Pensijas

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) (ZZS) intervijā “nra.lv TV sarunas” atklāja, cik piemaksās pie pensijām nākamgad saņems cilvēki Latvijā, kas ir vecāki par 85 gadiem.

Mūsu valstī pieaug pensionāru skaits un samazinās jauniešu un strādājošo skaits – šobrīd, pēc Latvijas Bankas datiem, uz diviem pensionāriem ir trīs strādājošie. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā “nra.lv TV sarunas” apstiprināja prognozi, ka tuvākajā laika varētu būt viens strādājošais uz trim pensionāriem.

Valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē diskusija par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmaksu iedzīvotājiem ārstniecības izdevumu segšanai turpināsies pēc nedēļas, aģentūrai LETA pēc pirmdienas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Gada pirmo trīs mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts 98,7% apmērā jeb ieņēmumi bijuši par 49,6 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Labklājības ministrija (LM) publiskajai apspriešanai nodevusi informatīvo ziņojumu par bāzes pensijas attīstības iecerēm, kas paredz no 2027. gada sākt pakāpeniski palielināt piemaksu pie vecuma pensijas un ieviest jaunu piemaksu par apdrošināšanas stāžu no 1996. gada.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijā vecuma pensiju saņem gandrīz pusmiljons cilvēku – vairāk nekā 400 tūkstoši. Un pērn šo cilvēku pulciņam pievienojās jeb pensionējās 21 tūkstotis cilvēku, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs lsm.lv.

Saeima trešdien lēma iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju atdot atpakaļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Pēc ministriju, finanšu nozares un sociālo partneru aicinājuma Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas deputāti lēma nevirzīt tālāk iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju.

Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.

Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.

Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs pagājušajā gadā bija 615,7 eiro, kas bija par 56,8% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Eksperti apgalvo – lai vecumdienās dzīvotu finansiāli ērtu dzīvi, būtu jāsaņem vismaz 70 % no savas iepriekšējās algas. Luminor aptauja atklāj, ka 15 % Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, dodoties pensijā jau šodien, viņu ienākumi būtu nedaudz zemāki nekā patlaban, taču kopumā pietiekami. Šāds skatījums atspoguļo reālistisku izpratni par vecumdienām – ienākumu līmeņa samazināšanās ir sagaidāma, taču, savlaicīgi plānojot un veidojot uzkrājumus, iespējams saglabāt finansiālu līdzsvaru arī pēc aktīvo darba gaitu beigām.

Rīgas Sociālais dienests informē, ka šonedēļ vairāki cilvēki atkal ir vērsušies dienestā ar informāciju par krāpnieku piedāvātu pabalstu vai pensiju pārrēķinu. Līdzīga situācija bija arī aizvadītā gada decembrī, kad krāpnieki izmantoja to pašu metodi. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem!

Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.

Lielāks atbalsts iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas produktiem, atvieglota mazo būvniecības ieceru īstenošana, ieviests vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, uzlabota rindu pārvaldība uz izmeklējumiem veselības jomā – šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2026. gada, vēsta Valsts kanceleja.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinājusi pensijas un pabalstus. Tās nav lielas izmaiņas, jo jau 2023. gadā tika ieviestas izmaiņas likumā, ka netiek maksāta fiksēta summa, bet pabalsti un pensijas mainās, ja mainās ienākumi, t.i., seko vidējo ienākumu rādītājam. Nākamgad būs tikai viena pavisam jauna izmaiņa, TV24 diskusijā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ramona Rupeika.

Latvijas Nākotnes forums ir veicis aprēķinu par Latvijas pensionāriem un pensiju apjomiem. Pensionāru kļuvis mazāk, pensiju apjoms palielinājies vien par 2,3 reizēm dekādes laikā.

Kur ieguldīt iedzīvotājiem, kam ir vairāk nekā 50 gadu, lai viņu vecumdienas būtu cilvēcīgas? TV24 raidījumā “Naudas cena” uz šo jautājumu atbildēja trīs raidījuma viesi – eksperti.

TV raidījumā “Nra.lv sarunas” labklājības ministram Reinim Uzulniekam jautājām, cik lielai jābūt pensijai, lai izdzīvotu Latvijā.