Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.
Valdība pieņēmusi lēmumu ieviest vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām - gan novadiem, gan valsts pilsētām - jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Tiesa, saskaņā ar pašas ministrijas aprēķiniem sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi, tāpēc ir paredzēts pārejas periods. Pakalpojumu grozs turklāt jānodrošina pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, tāpēc uz atsevišķiem pakalpojumiem var veidoties rindas. Pašvaldības iebilst, jo nav paredzēts nekāds valsts līdzfinansējums.
“Turpmāk pašvaldībām neatkarīgi no lieluma un cilvēku skaita būs jānodrošina vienots minimālo sociālo pakalpojumu grozs saviem iedzīvotājiem, kas prioritāri cilvēkiem sniegs sociālos pakalpojumus, kuri novērš vai mazina veselības un dzīvības apdraudējuma risku. Šie grozījumi pamatā ir paredzēti cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un vardarbībā cietušajiem,” izmaiņas likumā skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis. Primāri iedzīvotājiem nodrošināmie pakalpojumi ir aprūpe mājās cilvēkiem ar dažādiem funkcionēšanas traucējumiem, krīzes centra pakalpojums, grupu mājas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā - pilngadīgiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem, kā arī bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimeniskā vidē. Vēl pie prioritāriem pakalpojumiem pieskaitīta patversme, dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem, atelpas brīža pakalpojums, specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ģimenes asistents, kā arī sociālā rehabilitācija bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem.
Labklājības ministrijā norāda: tā kā visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir paredzēts pārejas periods - dažiem pakalpojumiem līdz 2026. gadam, bet citiem līdz 2028. gadam.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau šobrīd ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā, ja ne tās pašas pašvaldības teritorijā, tad citas pašvaldības teritorijā, ko pašvaldība var pirkt no citiem.
Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamība dienas aprūpes centra un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām arī šie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās.
Labklājības ministrija secinājusi, ka aprūpi mājās nodrošina visas pašvaldības, tāpat kā ilgstošu sociālo aprūpi (pansionātus), bet krīzes centru nav divās pašvaldībās, grupu mājas pakalpojuma nav piecās pašvaldībās, patversmes nav desmit pašvaldībās. Vairāki pakalpojumi būs jānodrošina no 2026. gada, un Labklājības ministrijas dati liecina, ka dienas aprūpes centra pakalpojuma, kas būs jānodrošina no 2026. gada, pašlaik nav tikai vienā pašvaldībā, savukārt atelpas brīža pakalpojuma pašlaik nav 13 pašvaldībās, specializētās darbnīcas nav 12 pašvaldībās.
Latvijas Pašvaldību savienība gan neatbalsta tālāku likumprojekta virzību (valdības pieņemtie grozījumi vēl jāskata Saeimā), jo likumprojektā netiek noteikts, ka valsts piedalās ar līdzfinansējumu tā saucamā minimālā sociālo pakalpojumu groza nodrošināšanā. “Ņemot vērā atšķirīgo situāciju pašvaldību ieņēmumos, budžeta līdzekļu nepietiekamību, nav iespējams sasniegt to mērķi, ko noteikusi valdība, bez valsts budžeta līdzfinansējuma,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienībā. Pašvaldības jau pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem.
Likuma izmaiņas neatbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka šo daudzo valstij svarīgo mērķu īstenošanai ir nepieciešams arī valsts līdzfinansējums.
UZZIŅAI
Kādi sociālie pakalpojumi ir pieejami pašvaldībās?
Latvijā pašlaik ir 36 novadu pašvaldības un 7 valstspilsētas
Avots: Labklājības ministrija
| Pakalpojums | Pašvaldību skaits, kas pakalpojumu nodrošina |
| Aprūpe mājās | 43 |
| Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi | 43 |
| Patversmju un naktspatversmju pakalpojumi | 25 |
| Dienas aprūpes centru pakalpojumi | 34 |
| Krīzes centru, krīzes tālruņu, uzticības tālruņu pakalpojumi | 22 |
