Rīgas 1. slimnīca aicina pacientus ar psoriāzi piedalīties pētījumā psoriāzes slimības gaitas un ārstēšanas efektivitātes izsekošanai, liecina slimnīcas publiskotā informācija.
Amsterdamas universitātes (UVA) pētnieki nākuši klajā ar cilvēka radītiem materiāliem, kas atdzīvojas. Šie "metamateriāli" ne tikai iemācās mainīt formu, bet arī var autonomi pielāgot savu formas maiņas stratēģiju, veikt refleksīvas darbības un pārvietoties gluži kā dzīvās sistēmas, vēsta "phys.org".
Planētas iedzīvotāju skaits pašlaik ir 8,3 miljardi, bet līdz 2070. gadu beigām tas varētu sasniegt 12,4 miljardus. Par to ziņo laikraksts "Daily Mail", atsaucoties uz Austrālijas Flindersa universitātes pētījumu.
Par Veselības ministrijas (VM) izsludināto iepirkumu pētījumam par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā iesniegta sūdzība, un tā pieņemta izskatīšanai.
Jau 19. gadsimta astoņdesmitajos gados bija pierādījumi, ka tabakas smēķēšana bojā plaušas. Taču pagāja gandrīz 100 gadu, lai pārliecinoši pierādītu, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi. Kā ir ar elektroniskajām cigaretēm, vaicāts portāla "theconversation.com" materiālā.
Japānas zinātnieki pēc 1200 klonu izveides divu desmitgažu laikā, sākot ar vienu peli, ir atklājuši, ka zīdītāju klonēšanas reižu skaitam ir ierobežojums, pirms tas piedzīvo "mutācijas sabrukumu", vēsta "phys.otg".
Zinātnieki ir atklājuši ievērojamu saikni starp viduslaiku un mūsdienu vīndarību, analizējot vīnogas sēkliņu, kas iegūta no 15. gadsimta slimnīcas tualetes Francijas ziemeļos, vēsta "gbnews.com".
Mēs katru gadu saražojam desmitiem miljonu tonnu polietilēntereftalāta (PET) plastmasas, galvenokārt ūdens pudelēm, un tas, kas netiek pārstrādāts, nonāk poligonos vai kļūst par piesārņojumu, kas saglabāsies gadsimtiem ilgi. Tomēr tā tam nav jābūt, vēsta portāls "nautil.us".
Ceturtdien publicētajā Pasaules laimes ziņojumā secināts, ka intensīva sociālo mediju lietošana, šķiet, veicina jauniešu, īpaši meiteņu, labsajūtas samazināšanos dažās angliski runājošās valstīs, vēsta aģentūra “Reuters”.
Bristoles universitātes vadītais pētījums pirmo reizi parāda, kā no dzimšanas līdz trim gadiem attīstās bērnu izpratne par izlikšanos dažādās tās formās, vēsta “Scince Daily”.
Mūsu pusaudžiem ir ļoti slikti zobi. Pie šāda secinājuma nonācis Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts, izpētot Latvijas divpadsmitgadnieku mutes veselību, vēsta 360TV Ziņas.
Klimata pārmaiņas rada spiedienu uz daudziem dzīvniekiem un to barības ķēdēm mūsu planētas galējos punktos. Dzīvnieki, kas atrodas augstāk barības ķēdē, piemēram, pingvīni, ir īpaši neaizsargāti pret izmaiņām vidē, vēsta “ABC Australia”.
Jaunā pētījumā teikts, ka klimata pārmaiņu izraisītā jūras līmeņa celšanās var apdraudēt desmitiem miljonu cilvēku vairāk, nekā zinātnieki un valdības plānotāji sākotnēji domāja, kļūdainu pieņēmumu dēļ par to, cik augsti jau šobrīd ir piekrastes ūdeņi, vēsta “Science Alert”.
Vaterlo Universitātes vadīta pētniecības komanda izstrādā jaunu instrumentu vēža ārstēšanai, radot izsalkušas baktērijas, kas burtiski apēd audzējus no iekšpuses, vēsta portāls eurekalert.org.
Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinājusi konkursu valsts pētījumu programmas "Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai" projektu pieteikumiem 2026.-2028. gadam, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā.
Satraucošā ziņojumā atklāts, ka austiņas, kuras milzīgs skaits no mums valkā katru dienu, lai klausītos mūziku vai spēlētu datorspēles, satur ķīmiskas vielas, kas ir potenciāli bīstamas cilvēku veselībai, vēsta "musicradar.com".
Visozas Federālās universitātes (Brazīlija) pētnieki ir atklājuši, ka čia sēklas var nomākt apetīti un aizsargāt organismu no neveselīgu ēšanas paradumu ietekmes. Auga īpašības ir līdzīgas populārajam medikamentam Ozempic, vēsta Daily Mail.
Cilvēcei, pārejot no īsām kosmosa misijām uz ilgāku uzturēšanos ārpus Zemes, zinātnieki sāk saskarties ar to, kā kosmosa apstākļi var ietekmēt cilvēku reprodukciju, vēsta space.com.
Ilgu laiku vairums zinātnieku uzskatīja, ka agrīnās cilvēku mednieku-vācēju sabiedrības lielākoties bija vienlīdzīgas, ar nelielu hierarhiju vai vadību, un ka spēcīga nevienlīdzība parādījās tikai vēlāk, līdz ar lauksaimniecību un sarežģītām sabiedrībām, liecina publikācija vietnē eurekalert.org.