Kulbergs "Latvijas Bankas" vadlīnijas lauksaimniekiem nosauc par "totāliem suņa murgiem"

Premjerministrs Andris Kulbergs kopš stāšanās šajā amatā ik dienu soctīklos izklāsta konkrētās dienas notikumus savā darba kārtībā.

Dienas, ko premjers apzīmē ar numuru 47, viens no viņa iztirzājamiem top tematiem - ""Latvijas Banka" māca dzīvot lauksaimniekiem".

""Latvijas Banka" sāk mācīt zemniekiem, kā turēt lopus? Tikos ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi - LOSP. Atklāti sakot, biju mēms, dzirdot nozares stāstīto par "Latvijas Bankas" izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām. Tā vietā, lai "Latvijas Banka" veicinātu procesus, kas ļautu Latvijas ekonomikā ienākt jaunam kapitālam un palīdzētu novērst tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta sekas, tā sāk izstrādāt vadlīnijas lauksaimniekiem par to, kā pareizi turēt lopus un organizēt saimniecisko darbību. Nopietni? "Latvijas Bankas" padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners esot sagatavojis apjomīgu pētījumu un ziņojumu, kurā banku sektors tiek aicināts finansēšanas lēmumos ņemt vērā virkni nosacījumu. Nozare norāda, ka zemniekiem, kuru saimniecības šīm vadlīnijām neatbilst, varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes vai pat atteikts finansējums. LOSP minētie piemēri:

Liellopu turēšana kūtīs. Bankai esot jānoskaidro, vai lopi tiek turēti tikai kūtī. Ja tā ir, tas var radīt negatīvas sekas finansējuma saņemšanai.

Ūdens patēriņš. Ieteikts ierobežot ūdens ņemšanu no ūdenstilpēm virs 10 m³ dienā. Ko darīt karstās vasarās? Atstāt lopus bez ūdens?

Dzīvnieku migrācijas ceļi. Ja būvniecība vai cita saimnieciskā darbība pārtrauc dzīvnieku migrācijas ceļus un uzņēmējs nav izveidojis alternatīvus risinājumus, saimnieciskā darbība var tikt vērtēta kā videi nelabvēlīga - un tas var ietekmēt kredīta pieejamību. Šī darba sagatavošanai esot piesaistīti arī divi Pasaules Dabas fonda eksperti. Taču lauksaimniecības nozare apgalvo, ka pilnvērtīgas konsultācijas ar tās pārstāvjiem nav notikušas. Nopietni? Šādas vadlīnijas izstrādā "Latvijas Banka", kura pati savos pētījumos nepārtraukti norāda, ka ir jāceļ produktivitāte, jāveicina investīcijas un jāstiprina ekonomikas izaugsme? Vai te kāds nav apmaldījies trīs priedēs? Mārtiņ Kazāk, kā šādas prasības ir nonākušas "Latvijas Bankas" vadlīnijās komercbankām? No nozares jau saņemtas sūdzības, ka bankas šos kritērijus ir sākušas piemērot, vērtējot lauksaimnieku finansēšanas iespējas. Šis jautājums ir nekavējoties jārisina," raksta A. Kulbergs.

"Latvijas Banka" uz ierakstu reaģējusi ar skaidrojumu, ka "nav gluži tā, kā izskanējis. Bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citi riski ietekmē ekonomiku, tāpēc bankas vērtē ilgtspējas riskus. Bet nav tā, kā izskanējis. Vadlīnijas nenosaka, kā lauksaimniekiem strādāt, ko un kādā apmērā bankām kreditēt. Šo vadlīniju piemērošana bankām nav obligāta. Šīs vadlīnijas ir zinātniski pamatota metodoloģija, kā šo risku vērtēt atbilstoši apstākļiem. Salīdzinot ar citām metodoloģijām, kas radītu lielāku slogu uz ekonomiku, šīs samazina dabas riskiem pakļauto nozaru riska tvērumu. Metodikas izvēle ir katras bankas ziņā. Vadlīnijas nav kāda "Latvijas Bankas" eksperta autordarbs, tās izstrādājis plašs dabaszinātnieku kolektīvs, un tās regulāri tiks pilnveidotas."

Savukārt premjers turpina: "Jūs laikam neesat izlasījuši savu dokumentu? Es to izlasīju, tā ir precīza instrukcija kā bankām vērtēt lauksaimniekus kā bankas klientus un kādu informāciju lauksaimniekiem pieprasīt, lai lemtu vai tas ir "ilgtspējīgs" vai tas nav. Ja nav, tad tas ir nelabvēlīgs un nav labs bankas "zaļajam" portfelim. Tur tieši ir rakstīts "Nelabvēlīgs" un "Labvēlīgs" klients. LB nav kaut kāds ziņu portāls, tur publicētās instrukcijas banku sektors ņem kā pamatu vērtēt klientus, jo tā LB arī vērtēs pašas bankas. Tas tiešā veidā ietekmē klientus. Tur ir sarakstīti totāli suņa murgi, tas ir kaitniecisks dokuments, kas paģēr zemu produktivitāti, bezjēdzīgus ieguldījumus un liek zaļumu pāri pār valsts, cilvēku un lauksaimnieku interesēm."