēja izvēlēties otrās svešvalodas apguvi, precīzāk runājot, to izvēlējās vecāki. 4. klašu grupā tādi ir 111 skolēni, bet kopumā krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst 2800 skolēnu visās klašu grupās, un kopā Liepājā ir 7994 skolēni.
Jācer, ka pēc kāda laika nenāksies atgādināt, ka jēdzieni “mācību saturs” un “vienkārši svešvaloda” nav tik nevainīgi, kā vienam otram šķiet, jo eksistē Ukrainas mācība: krievu valoda Ukrainā tika izmantota divkopienu sabiedrības veidošanai. Tas pats diemžēl notika arī pie mums. Taču Latvija pamazām atsakās no šī virziena, izvēloties mācības tikai latviešu valodā un nerīkojot apšaubāmas olimpiādes. Man gribas domāt, ka Liepāja iet vienā virzienā ar visu Latviju.
