Ar karoga pacelšanu daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Valmierā 5. jūlijā sākas gadus desmit solītā valsts īres māju celtniecība pilsētās, kurās darba vietu vairāk nekā darbinieku.
Būvlaukumu sagatavojusi Valmiera, dokumentus valsts atbalsta saņemšanai - vēl arī Bauska, Jelgava un Tukums. Ar to izsmelti 37 miljoni eiro no 43 miljoniem, cik daudz naudas valsts varējusi piešķirt pašvaldībām īres māju celšanai daļēji kā dāvinājumu, daļēji kā aizdevumu uz dāvināšanai tuviem noteikumiem. Tādējādi vēl vairākām pašvaldībām ir izredzes pagūt pieteikties uz atbalsta saņemšanu. Valmiera skatās, vai tai nav izredžu nostāties atbalsta lūdzēju rindas galā un izstāvēt šo rindu otras atbalsta porcijas saņemšanai. Savukārt citas pašvaldības lūkojas uz Valmieru, vai īres namu celtniecībai patiešām neatradīsies vairs nekādi šķēršļi un klupšanas akmeņi.
Desmit gadi apritējuši kopš tā laika, kad tieši Valmiera ierunājās par mājokļu nepietiekamību augošam nodarbināto skaitam. Pilsēta bija spējusi izvirzīties visas Latvijas priekšplānā ar atgūšanos no 2008. gada krīzes uz rūpniecības pieauguma rēķina. Tāpēc tā pirmā sadūrās ar neatbilstību starp nodarbināto skaita pieaugumu un atlikušo mājokļu daudzumu. Akcentēts tika trūkums tieši īres dzīvokļiem, kuros cilvēkiem apmesties tad, kad viņi uzsāk darbu ar cerībām nopelnīt naudu mājokļa iegādei. Valmieras pašvaldība uzdrošinājās šo problēmu risināt, uzceļot divus jaunus īres namus. Ekspluatācijā tie tika nodoti 2018. gadā.
Valsts amatpersonas māja ar galvu, ka jā - šur tur manītas līdzīgas problēmas pa visu valsti, kur vien darbojas kāds kaut cik liels un augošs uzņēmums. Tad tas tūlīt saduras ar darbinieku trūkumu, bet potenciālie darbinieki - ar mājokļu trūkumu uzņēmuma apkārtnē. 2018. gadā, kad īres nami Valmierā jau bija ieguvuši noteiktus apveidus, valsts toreizējā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena personā apsolījās sekot Valmieras piemēram. Aģentūra LETA datējusi ar 15. jūniju viņa solījumus par atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos ar pieaugošu nodarbinātību.
Vienīgais ieguvums no 2018. gada solījumiem izrādījās ne īres nami, bet runāšanas šabloni, kurus amatpersonas izmantoja tad, kad atkal parādījās nauda, ko dalīt. 2021. gada 14. jūlijā toreizējais Valsts prezidents Egils Levits kopā ar kārtējo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu dalījās ar nodomu izbūvēt vismaz 700 zemas īres maksas mājokļu Latvijas reģionos. Latvijai līdzās jau pierastajiem Eiropas Savienības atbalsta fondiem bija kļuvusi pieejama Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļu nauda, kuru grasījās izmantot īres mājokļu celtniecībai. Arī tas izrādījās tikai mēļu vingrinājums.
Trešais mēģinājums atbalstīt īres namu būvi sakrīt ar Latvijas Atveseļošanas fonda naudas parādīšanos 2022. gadā. Šīs mēģinājums šķiet izdevies. Varam ticēt tagadējam ekonomika ministram Viktoram Valainim, ka solījumus izglābt izdevies pa mata tiesu. Bijis tā, ka valsts piedāvātais atbalsts nemitīgi atpalicis no būvniecības izmaksu kāpuma. Kamēr valsts iestādes saskaņoja un izsludināja atbalsta noteikumus, tikmēr būvniecības izmaksu kāpums jau prasīja daudz lielāku atbalstu. Pašvaldības izrēķināja, ka nevar atļauties uzņemties šo izmaksu kāpumu uz sava rēķina. Ļoti ievērojams izdevumu postenis būvniecībai ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un vispār nodokļi. Apmaksājot lielāko daļu būvdarbu, pašvaldības valstij nodokļos samaksātu vairāk, nekā saņemtu no valsts kā atbalstu būvniecībai. Protams, ka pašvaldības tādu piedāvājumu nepieņēma. Valstij nācās tās pievilināt ar izdevīgākiem noteikumiem, kuri atkal izrādījās atpalikuši no būvniecības izmaksu pieauguma utt. vairākas reizes. Pamācoši, ka reālu atbalstu īres namu būvniecībai kavējošo Finanšu ministriju tagad reprezentē viens no iepriekšējiem atbalsta solītājiem A. Ašeradens. Tiešām brīnums, ka šoreiz ekonomikas ministrs V. Valaiņa izpildījumā tomēr dabūjis reālu valsts atbalstu īres namu būvēšanai.
“Pirms gada man šķita, ka nekāda būvniecības neizdosies,” apliecināja īres manu būvniecību pasūtījušā pašvaldības uzņēmuma “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks. Valmiera mēģinājusi atrast variantus, kā valsts piedāvājumu izmantot, jo īres mājokļi pilsētai vajadzīgi un pieredze ar līdzīgu īres māju būvēšanu un apsaimniekošanu devusi savas priekšrocības, bet aprēķini radījuši, ka būvniecību pašvaldība atļauties tomēr nevar. Lielākos mīnusus pašvaldībai šajā projektā radīja PVN, kura samaksāšanā bijušas problēmas jau ar pašvaldība īres māju. Galu galā valsts tomēr piekāpusies, arī no PVN iekasēšanas faktiski atkāpjoties. Kā jau teikts, valsts finansējuma lielākā daļa skaitās aizdevums. Aizlienētās naudas atdošana un nodokļa nomaksa jāveic uz vienādiem noteikumiem 30 gadu laikā ar aizdevuma likmi 0,69% gadā. Par veiksmīgi realizētu projektu valsts gatava piešķirt prēmiju, ar ko jāsaprot parāda trešdaļas dzēšana uz valsts rēķina. Tādi noteikumi patiešām “saldi', kā tos apzīmēja aizdevumu izsniegušās valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Valmierā sāktas būvēt divas ēkas ar kopā 120 dzīvokļiem par 12,1 miljonu eiro, no kuriem 11,59 miljonus piešķīrusi “Altum".
Valsts īres namu celtniecību paredzēts turpināt uz pašvaldību parādu atmaksas rēķina. Pirms parādu atmaksas ēkas būtu jāsauc par valsts īres namiem, kuru pašvaldībām nodoti apsaimniekošanā.
Pusi no atmaksātās summas “Altum” ļaus uzkrāt un piedāvāt pašvaldībām kā nākamos aizdevumus šādu māju celtniecībai. Atliek pievienoties V. Valaiņa pārliecībai, ka pēc tam, kad Atveseļošanās fonds būs izsmelts, atradīsies atkal kāds cits fonds, no kura papildināt īres namu būvniecības kapitālu.
Nav savietojama zema īres maksa ar naudas iegūšanu nākamo īres namu celtniecībai tikai uz īrnieku rēķina. Zemā maksa Valmieras pašvaldības 2018. gadā uzceltajos īres namos ir 6,28 eiro par kvadrātmetru mēnesī. A. Kabraks zināja teikt, ka maksa privātos īres mājokļos Valmieras centrā esot virs 8 eiro par kvadrātmetru. Tās ir tikai īres maksas, kurām visos gadījumos jāpieskaita maksa par ēku uzturēšanu, apsildīšanu, ūdensapgādi, atkritumu aizvešanu u.tml. Īres tiesības savās mājās pašvaldība sadala izsoles kārtībā. Potenciālie īrnieki izrēķinājuši, ka atmaksājoties šīs tiesības nopirkt uz trijiem gadiem par 2 līdz 4 tūkstošiem eiro atkarībā no dzīvokļa lieluma.
Valsts finansētajos īres namos Valmierā īres maksa būšot 5 eiro un daži eirocenti par kvadrātmetru. Tā tiek rēķināts tagad, bet jānodzīvo līdz ēku uzcelšanai nākamā gada beigās un jālūkojas uz šajā laikā fiksēto inflāciju, kurai atbilstoši īres maksas pieaugs arī zemās maksas namos. Īres tiesības valsts noteikusi piešķirt nevis tiem, kuri var vairāk samaksāt izsolē, bet tiem, kuri pelna mazāk. Laikam tikai tad, kad šie īres mani būs uzcelti un apdzīvoti, varēsim droši sacīt, kā iecerētā sistēma reāli darbojas.
