Ekonomisti: Latvijā ir visnabadzīgākie pensionāri Eiropas Savienībā

Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai jāizvirza skaidri mērķi dažādām iedzīvotāju grupām, jāpārskata pensiju līmeņu savstarpējā loma, nosakot bāzes pensiju nabadzīgākajai sabiedrības daļai, kā arī jāievieš depolitizēta, neatkarīga pārvaldība un monitorings, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, prezentējot Baltijas Finanšu centra pētījumu par Latvijas pensiju sistēmu, norādīja ekonomisti Kristīne Dambe un Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka Latvijas pensiju sistēmas koncepts izveidots 1995. gadā, balstoties uz Pasaules Bankas rekomendācijām, kā arī tā laika demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem izaicinājumiem. Sistēma pilnvērtīgi sāka darboties 2001. gadā, un tā jau tajā laikā balstījās uz nākotnes prognozēm, kas tagad daļēji ir piepildījušās.

Sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20% apmērā no ienākumiem. Tam papildus ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu.

Dambe skaidroja, ka, izveidojot obligāto pensiju sistēmu, pieņēmums bija, ka valsts ar pensiju nodrošinās 70% ienākumu atvietojumu, tomēr 20% iemaksas ir nepietiekamas, lai nodrošinātu 70% ienākumu atvietojumu. Lai to panāktu, pensiju pirmajā un otrajā līmenī būtu jāveic iemaksas vismaz 25% apmērā. Īpaši sarežģīta situācija ir sabiedrības daļai, kas ir strādājusi zemi apmaksātu darbu.

Pētījumā aprēķināts, ka cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem ir ienākumu atvietojums aptuveni 50% apmērā, savukārt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tas ir aptuveni 60%.

Dambe arī uzsvēra, ka Latvijā ir lielākais pensionāru nabadzības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), tāpēc kaut kas sistēmā būtu jāmaina.

Viņa skaidroja, ka valstīs, kur pensijas ir lielākas, iedzīvotāji maksā vairāk sociālajās iemaksās un uzkrāj vairāk. Piemēram, Zviedrijā valsts garantētajos pensiju līmeņos iedzīvotāju iemaksas sasniedz 26-28% no ienākumiem.

Tāds pats pensiju pirmais līmenis kā Latvijā ir vēl trīs valstīs - Zviedrijā, Itālijā un Polijā. Šī pirmā pensiju līmeņa formula ir izveidota tā, ka, ja samazinās strādājošo skaits, automātiski samazinās arī gala pensija. Pašreiz valsts garantētā pensija veido 52% ienākumu atvietojumu, bet nākotnē tie būs mazāk nekā 30%, un tiek prognozēts, ka tas būs lielākais kritums ES.

Dambe uzsvēra, ka iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem tas būs kritiski.

Viņa skaidroja, ka pašreiz ir trīs varianti, ko Latvija var darīt. Viens variants ir saglabāt esošo sistēmu, samazinot mērķus pret realitāti. Tas nozīmē politiski nestabilu un neaizsargātu sistēmu un zemu sabiedrības uzticību.

Otrs variants ir vājināt sistēmu, sekojot Lietuvas, Igaunijas un Polijas piemēriem un ļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, lai risinātu citas valsts problēmas. Tādā veidā sabiedrība tiktu sadalīta divās daļās - tie, kuriem ir tikai pensiju pirmā līmeņa uzkrājumi, un tie, kuriem būtu savi uzkrājumi.

Trešais variants, ko piedāvā pētījuma izstrādātāji, ir uzlabot sistēmu, izvirzot augstus mērķus, nodrošinot stabilitāti, palielinot iemaksas un sadalot atbildību. Šajā variantā būtu jāatjauno pirms 30 gadiem izveidotais pensiju sistēmas dokuments un jānosaka katra pensiju līmeņa mērķis.

Pētījuma izstrādātāji rekomendē izvirzīt skaidrus mērķus pensiju sistēmai un dažādām iedzīvotāju grupām.

Tāpat tiek ieteikts pārskatīt pensiju līmeņu savstarpējo lomu un uzdevumus pret mērķiem. Būtu jāievieš pensiju nultais līmenis jeb bāzes pensija, kas būtu mērķēta uz sabiedrības daļu ar zemākiem ienākumiem. Pensiju pirmajā un otrajā līmenī vajadzētu stabilizēt iemaksu likmes sadalījumu, pirmajam pensiju līmenim novirzot 14-16% no ienākumiem. Pensiju otrajā līmenī vajadzētu atgriezt uzticību un ieviest elastīgāku saņemšanas fāzi, īpaši maziem uzkrājumiem.

Pensiju trešajā līmenī būtu jādomā, kā nodrošināt papildu 5-10% iemaksas lielākajai daļai iedzīvotāju.

Tāpat rekomendēts ieviest depolitizētu, neatkarīgu pārvaldību un sistēmas monitoringu.

Dambe arī uzsvēra, ka Latvijā ir viena no zemākajām finanšu pratībām ES, bet reizē iedzīvotājiem tiek uzlikta atbildība par savu pensijas uzkrājumu. Lai iedzīvotāji varētu paši vairāk iesaistīties pensiju uzkrājumu veidošanā, viņiem jābūt skaidrībai par pensiju sistēmu, jāzina, cik lielu pensiju viņi var sagaidīt un kas jādara, lai palielinātu uzkrājumu.

Viņa arī piebilda, ka pensiju sistēmas galvenā mērķauditorija ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, un valstij jānodrošina, lai ar ienākumiem saistītā pensija šiem iedzīvotājiem var nosegt vismaz 35% ienākumu. Savukārt iedzīvotāju grupa ar augstiem ienākumiem nav pensiju sistēmas mērķis.

Pētījuma veidotāji arī norādīja, ka, objektīvi vērtējot, pensiju otrā līmeņa sistēma pēc pēdējo gadu uzlabojumiem ir laba, un uzlabot to vairs nav iespējams. Turklāt Latvijā ir stabilākais pensiju otrais līmenis starp Baltijas valstīm.