Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, medijiem šodien pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.
“Ja būsim negausīgi, tad procentu likmēm būs jāstartē vairāk,” Saeimas Budžeta komisijas deputātus un vēl plašāku auditoriju brīdināja Latvijas Bankas prezidents un par banku refinansēšanas likmi lemjošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Saeima trešdien lēma iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju atdot atpakaļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.
Pēc ministriju, finanšu nozares un sociālo partneru aicinājuma Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas deputāti lēma nevirzīt tālāk iedzīvotāju iniciatīvas par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanas iespēju.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) rosināto patērētāju jeb nebanku kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai.
Latvijas Banka aicina fiziskās un juridiskās personas informēt par kredītiestāžu atteikumiem atvērt pamatkontu, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Latvijas inflāciju šogad ietekmēs militārā saspīlējuma Tuvajos Austrumos sekas, tomēr pāragri prognozēt ietekmes apjomus, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
Kamēr Latvija visos līmeņos norobežojas no agresorvalsts ietekmes, Pierīgas apkaimē Berģos pieteikta apjomīga apbūve. To virza Latvijas uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklāj, ka aiz ieceres būvēt tirdzniecības centru un dzīvojamās ēkas stāv Krievijas miljonāri, kuru bizness saistīts ar zelta ieguvi Gruzijā un veikalu tīkliem Krievijā. Valsts drošības iestādes aicina pašvaldību kritiski izvērtēt gan šī projekta reputācijas, gan nacionālās drošības riskus.
Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Par algu pieaugumu Latvijā politiķi un ekonomisti runā gandrīz katru nedēļu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro – par 149 eiro jeb 9,7% vairāk nekā 2023. gadā. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pieauga līdz 11,38 eiro. 2025. gadā vidējā alga sasniedza jau 1835 eiro bruto jeb 1361 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Latvijas Banka šogad plāno izlaist piecas kolekcijas monētas, kā arī vienu divu eiro piemiņas monētu un vienu apgrozības monētu komplektu, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Pagājušā gada nogalē Latvijā aizsākās konflikts, kas var ietekmēt simtiem tūkstošu aizņēmēju. Finanšu ministrija nāca klajā ar priekšlikumu nodot nebanku kreditēšanas uzraudzību Latvijas Bankai. Faktiski – pārdalīt kontroli pār nozari, kuras apjoms tuvojas pusotram miljardam eiro.
Latvijas Banka rosina Latvijā licencētās bankas pilnveidot klientu apkalpošanas kvalitāti, tostarp fokusējoties uz klientiem pieejamu un viegli uztveramu komunikāciju, aģentūru LETA informē Latvijas Bankā.
Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.
“Tā nav tikai Latvijas, bet visas Baltijas problēma, ka, kreditējot uzņēmumus, mūsu uzņēmumiem tiek prasītas lielākas ķīlas nekā eirozonā vidēji, līdz ar to bankas it kā nodrošinās,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.