Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.
EM ir sagatavojusi ziņojumu par Latvijas ekonomikas attīstību, kurā sniegti priekšlikumi Latvijas tautsaimniecības straujākai attīstībai. Ziņojums ir diskusiju dokuments, kura mērķis ir piedāvāt apspriest alternatīvas un izvēlēties efektīvākos risinājumus izaugsmes sasniegšanai.
Ziņojumā minēts, ka, neskatoties uz mainīgo ģeopolitisko situāciju, definētie izaugsmes mērķi paliek spēkā - līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku.
Lai desmit gadu laikā panāktu ekonomikas dubultošanos, kopējās investīcijas nepieciešamas 181,5 miljardu eiro apmērā, un publiskās investīcijas veido piekto daļu no šīs summas.
EM norāda, ka veiktā uzņēmumu mikrodatu analīze, balstoties uz "McKinsey Global Institute" pētījuma metodiku, pierāda, ka produktivitātes pieaugumu Latvijā nosaka neliels skaits uzņēmumu - aptuveni 2,7% uzņēmumu rada divas trešdaļas no visa pozitīvā produktivitātes pieauguma. Baltijas "Top 50" reitingā Latvija ir pārstāvēta ar septiņiem uzņēmumiem, bet eksportētāju ar apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro Latvijā ir 71.
Dati norāda uz divām savstarpēji papildinošām ekonomikas politikas prioritātēm - uzņēmumu mērogošanu, produktivitāti un kapitāla pieejamību, kā arī mazāku birokrātisko slogu uzņēmumiem.
Katra uzņēmuma izaugsme no vidējā uz lielo segmentu tieši ietekmē valsts produktivitāti, eksportspēju un nodarbinātību.
Ziņojumā aprēķināts, ka gadījumā, ja 70 uzņēmumi no 20 miljonu līdz 50 miljonu eiro apgrozījuma segmenta pārietu uz virs 50 miljonu eiro grupu un vēl 70 uzņēmumi aizpildītu atbrīvoto vietu vidējā segmentā, tas radītu papildu 8,5 miljardu eiro apgrozījumu jeb pieaugumu par 11%, kā arī 1,65 miljardu eiro pievienotās vērtības pieaugumu jeb 9,3%.
EM atzīmē, ka minēto mērķi iespējams sasniegt, īstenojot mērķtiecīgu atbalsta instrumentu kopumu, tostarp stiprinot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) individuālo projektu vadību, paplašinot AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" finanšu instrumentu izmantošanu, attīstot kapitāla tirgu sadarbībā ar pensiju fondu pārvaldītājiem, kā arī nodrošinot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes atbalstu administratīvo šķēršļu mazināšanā.
Ziņojumā norādīts, ka mērķis saistībā ar birokrātijas mazināšanu uzņēmumiem ir panākt, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības (ES) vienkāršāko vietu, kur mazam uzņēmumam administratīvais slogs ir visvieglāk pārvarams. Tas nozīmē pilnīgu pāreju uz principu "valsts apkalpo uzņēmēju, nevis uzņēmējs apkalpo valsti" - automātisks nodokļu aprēķins mikrouzņēmumiem, vienots ceturkšņa pārskats, moratorijs jauniem administratīviem pienākumiem bez kompensējoša vienkāršojuma un pilnīga uzņēmēja-valsts mijiedarbības digitalizācija līdz 2028. gadam.
Vienlaikus ziņojumā teikts, ka abas prioritātes veido vienu izaugsmes formulu - mērogošanas atbalsts ceļ Latvijas produktivitātes augšējo robežu un rada jaunus uzņēmumus, kas velk visu ekonomiku uz augšu. Birokrātijas mazināšana ceļ apakšējo robežu, atbrīvo tūkstošiem mazu uzņēmumu potenciālu un nodrošina, ka resursi plūst uz produktīvākajām darbībām.
EM atzīmē, ka ekonomikas dubultošana desmit gados prasa vidēji apmēram 7% nominālo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu gadā - līmeni, kas nav sasniedzams ar līdzšinējo modeli, kur izaugsmes galvenie dzinēji ir iekšzemes patēriņš un Eiropas Savienības fondu finansējums.
Ziņojumā piedāvātās rīcības mērķētas uz trim savstarpēji saistītiem produktivitātes virzītājiem - kapitāla pieejamību un mērogu lielajiem eksportētājiem, birokrātiskā sloga noņemšanu mazajiem uzņēmumiem, kā arī darbaspēka kvalitātes lēcienu caur STEM trīskāršošanu un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaisti darba tirgū.
Jau ziņots, ka EM informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas ekonomisko attīstību" ir definējusi septiņus galvenos darbības virzienus ar mērķi stiprināt enerģētisko noturību un konkurētspēju.
Par galvenajiem darbības virzieniem noteikta modulārās kodolenerģijas attīstība, elektroenerģijas cenu samazināšana Latvijas ražotājiem un eksportētājiem, energointensīvo industriālo parku izveide, vietējās ražošanas attīstība, sauszemes vēja un saules enerģijas izbūves paātrināšana, Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" īstenošana un ūdeņraža ekosistēmas pilnveide.
Tāpat EM ir definējusi piecus galvenos darbības virzienus, kuru mērķis ir attīstīt aizsardzības industriju.
Ziņojumā skaidrots, ka mērķis ir novirzīt vismaz 500 miljonus eiro investīcijām aizsardzības nozarē un attīstīt vietējo militāro ražošanu, vienlaikus integrējoties NATO un ES aizsardzības piegādes ķēdēs.
Galvenie rīcības virzieni ir mērķētas investīcijas aizsardzības industrijas attīstībai - jaunu pētniecības un attīstības (P&A) projektu īstenošana, militārās ražošanas kapacitātes palielināšana Latvijā, administratīvo šķēršļu likvidēšana aizsardzības industrijas attīstībai, LIAA kontaktpunkta veidošana lielo aizsardzības industrijas projektu piesaistei un īstenošanai Latvijā, kā arī pirmās nepieciešamības preču, pārtikas produktu, medikamentu un degvielas rezervju veidošana.
Vienlaikus EM ir noteikusi sešus galvenos darbības virzienus birokrātijas mazināšanai un dialoga uzlabošanai ar uzņēmējiem.
Par galvenajiem darbības virzieniem noteikta ES fondu un "Altum" finansēto projektu ātrāka īstenošana, uzticama uzņēmuma vai institūcijas statusa definēšana un ieviešana, principa īstenošana, ka valsts iestādes informāciju pieprasa tikai vienu reizi, kā arī uzņēmēju laika budžeta noteikšana par politikas rādītāju. Tāpat paredzēts samazināt normatīvo aktu, dokumentu un to saskaņošanas apjomu valsts pārvaldē un īstenot valsts pārvaldes digitālo transformāciju.
Ziņojumā minēts, ka galvenais mērķis ir, lai līdz 2028. gadam neviena uzņēmēja un valsts mijiedarbība neprasa fizisku klātbūtni un Latvijā būtu ES zemākais administratīvais slogs mazajiem uzņēmumiem.