Pirmo reizi vēsturē cilvēka embrijam “precīzi” mainīti gēni

Kolumbijas Universitātes pētniekiem Amerikas Savienotajās Valstīs ir izdevies rediģēt agrīnu cilvēka embriju DNS, vēsta Somijas lielākais un ietekmīgākais laikraksts “Helsingi Sanomat”.

Pētnieku komanda savā darbā izmantoja jaunākas tehnoloģijas, salīdzinot ar iepriekš plaši izmantoto “Crispr”.

Jaunā tehnoloģija, ko zinātnieku parindās dēvē par “bāzes rediģēšanu”, ļāva aizstāt atsevišķus ģenētiskos burtus DNS sekvencēs, neradot iepriekš ar “Crispr” tehnoloģiju novērotos bojājumus.

Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, pētījumu vadījis ģenētiķis Dīters Egli norādīja, ka pētījums joprojām atstāj atklātus jautājumus par tehnoloģijas kaitīgajām blakusparādībām.

Pētījums līdz šim ir publicēts tikai tiešsaistē un nav ticis recenzēts, tomēr tiekot pieliktas pūles, lai to publicētu zinātniskā žurnālā. “Mēs nesakām, ka šī [tehnoloģija] rīt tiks izmantota klīnikās,” sacīja Egli.

Cilvēka embriju DNS rediģēšana jau sen ir bijusi pretrunīga

No vienas puses, gēnu rediģēšana nākotnē varētu ļaut labot slimības izraisošas mutācijas embrijos. No otras puses, to var izmantot arī vēlamo pazīmju selekcijai.

Pēdējās iespējas ētiskie riski īpaši satrauc ekspertus.

Viens no slavenākajiem gadījumiem notika 2018. gadā, kad Dr. He Dzjaņkui, strādājot Šeņdžeņas Universitātē Ķīnā, neatļautā eksperimentā rediģēja divu cilvēka embriju genomus.

Viņi tika izslēgti no universitātes, jo eksperiments bija neatļauts un tika uzskatīts par apšaubāmu. Vēlāk viņam tika arī piespriests cietumsods.