IKP

Saeimas Tautsaimniecības komisijas šīsnedēļas darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas ekonomisko attīstību 14. Saeimas laikā, un komisijas sēde ar šādu darba kārtību noslēdzās ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (“Jaunā vienotība”) vārdiem: "Esam pie beigām, nav laba sajūta."  

Latvijā, par spīti ārējās vides satricinājumiem, ekonomikas izaugsme kļūst plašāka un strukturāli noturīgāka, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot pirmdien publiskotos pirmā pusgada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) datus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pētījumu aģentūra “Fifty5Blue” no šā gada 22. maija līdz 3. jūnijam aptaujājusi 1700 Latvijas Republikas pilsoņu, mēģinot noskaidrot viņu politisko pieprasījumu. Šī pētījuma rezultāti publicēti izdevumā “Lasi”, un tie visai skaidri parāda, pēc kā sabiedrībā ir politiskais pieprasījums un pēc kā šis pieprasījums nemaz nav tik liels, kā kādam varbūt varētu likties.

Iedzīvotāju tiesības izlietot savu otrā pensiju līmeņa uzkrājumu atbilstoši paša ieskatiem visbiežāk tiek noraidītas, pieņemot, ka tādējādi pasliktināšoties šī potenciālā pensionāra labklājība, viņam aizejot pensijā. A priori tiek pieņemts, ka citi zina labāk, kā viņam būtu labāk. Tāpēc šis nosacītais pensionārs pats no sava uzkrājuma jātur pēc iespējas tālāk un jāļauj, lai ar šo uzkrāto naudu rīkojas profesionāļi. Investīciju speciālisti no banku sektora.

Finanšu ministrija (FM) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2026. un 2027. gadam līdz 2%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Eiropas aizsardzības rūpniecība ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, jo reģions steidzas izpildīt gadu vecu NATO vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 3,5% no IKP līdz 2035. gadam. Alianses Eiropas dalībvalstis cenšas atjaunot savus bruņotos spēkus, lai pretotos potenciālam Krievijas uzbrukumam.

ASV valsts sekretāra vietnieka palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kristofers Smits brīdinājis, ka, beidzoties Ukrainas karam, Krievija, visticamāk, pārgrupēs savus spēkus uz NATO austrumu flangu, radot draudus, ka tuvākajos gados Baltijas valstis var saskarties ar pastiprinātu militāru spiedienu no Maskavas puses.

“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.

Saulainajā dienā pirms 36 gadiem, kad Latvijas PSR Augstākā Padome ar 138 deputātu balsīm “par” pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ļaužu prātos valdīja līksma eiforija, domājot par nākotni, kas būs brīva no okupācijas un padomju plāna ekonomikas. Domājot par ekonomiku, tolaik šķita, ka pietiks atgūt neatkarību un jau pēc dažiem gadiem Latvija zels un plauks, būs turīga kā Vakareiropa, dāņi pirks mūsu sviestu un bekonu un visa pasaule pazīs mūsu radioaparātus un mikroautobusus.

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,093 miljardu eiro apmērā jeb 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

TV24 raidījumā “Nauda cena”, diskutējot, kur no nākamā gada ņemt 5% aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 3% vietā, raidījuma viesi - Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore, Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore Inna Šteinbuka un 14.Saeimas deputāts (AS), savulaik arī premjers Māris Kučinskis – ir vienisprātis, ka jāpārskata valsts pārvalžu izdevumi.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Bankas (LB) vadītāji – LB prezidents Mārtiņš Kazāks un LB prezidenta vietniece Santa Purgaile – sniedz informāciju par LB darbību un plāniem 2026. gadā. Deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas ekonomiskās situācijas makroekonomisko analīzi un tās attīstības prognozēm.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, paredzot likumā nostiprināt apņemšanos no 2027. gada katru gadu budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 3% vietā.

Somija devīto gadu pēc kārtas atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, bet Latvija pakāpusies par trim pozīcijām uz 48. vietu, lai gan joprojām atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules laimes ziņojums.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam ierosinājumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā nostiprināt apņemšanos, ka no 2027. gada valsts aizsardzībā tiek ieguldīts ne mazāk kā 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.