Jūrmalā pēc vētras smagie darbi vēl ilgi nebeigsies

© Dmitrijs Suļžics/MN

Spēcīgā vētra jūlija nogalē pamatīgi izpostījusi Jūrmalu. Pilsētā joprojām turpinās vētras postījumu novēršanas darbi, bet jūrmalnieki "Neatkarīgajai" pauduši neapmierinātību par naktī neapgaismotajām pilsētas ielām un daudzviet nenovāktiem bīstamiem kokiem. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka tiekot darīts viss iespējamais, bet konkrētus darbu pabeigšanas termiņus šobrīd vēl neesot iespējams nosaukt.

Jūrmalas ielas naktī netiek apgaismotas, pilsētā naktī uz absolūti melnas ielas atrasties ir neomulīgi un bailīgi. Kauguru atpūtas parkā un pie daudzdzīvokļu mājām joprojām ir ļoti daudz nolauztu, ar saknēm izgāztu bīstamu koku, kas netiek novākti. Varbūt trūkst darbaspēka, koku novācēju un elektriķu, "Neatkarīgajai" vaicāja jūrmalnieki. Mums uzdotos iedzīvotāju jautājumus pāradresējām Jūrmalas domei.

''Šobrīd visi atbildīgie dienesti un speciālisti ir iesaistīti vētras postījumu seku apzināšanā, novērtēšanā un novēršanā, postījumu novēršanā piedalās arī Zemessardze un Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Detalizētāk, ar komentāriem atbildēsim, tiklīdz būs iespējams, jo šobrīd gan vadība, gan dienesti un speciālisti dara operatīvo darbu," "Neatkarīgajai" atbildēja Jūrmalas valstspilsētas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

Patlaban postījumu apmērs Jūrmalas pašvaldībai rēķināts aptuveni 11 miljonu eiro apmērā, bet postījumu seku apzināšana turpinās, un šis skaitlis var mainīties, informēja pašvaldība.

Nav iespējams nosaukt konkrētus termiņus, kad visur būs gaisma

Par ielu apgaismojumu SIA "Jūrmalas gaisma" "Neatkarīgajai" sniedza informāciju, ka spēcīgā vētra naktī uz 29. jūliju nodarīja ļoti lielus postījumus pilsētas apgaismojuma tīklam, gandrīz visa pilsēta bija bez ielu apgaismojuma. Bija bojāti gaismekļi, apgaismes stabi, kabeļu, tostarp gaisvadu līnijas. 29. jūlijā un 30. jūlijā pats būtiskākais bija novērst bīstamību, atslēdzot gaisvadu līnijas no strāvas un atjaunot ielu apgaismojumu pilsētas maģistrālajās ielās.

Šobrīd ielu apgaismojums ir pārbaudīts un atjaunots pilnībā jau aptuveni 200 pilsētas ielās, kā arī daudzās ielās atjaunots daļēji pa posmiem. Ielu apgaismojuma atjaunošana pilnībā visā pilsētas teritorijā prasīs daudz laika, un patlaban nav iespējams nosaukt konkrētus termiņus.

Darbi notiek arī Dzintaru mežaparkā. Apgaismojuma atjaunošana turpinās, par ko iedzīvotāji pastāvīgi tiek informēti pašvaldības mājaslapā “jurmala.lv”.

Parkus, kuros mazāki postījumi, drīzumā plāno atvērt apmeklētājiem

Pašreizējās aptuvenās aplēses liecina, ka vētrā Jūrmalā varētu būt lauzti vai bojāti aptuveni 15 000 koku. Primāri tie tika novākti stratēģiski nozīmīgās vietās, lai nodrošinātu satiksmes iespējas un cilvēku drošību. Lai novāktu visus lauztos kokus, būs nepieciešams ilgs laiks, ko šobrīd pat grūti prognozēt.

"Iedzīvotāju drošībai Kauguru atpūtas parks, Dzintaru mežaparks, Asaru parks, Ķemeru parks apmeklētājiem šobrīd ir slēgti, jo arī tagad var lūzt un krist vētrā aizlauztie zari. Parkus, kuros ir mazāki postījumi, drīzumā plānots atvērt apmeklētājiem, vispirms sakārtojot un izvērtējot, vai tas ir droši," atbildē "Neatkarīgajai" raksta Jūrmalas pašvaldība.

"Jūrmalas ūdens" turpina novērst ūdensvada un kanalizācijas sistēmas bojājumus

Laika posmā no 29. jūlija līdz 5. augustam "Jūrmalas ūdens" avārijas dienests uzklausījis gandrīz 1600 iedzīvotāju zvanus. Reaģējot uz tiem, dienesta brigāde šajās dienās 165 adresēs veica ar ūdensvada un sadzīves kanalizācijas problēmām saistītos darbus, savā mājaslapā informē Jūrmalas pašvaldība.

Vēl trīs brigādes novērsa avārijas situācijas, kas nebija tieši saistītas ar klientu mājokļiem - apsekoja un nodrošināja centralizētā ūdensvada un kanalizācijas tīklu (tajā skaitā sūkņu staciju) darbību, uzstādīja un apkalpoja trīs lieljaudas sūkņus lietus notekūdeņu novadīšanai, laboja kanalizācijas spiedvada plīsumu un veica citus darbus.

Sadzīves kanalizācijas sūkņu stacijas Jūrmalā kopumā - gan uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, gan SIA "Rīgas ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām - no 29. jūlija līdz 5. augustam pārsūknēja 231 127 m3 sadzīves kanalizācijas notekūdeņu un lietus notekūdeņu jeb vidēji diennaktī kopumā 28 891 m3, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā ierasts.

Apzina vētrā cietušo kultūrvēsturisko mantojumu

Vētrā cietušo uz vēsturisko apbūvi attiecināmo ēku īpašnieki aicināti vērsties Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā, kur speciālisti sniegs konsultācijas par operatīvi veicamajiem darbiem, lai nepasliktinātu būvju tehnisko stāvokli, informē pašvaldība.

Tāpat centra speciālisti nodrošinās maksimāli operatīvu nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu remontdarbu veikšanai.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs šobrīd apzina arhitektūras pieminekļus un vides objektus, kas cietuši vētras postījumos.

Kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajām Latvijas pilsētām - teritorijā atrodas 398 valsts, reģionālās un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un 700 kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas ēkas.

Novados

Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.

Svarīgākais