Zinātnieki brīdina par iespējamām sekām, uzturā lietojot daudz augļu un dārzeņu
Agrīnie pētījumi liecina, ka uzturam, kurā ir daudz augļu un dārzeņu, ir pārsteidzoša saistība ar plaušu vēzi jaunāku nesmēķētāju vidū, vēsta “Fox News”.
Novērojumu pētījums, ko vadīja Horhe Nieva, medicīnas doktors no USC Norisa Visaptverošā vēža centra, šomēnes tika prezentēts Amerikas Vēža pētījumu asociācijas (AACR) ikgadējā sanāksmē Sandjego. Tas vēl nav ticis recenzēts.
Pētnieki aplūkoja uztura, smēķēšanas un demogrāfiskos datus 187 pacientiem, kuriem plaušu vēzis tika diagnosticēts 50 gadu vecumā vai agrāk.
Viņi atklāja, ka nesmēķētāju vidū pastāv saikne starp veselīgāku nekā vidējo uzturu (bagātu ar augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem) un plaušu vēža attīstības iespējamību.
Pētnieki atklāja, ka jauni plaušu vēža pacienti ēda vairāk zaļu dārzeņu, pākšaugu un pilngraudu porciju, salīdzinot ar vidusmēra ASV pieaugušo.
Pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka pesticīdi, ko lieto tradicionāli audzētiem produktiem, varētu būt iespējamais faktors slimības saistībai.
"Komerciāli ražoti (ne bioloģiski) augļi, dārzeņi un pilngraudu produkti, visticamāk, ir saistīti ar lielāku pesticīdu atlieku daudzumu nekā piena produkti, gaļa un daudzi pārstrādāti pārtikas produkti," norāda Nieva.
Viņš arī atzīmēja, ka lauksaimniecības darbiniekiem, kas pakļauti pesticīdu iedarbībai, ir tendence uz augstāku plaušu vēža risku. "Ir liela plaušu vēža pacientu apakšgrupa, kuras slimību neizraisa smēķēšana ," Nieva pastāstīja “Fox News”.
Pētnieks norādīja, ka slimība kļūst arvien izplatītāka nesmēķētājiem vecumā līdz 50 gadiem, īpaši sievietēm, neskatoties uz to, ka smēķēšanas rādītāji ASV jau gadu desmitiem samazinās.
"Šie pacienti pirms diagnozes noteikšanas parasti ēda daudz veselīgāk nekā vidusmēra amerikānis," viņš turpināja. "Mums ir jāatbalsta pētījumi, lai izprastu, kāpēc amerikāņiem un jo īpaši sievietēm, kuras vairs daudz nesmēķē, joprojām ir plaušu vēzis," viņš teica.
Nieva atzina, ka pētījumam bija daži ierobežojumi, galvenokārt tas, ka pētīums balstījās uz aptaujas datiem un to ierobežoja dalībnieku atmiņas par viņu uzņemto pārtiku.
Pētnieki nepārbaudīja konkrētus pārtikas produktus attiecībā uz pesticīdiem, tā vietā paļaujoties uz vidējo pesticīdu līmeni noteiktiem pārtikas veidiem. Nākotnē viņi plāno pārbaudīt pacientu asins un urīna paraugus, lai tieši izmērītu pesticīdu līmeni, sacīja Nieva.
Lai gan pētījums parāda tikai saistību un nepierāda, ka pesticīdi izraisīja plaušu vēzi, zinātnieki iesaka cilvēkiem pirms ēšanas mazgāt produktus un, kad vien iespējams, izvēlēties bioloģiskos pārtikas produktus.
