Vai taisnīgi, ka pensionāriem ar lielāku darba stāžu lielāks pieaugums nodoklī?

© Depositphotos

Seniori šonedēļ sāk saņemt indeksētās pensijas, un šogad vecuma pensiju indeksācijā ir piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks sagaidīs.

Vidēji šoruden pensijas palielināsies par 50 eiro, bet senioriem ar lielu darba stāžu un pensiju virs 600 eiro palielinājums būs ap 70 eiro. Tiesa, būtiska daļa pensijas palielinājuma būs jānomaksā nodoklī.

Joprojām indeksē daļu pensijas

Pensiju likums nosaka, ka Latvijā katru gadu rudenī - oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, īstenojot pensiju indeksāciju. “Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu,” uzsver Labklājības ministrijas speciālisti. Šoruden atšķirībā no pagājušā gada pensiju indeksācijā tika ņemts vērā ne tikai patēriņa cenu indekss, bet arī indekss, ko aprēķina, palielinoties vidējai sociālās apdrošināšanas iemaksu algai, un tas senioriem ir labvēlīgi, īpaši pensionāriem ar lielu darba stāžu.

Šogad tiek pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro. Tā ir puse no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiek indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 683 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas - šos 683 eiro. Lai arī vēl vasarā bija diskusijas par indeksējamā pensijas apmēra izmaiņām (piemēram, diskutēja, vai to nenoteikt vidējās algas apmērā, tomēr attiecībā uz šo gadu šāds lēmums netika pieņemts).

Pensijas palielinājums ir atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiek indeksēts viss pensijas apmērs.

Kā aprēķina indeksu

Labklājības ministrijā skaidro, kā veidojas indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas. Tas veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. “Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā strādājošajam bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas,” tā vienkāršoti indeksu veidošanos skaidro ministrijā. Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. “Šādi ir redzams, kādas notikušas izmaiņas pēdējā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas,” norāda Labklājības ministrijas pensiju politikas eksperti.

Apkopojot informāciju par vidējo algu, klātesoša ir arī inflācija. Lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz, un, lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.

Šogad ņem vērā darba stāžu: jo lielāks stāžs, jo lielāks pielikums

Šogad vecuma pensiju indeksācijā ir piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss ir piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks sagaidīs. Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad ņem vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, bet ja darba stāžs ir bijis no 30 līdz 39 gadiem, kā arī ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, tad ņem vērā 60 procentus. Ja darba stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - jau 70 procentus, bet ja darba stāžs ir 45 un vairāk gadu - 80 procentus. Katrai šai pensionāru grupai pensiju pārskatīšanā ir piemērots cits indekss.

Sadarbībā ar Labklājības ministriju aprēķinām piemēru, kur vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 500 eiro un tiek indeksēta visa pensija. Senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no šāgada oktobra pensijas piešķirtais apmērs būs 532,70 eiro (par 32,70 eiro lielāks); no 30 līdz 39 gadiem - pensijas apmērs būs 538,55 eiro (par 38,55 eiro lielāks); no 40 līdz 44 gadiem pensijas apmērs būs 544,35 eiro (par 44,35 eiro lielāks), bet ja stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 550,20 eiro (būs par 50,20 eiro lielāka).

Infografika

Pensiju piemaksas mainās par diviem eiro

Pensiju piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, pārskatīšanai piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, tas ir, piemēros indeksu 1,0654.

Pensiju piemaksu indeksācijā arī ir diezgan “piņķerīga”, jo saskaņā ar pensiju likumu to apmērs atšķiras atkarībā no tā, kad pensionārs devies pensijā. Indeksējot pensiju, piemēros piemaksas apmēram 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un apmēram 2,28 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas pašlaik ir 1,52 eiro un 2,28 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0654. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,52 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,62 eiro, bet tie, kas saņēma 2,28 eiro - turpmāk saņems 2,43 eiro. Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 510 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 38 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no oktobra saņems vecuma pensiju 561,20 eiro un piemaksu pie pensijas 40,5 eiro. Tātad kopumā pensija palielināsies par aptuveni 50 eiro.

Jāmaksā ar nodoklis

Labklājības ministrija atgādina, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Pašlaik pensijas neapliekamais minimums ir 500 eiro, tas nozīmē, ka lielai daļai senioru būs no pensijas jāmaksā nodoklis, īpaši tas attiecas uz senioriem, kuriem līdz šim bija pensija zem 500 eiro, bet indeksācijas rezultātā tā palielināsies virs 500 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka pašlaik 36 procentiem vecuma pensiju saņēmēju pensija ir robežās no 300 līdz 500 eiro. Virs 500 eiro pensiju saņem jau puse vecuma pensionāru. Vidējā pensija pēdējos gados ir augusi un pašlaik sasniedz 570 eiro.

UZZIŅA

Pensijas indeksācijā ņem vērā šādus indeksus:

Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir:

līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0654;

no 30 līdz 39 gadiem - piemēros indeksu 1,0771;

no 40 līdz 44 gadiem - indekss būs 1,0887;

45 un vairāk gadu - piemēros indeksu 1,1004.

Pensijas indeksē automātiski, nekāds iesniegums nav jāiesniedz, tomēr, ja seniors vēlas zināt savu pensijas apmēru, to var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā

Avots: Labklājības ministrija

Izpēte

Evikas Siliņas vadīts koalīcijas oficiālo nostāju pret pabalstu maksāšanu ģimenēm ar bērniem debatēs par valsts 2025. gada budžeta projektu uzņēmās paust partijas “Vienotība” deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš: “Mēs diemžēl nebūsim pirmā valsts pasaulē, kura spēs pacelt dzimstību ar pabalstiem. Ja tas būtu izdarāms, tad bagātās valstis jau sen to būtu izdarījušas.”