arrow_downwardInga Paparde / Autori

Kāds būs otrā pensiju līmeņa liktenis; par cik pieaug vidējā pensija un vai pieaug pensionāru skaits; par sociālo iemaksu samērīgumu; vai iedzīvotāji steidz būt trešā pensiju līmeņa dalībnieki; vai palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem nodrošina iespēju uzkrāt pensiju; kas valdībai būtu jādara un ko tā dara, lai iedzīvotāji saņemtu cilvēka cienīgu pensiju – intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Latvijas pensiju sistēma ir dzīvotspējīga, to pierāda tās stabila darbība jau trīsdesmit gadu garumā. Tomēr šajā laikā ir bijuši vairāki nepārdomāti lēmumi, kas pensiju sistēmas stabilitāti ietekmē. Ņemot vērā neiepriecinošos demogrāfiskos rādītājus, Latvijai jādomā, kā nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē, jo vienā brīdī ar esošo strādājošo rokām un viņu veiktajām sociālajām iemaksām būs par maz, lai izmaksātu pensijas. Par pensiju sistēmu Latvijā, pasaulē, par uzkrājumiem pensiju fondos, pensionēšanās vecumu “Neatkarīgās” intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Vairākas Eiropas valstis pēdējo mēnešu laikā ir ziņojušas par garā klepus slimības gadījumu skaita pieaugumu – visvairāk slimo bērni un pusaudži, turklāt ir reģistrēti arī nāves gadījumi.

Miastēnija ir viena no retajām slimībām, kas nav izārstējama un ar kuru tās pacientiem jāsadzīvo visu mūžu. Līdz šim Latvijā miastēnijas medikamentus valsts apmaksāja tikai daļēji – 75 procentu apmērā, un pacienti bija spiesti uzsākt parakstu vākšanu.

Saeimas darba kārtībā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu pensijām. Tomēr ticamākais variants, kas varētu notikt ar pensijām un nodokļiem, ir pensiju neapliekamā minimuma palielināšana. Finanšu ministrija uz šo nodokli pensijām raugās filozofiski, nesaskatot iespēju nodokli atcelt, tomēr gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā “uz galda” ir pensiju neapliekamais minimums.

Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.

Veselības nozares finansējuma iezīmēšana, daļēja obligātā veselības apdrošināšana, nacionālais veselības apdrošināšanas modelis – šādi veselības aprūpes finansēšanas modeļi apspriesti Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē.

Valsts iet pret iedzīvotāju izteikto vēlmi nodrošināt migrēnas pacientiem kompensējamos medikamentus. No vienas puses, valdība ar labu žestu parāda, ka zāles tiks apmaksātas, un formāli jau gandrīz pusgadu “skaitās”, ka migrēnas pacientiem medikamenti tiek kompensēti. Taču faktiski neviens migrēnas pacients kompensējamas zāles vēl nav redzējis, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības valdes priekšsēdētāja Karīna Zaņģe.

Pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas iedzīvotāji aktīvi ziņoja par medikamentu blakusparādībām, bet tagad ziņojumu skaits būtiski samazinājies, norāda Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs.

Vairāk nekā trīsdesmit diagnozēm no kompensējamo zāļu saraksta jau pēc dažiem mēnešiem būs paaugstināts kompensācijas apmērs. Medikamentiem, kuriem noteikts 50 procentu kompensācijas apmērs, to paaugstinās līdz 75 procentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Veselības ministrijā.

Veselības ministrija ieplānojusi reformēt Nacionālo veselības dienestu, sadalot tā pārziņā esošās funkcijas – veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un digitālos jautājumus, apstiprina veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.

Tā kā Latvijā pēc Covid-19 pandēmijas nereti veidojas medikamentu trūkums un pagājušajā gadā šādu gadījumu skaits jau pārsniedza vairākus simtus, tagad Latvijā varēs ievest citam tirgum paredzētas zāles bez īpašas saskaņošanas.

Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.

Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.

Veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt neatkarīgi no veiktajām iemaksām līdz pat 2025. gada beigām, šādu lēmumu pieņēmusi Saeima.

Politiķi pašlaik neredz iespēju simt procentu apmērā apmaksāt slimības lapas Latvijas nodokļu maksātājiem, jo tie ir lieli papildu izdevumi. Ironiski, iniciatīva, par ko parakstījušies vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, uzjundījusi diskusiju – cik gan ļoti Latvijā darba ņēmēji ir negodprātīgi un kā vajadzētu ierobežot slimības lapu izmaksu un apmēru.

Jau vairāk nekā pusgadu politiķi un ierēdņi nespēj vienoties, kā palīdzēt pusaudžiem, kuri lieto apreibinošas vielas un kuriem iestājusies atkarību. Palīdzība, kas tiek sniegta bērniem, ir sadrumstalota, un gadījumos, ja pusaudzis jau regulāri lieto apreibinošas vielas un nonāk slimnīcā ar smagu intoksikāciju, viņam tālāka sociālā rehabilitācija īsti nav pieejama.

Pēc asām debatēm ārstu vidū un arī sabiedrībā veselības ministrs Hosams Abu Meri iesniedzis Saeimā iniciatīvu mainīt Pacientu tiesību likumu, nosakot, ka saziņa ārstniecības iestādēs notiek tikai valsts valodā.

Latvijas paraolimpiskās kustības pieredzē šonedēļ noritēs unikāls, bet ne negaidīts pasākums – Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā asambleja, lai meklētu risinājumus situācijai, ko Latvijas puse nosaukusi par amorālu.

Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par zemāku pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem jau četrus gadus “guļ” Saeimas komisiju plauktos, un ik pa brīdim šis jautājums tiek izcelts, bet diemžēl bez tālākas virzības.

Pensiju piemaksas senioriem, kuri tās līdz šim gadiem nesaņēma, sāks izmaksāt jau martā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sakārtojusi informācijas sistēmas, lai pensionāri piemaksas saņemtu vienu mēnesi agrāk, nekā tas sākotnēji tika plānots.