Kulbergs paraksta rīkojumu - virknei valsts pārvaldē strādājošo iesaldēs algas [papildināts]
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) parakstījis rezolūciju Finanšu ministrijai (FM) par algu iesaldēšanu nākamgad virknei valsts pārvaldē strādājošo.
Viņš skaidroja, ka algas iesaldēs tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuriem bāzes mēnešalgu nosaka, ik gadu piemērojot konkrētu koeficientu. Starp tiem ir gan premjers un ministri, gan Saeimas deputāti un virkne citu valsts amatpersonu.
Kulbergs algu iesaldēšanu nosauca kā vienu no darbiem, ko valsts izdevumu mazināšanai var izdarīt jau uzreiz.
Viņš izteicās, ka jau gadiem valsts pārvaldē decembra izdevumi "aiziet kosmosā". Turpmāk vairs nekādi ārpuskārtas tēriņi nevarēs būt, uzsvēra premjers.
Viņš arī teica, ka ir jāpārskata daudzās neaizpildītās vakances valsts pārvaldē, jo arī tur nauda tiekot tērēta nelietderīgi.
Papildināts plkst. 18.02:
Kulberga rezolūcijā finanšu ministram Mārim Kučinskim (AS) uzdots nodrošināt, ka FM sagatavo ziņojumu 29. septembra valdības rīcības apspriedei, kurā iekļauj atlīdzības iesaldēšanas priekšlikums, sagatavojot 2027. gada budžeta projektu un ietvaru.
Tāpat jāiekļauj informācija par izdevumu moratoriju, ilgstošo vakanču likvidēšanu, par dažādu indeksācijas principu izdevumu plānošanu budžeta procesā, kā arī priekšlikumi to piemērošanas atlikšanai.
Kā informēja Valsts kancelejā, ziņojumā paredzēts izvērtēt iespēju šā gada atlikušajos mēnešos ieviest izdevumu moratoriju atsevišķām izdevumu pozīcijām, tostarp atlīdzībai, īpaši prēmijām un naudas balvām, kā arī pakalpojumiem un citiem izdevumiem, kuriem tradicionāli decembrī vērojams būtisks pieaugums.
Premjers uzdevis FM sagatavot attiecīgo ziņojumu valsts pārvaldē - ministrijās un iestādēs, arī neatkarīgās iestādēs - nodarbināto skaita dinamikai, kā arī atlīdzības un pakalpojumu izdevumu pieaugumam laika posmā no 2016. gada, kad bija pēdējais bezdeficīta budžets Latvijā, līdz 2026. gadam.
Valsts kancelejā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka ikgadējā gada budžeta projekta sagatavošanās laikā var tikt pieņemti lēmumi, kas attiecīgi var ierobežot algu pieauguma apmēru vai arī pilnībā to iesaldēt. Piemēram, 2025. gadam budžeta likumā tika noteikts, ka bāzes mēnešalgu indeksācijas koeficients nedrīkst pārsniegt 2,6%. Tas nozīmēja, ka, lai gan saskaņā ar likumā noteikto aprēķina kārtību pieaugumam būtu bijis jābūt lielākam, faktiskais pieaugums tika ierobežots līdz 2,6%.
Savukārt, gatavojot 2026. gada budžetu, tika pieņemts lēmums bāzes mēnešalgu nepalielināt, proti, pieaugums tika noteikts 0% apmērā. Tādējādi 2026. gadā bāzes mēnešalgas saglabājās 2025. gada līmenī. Algu iesaldēšana uz vēl vienu gadu nozīmē, ka 2027. gadā saglabāsies 2025. gada līmenī.
Papildināts plkst. 20.09:
Ministru prezidenta uzdevumā ziņojumā analizēs arī dažādu indeksācijas principu - iekšzemes kopprodukta (IKP), inflācijas, patēriņa cenu - izdevumu plānošanu budžeta procesā, kā arī priekšlikumus to piemērošanas atlikšanai. Vienlaikus paredzēts sagatavot priekšlikumu Fiskālās disciplīnas padomes kompetences paplašināšanai, lai padome varētu izvērtēt 30% ieguldījuma vietējā industrijā principa īstenošanu aizsardzības resorā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, Ministru kabineta rīcības apspriedē šodien tika uzklausīts Latvijas Bankas ziņojums par Latvijas ekonomikas un eksporta strukturālo transformāciju. Vienlaikus sēdē būtisks uzsvars tika veltīts arī valsts budžeta izdevumu pārskatīšanai un iespējamiem pasākumiem publisko finanšu ilgtspējas stiprināšanai.
Latvijas Bankas vērtējumā ekonomikas strukturālā transformācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvija ilgtermiņā spētu tuvināties attīstītāko Eiropas Savienības (ES) valstu labklājības līmenim. Eksports ir īpaši nozīmīgs nelielām un atvērtām ekonomikām kā Baltijas valstis, kur eksporta apjoms sasniedz 60%-80% no IKP, kamēr lielās ekonomikās, piemēram, ASV, Ķīnā un Indijā, tas ir 10-25% no IKP. Vienlaikus ilgtermiņa izaugsmei būtisks ir ne tikai eksporta apjoms, bet arī eksportēto produktu vērtība un sarežģītība. Latvijas Bankas ziņojumā analizēta Latvijas eksporta konkurētspēja salīdzinājumā ar astoņām tuvākajām ES valstīm pēc ekonomiskās attīstības līmeņa - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju.
Kulbergs uzsver, ka ir jāvirza ekonomika uz produktiem un pakalpojumiem ar arvien augstāku pievienoto vērtību, jāstiprina eksporta konkurētspēja un jāveicina investīcijas nozarēs, kas rada labi apmaksātas darbavietas un ilgtermiņa izaugsmi. Vienlaikus esot atbildīgi jārīkojas ar valsts naudu, pārskatot izdevumus, atsakoties no mazāk efektīvām aktivitātēm un panākot, ka katrs eiro dod iespējami lielāku atdevi ekonomikai un sabiedrībai. "Mums kā valdībai ir jākoncentrējas uz Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanu," uzsver Kulbergs.
Latvijas Bankas ieskatā ekonomikas politikā būtiski vērtēt ne tikai kopējā eksporta apjoma palielināšanu, bet arī to, vai valsts atbalsta instrumenti palīdz mainīt Latvijas ekonomikas struktūru un attīstīt darbības ar augstākiem produktivitātes griestiem. Valsts atbalstu būtu svarīgi orientēt uz konkrētu tirgus nepilnību novēršanu, kā arī radīt labākus nosacījumus augsta riska inovācijām, uzskata centrālā banka.
