Iniciatīva par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanu tiek apturēta

© Jānis Saliņš / F64

Pēc ministriju, finanšu nozares un sociālo partneru aicinājuma Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas deputāti lēma nevirzīt tālāk iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju.

Komisijā trešdien tika skatītas divas iniciatīvas. Pirmās iesniedzējs ir Ģirts Bumbērs. Viņš rosina likumā noteikt iespēju personai brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji.

Savukārt partija "Platforma 21" savā iniciatīvā aicināja noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu un samazināt darbaspēka nodokļu apjomu par 6%.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis komisijas sēdē norādīja, ka Saeima jau sēdēs ir lēmusi par šiem jautājumiem, šādas iniciatīvas noraidot. Viņš sacīja, ka dažādos griezumos jāturpina diskutēt un vairot izpratni par valsts pensiju sistēmu, tomēr šādas iniciatīvas nav atbalstāmas.

"Atverot vaļā šo pensiju līmeni, mēs dosim iespēju piekļūt līdzekļiem, bet nākotnē, vecumdienās, būs nabadzības risks, kas gulsies uz visu sabiedrību," teica Bergans-Berģis, norādot, ka, ja būs liels daudzums cilvēku ar mazām pensijām, kopējais spiediens uz sociālo budžetu būs arvien lielāks, un tad būs jāpalielina pensionēšanās vecums un nodokļu slogs.

Bergans-Berģis norādīja, ka spiediens uz pensiju sistēmu jau pastāv. Viņš aicināja par šo diskutēt ārpus vēlēšanu cikla, lai nebūtu spiediens pieņemt populistiskus lēmumus. Viņa ieskatā tas būtu jāpieņem vai pat jāskata jaunai Saeimai.

Latvijas Bankas pārstāvis sēdē norādīja, ka, likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā. Papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) sēdē norādīja, ka līdzekļu uzkrāšana ir atbilde turībai ilgtermiņā. Upenieks norādīja, ka Igaunijā, kas ļāva iedzīvotājiem izņemt līdzekļus no otrā pensiju līmeņa, tikai 5% tika novirzīti ilgtermiņa investīcijām. Viņš norādīja, ka Finanšu ministrija atbalsta esošo sistēmu, bet var diskutēt par uzlabojumiem.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norādīja, ka jebkurš finanšu lēmums ir jāpieņem, balstoties faktos, nevis emocijās, taču iniciatīvu iesniedzēji, viņaprāt, balstījušies emocijās.

Iniciatīvu tālāk nevirzīt aicināja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Viņš piekrita Purgailim, ka iniciatīvā sniegtā informācija vairāk balstīta uzsaukumos, radot maldinošu priekšstatu tās parakstītājiem. Viņš norādīja, ka ir faktos balstīts Latvijas kaimiņvalstu piemērs, ka šādu iniciatīvu nevajag atbalstīt.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka arodbiedrību ieskatā nav nepieciešams ļaut brīvprātīgi izņemt otro pensiju līmeni, tomēr diskusija varētu notikt par dzīvību apdraudošiem slimības gadījumiem.

Iniciatīvu neatbalstīt aicināja arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, norādot uz Igaunijas piemēru. Reizē padomes pārstāve pauda, ka kritiski svarīga ir iedzīvotāju izpratnes veicināšana par pensiju sistēmu un finanšu pratību.

Iniciatīvu komisijas sēdē neatbalstīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka, atbalstot šādu iniciatīvu, slogs nākotnē būs jānes uzņēmējiem.

Savukārt par iniciatīvas tālāku virzību iestājās opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV), kura partija rosina sākt referendumu par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) sprieda, ka ir vērts šo iniciatīvu virzīt tālāk, lai vairāk informētu sabiedrību par šo jautājumu un rosinātu diskusiju. Viņš norādīja, ka tas būtu ieguvums, ja cilvēki varētu šos līdzekļus izņemt veselības jautājumu risināšanai.

Agnese Krasta (JV) norādīja, ka uzlabojumi pensiju sistēmā ir iespējami un tie pēdējos gados arī ir veikti. Viņa sprieda, ka, iespējams, šauros gadījumos, kas saistīti ar ārstniecību, šādu iespēju varētu pieļaut. Vienlaikus viņa norādīja, ka atvērt šo likumu priekšvēlēšanu laikā būtu bezatbildīgi.

Leila Rasima (P) aicināja nevirzīt tālāk iniciatīvas, kas var radīt maldīgus priekšstatus par to, ka Saeima tās atbalsta. Viņa piekrita, ka ir jārunā par konkrētiem gadījumiem, kad ir smagas veselības problēmas, lai cilvēks šo naudu varētu izņemt ārstēšanai, tomēr par to neesot šīs iniciatīvas.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās nedēļās Saeimas sēdēs tika noraidīti opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un Nacionālās apvienības (NA) piedāvājumi ļaut iedzīvotājiem izņemt otrā pensiju līmeņa jeb fondēto pensiju shēmas uzkrājumus.