IKP

“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.

Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,093 miljardu eiro apmērā jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

TV24 raidījumā “Nauda cena”, diskutējot, kur no nākamā gada ņemt 5% aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 3% vietā, raidījuma viesi - Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore, Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore Inna Šteinbuka un 14.Saeimas deputāts (AS), savulaik arī premjers Māris Kučinskis – ir vienisprātis, ka jāpārskata valsts pārvalžu izdevumi.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot likumā nostiprināt apņemšanos no 2027. gada katru gadu budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 3% vietā.

Somija devīto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, bet Latvija pakāpusies par trim pozīcijām uz 48. vietu, lai gan joprojām atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules laimes ziņojums.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam ierosinājumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā nostiprināt apņemšanos, ka no 2027. gada valsts aizsardzībā tiek ieguldīts ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvija tuvākajos gados var atļauties lielāku budžeta deficītu, jo drošības situācija prasa strauji palielināt aizsardzības izdevumus. Taču tas ir pagaidu risinājums – Eiropas Savienības izņēmuma klauzula, kas ļauj atkāpties no ierastajiem fiskālajiem ierobežojumiem, ir spēkā līdz 2028. gadam. Ilgtermiņā valsts finanšu stabilitāti noteiks tas, vai spēsim pārskatīt savus izdevumus un vienlaikus audzēt ekonomiku, intervijā aģentūrai LETA uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Priede.

“Mēs hipotekārajā kreditēšanā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par apmēram vienu miljardu eiro kredītiem nekustamajos īpašumos,” TV24 diskusijā “Preses klubs” sacīja AS “Rietumu banka” valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Valsts kontroles revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir izsaukusi pretrunīgu reakciju. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens to nosaucis par  “ļoti vāju un ļoti paviršu auditu”. “Atzinumā nebija neviena laba vārda. Es gribu pateikt, ka ir pilnīgi pretēji – ēnu ekonomika Latvijā gadu no gada samazinās,” norādīja ministrs.

Spāniju pērn apmeklējuši 97 miljoni ārvalstu tūristu, kas ir visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien paziņoja valsts tūrisma ministrs Žordi Ereu.

Lietuva par vairāk nekā 320 miljoniem eiro no Zviedrijas uzņēmuma "Saab" iegādāsies "Bolide" tipa raķetes tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.

Aizgājušais gads atstājis bažas, nedrošību par nākotni un jautājumus, vai tādas atrakcijas kā tankkuģu gremdēšana un sagrābšanas kampaņa 2025. gada beigās ir cēlonis, vai sekas valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību nespējai saskaņot savus ieņēmumus ar izdevumiem.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Vācijas ekonomika riskē nonākt ilgtermiņa lejupslīdē, ja steidzami netiks īstenotas strukturālas reformas, paziņojis Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas (DIHK) prezidents Pēters Adrians.