Finanšu ministrijas (FM) uzrādītais draudu pārskats ir briesmīgs, bet mīkstināts ar atrunām, ka draudu lielākās daļas piepildīšanās varbūtība nav zināma. No nākamajā gadā reāli iedomājamiem draudiem valsts varēšot atpirkties vissliktākajā gadījumā ar naudu 0,294% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finanšu ministrija atbilstoši valsts nākamā gada budžeta projekta gatavošanas grafikam iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu “Fiskālo risku deklarācija”. Tādu sastāvdaļu valsts budžeta likuma gatavošanā nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Ministriem un tāpat Saeimas deputātiem, kuri balsos par budžeta projektu, tik tiešām vajadzētu rēķināties ar to, ka kuru katru Valsts kasē atrodamo eiro nedrīkst kaut viscēlāko mērķu vārdā tūlīt pat iztērēt un pārtērēt, izmantojot valsts ieņēmumus vienlaicīgi kārtējo uzdevumu segšanai un kā nodrošinājumu budžeta deficītam un valsts parādam neierobežotā apjomā. Protams, ka visi grib tikai un vienīgi ierobežotu budžeta deficītu un valsts parādu, lai ieguvumi no budžeta naudas nepazustu valsts bankrota un/vai valūtas devalvācijas brīdī. Taču šīs robežas jebkurš no budžeta pieņemšanas dalībniekiem pieļauj tikai tur, kur topošais budžets ir apmierinājis tieši viņa vajadzības. Lai neviens nešaubās, ka tās ir pašas minimālākās vajadzības! Kā tad lai budžeta veidotāji vienojas par robežām, kas nesakrīt ar viņu vajadzībām?
Lai mazinātu depresiju, kādā viegli iekrist, ja strīdi par budžetu sāk ievilkties bezgalībā, sliktie vārdi par budžeta deficītu aizvietoti ar labajiem vārdiem par budžeta ilgtspēju. "Vispārējās valdības parāds tiek uzskatīts par ilgtspējīgu, ja valsts ir spējīga izpildīt visas savas esošās un nākotnes saistības, ievērojot aizņemšanās līguma nosacījumus, t.i., parāda apkalpošanas maksājumi tiek veikti atbilstoši plānam, netiek veikta parāda restrukturizācija vai pasludināta valsts maksātnespēja," paskaidrots "Fiskālo risku deklarācijā". Labi, bet kā noskaidrot, kāds budža projekts atbilst un kāds - vairs neatbilst ilgtspējīga budžeta goda nosaukumam? Atbilde ir dota kā formula, kas uz šejieni pārnesta kā izplēsums no "Fiskālo risku deklarācijas":
Lai nebēdājas neviens, kas nesaprot un nekad nesapratīs šīs simbolu virknes saturu. Tāda nesaprašana nav traucējusi nevienam no tiem, kuri laika gaitā sēdušies Latvijas ministru prezidentu vai finanšu ministru krēslos, nemaz nerunājot par visiem pārējiem valdības locekļiem un Saeimas deputātiem. Pietiek ar to, ka Finanšu ministrijā ir kāds ierēdnis, kurš zina augstākstāvošu ierēdni Eiropas Komisijā, kam atrādīt Latvijas nākamā gada budžeta projektu un apliecināt, ka šeit uzrādītajā vienādojumā iekļautie mainīgie ir izrakstīti no šī projekta. Ja Latviju pārvaldošie politiķi nav izdarījuši neko principiāli pretēju tam, ko prasa EK un ES lielāko dalībvalstu vadītāji, tad nepieciešamais saskaņojums Latvijas budžeta projektam tiek iedots. Citiem vārdiem sakot, budžets tiek atzīts par ilgtspējīgu.
Atgriešanās pie cilvēkiem uztveramiem rādītājiem lai notiek ar paskaidrojumu, cik daudz vai maz naudas izteiksmē ir 0,294% no Latvijas IKP. Statistiķu aprēķini par pagājušo gadu beigušies ar to, ka IKP faktiskajās cenās sasniedzis 43,65 miljardus eiro. Ja tā, tad simtā daļa jeb procents no IKP būtu 436,5 miljoni eiro un nepilna trešā daļa no šī procenta - 128 miljoni eiro. Katram no 1,8 miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju visu draudu piepildīšanās gadījumā būtu jāsamaksā 71 eiro. IKP pieaugums no 2025. gada līdz 2027. gadam draudu cenu attiecībā uz vienu cilvēku vai mājsaimniecību pavilks uz augšu pavisam nelielā apjomā. Cerēsim, ka ar šā gada augusta vētru mēs esam atpirkušies no neparedzētu risku iestāšanās vairākus gadus uz priekšu. Bet ja patiešām notiks briesmīgas katastrofas vai sāksies karš, tad gan valsts, gan iedzīvotāji par to samaksās pēc pavisam cita cenrāža.
Interesanti un varbūt pat privātās dzīves pārdomāšanai noderīgi ir iepazīties ar dažādu saistību jeb risku klasifikāciju, par kādu vienojušies ierēdņi neizbēgami ar daudzu jo daudzu konsultantu palīdzību.
Pirmajā dalījumā tiek nošķirtas tiešās saistības un iespējamās saistības. Tiešās saistības iestāsies jebkurā gadījumā, taču paliek atklāts jautājums, cik īsti būs jāmaksā, lai šīs saistības nosegtu. Iespējamās saistības var iestāties un var arī neiestāties. Primārais šajā gadījumā ir saistību iestāšanās vai neiestāšanās, taču tālāk nāk jau minētā nenoteiktība par to, cik lielas šīs saistības izrādīsies.
Nākamajam saistību dalījumam tiek izmantots cits pretstatījums tiešajām saistībām. Tiešās saistības tādā gadījumā ir precīzi noteiktas, ar dokumentiem u. tml. apliecinātas saistībām, bet netiešās saistības ir tādas, kas uzliktas kā morālais pienākums un nostiprinātas nevis juridiski, bet ar gaidām un spiedienu, lai gaidas tiktu piepildītas.
Pēc saistību dalījuma nāk risku dalījums tādos, kuru sekas var izteikt ar naudas summām, un tādos, kuru radītās sekas ar naudu nav novērtējamas.
Risku ietekme tiek atzīta par būtisku, ja šī ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci pārsniedz 0,5% no IKP. Cilvēks vai mājsaimniecība var padomāt par to, par cik procentiem jāmainās (jāsamazinās) viņu mēneša ienākumiem vai uzkrājumiem, lai viņi atzītu, ka izmaiņām jau ir būtiska ietekme uz viņu dzīvi. Valsts saka priekšā, ka vidēja ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir naudas summai robežās no 0,01 līdz 0,5% no IKP un zema ietekme nepārsniedz 0,01% no IKP.
Interesants ir paraugs atkratīties no riskiem, kas dēvējami par simetriskiem. Valsts pārvaldes līmenī tā ir rutīna, ka iestādes tām iedalītās naudas summas vienu gadu pārtērē, bet citu gadu nepaspēj iztērēt. Tad Finanšu ministrija iegrāmato pārtēriņu segšanu ar atlikumiem un atzīst gada budžetu kopumā par sekmīgi izpildītu.
Fiskālo risku deklarācijā risku uzskaitījums sākas ar norādi uz to, ka valsts galvojumu summa šā gada vidū atbildusi aizņēmumiem 383 361 709 eiro apmērā. Lauvas tiesu no galvojumiem par aizņēmumiem dažādās kredītiestādēs valsts vārdā devusi Attīstības finanšu institūcija "Altum" lauksaimniecības un lauku attīstības kreditēšanai. Tādu galvojumu summa atbilst 286,1 miljonam eiro jeb 74,6% no galvojumu kopsummas. Ar Covid-19 seku novēršanu pamatoto kredītu galvojumi ir 57,1 miljona eiro vērtībā, bet studiju un studējošo kreditēšana galvota par 19,9 miljoniem eiro.
Daudz lielākas summas grozās tad, kad valsts aizdod pati. Uz šā gada vidu aizdevumu kopsumma sasniegusi 2,42 miljardus eiro. Lielāko parādnieku saraksta priekšgalā Rīga, kas aizņēmusies 535,8 miljonus eiro un izsmēlusi 22,1% no aizdevumu kopsummas. Tālāk "Altum" ar 258,6 miljoniem (10,7%) un Jelgavas pilsēta ar 104,9 miljoniem (4,3%) eiro.
Latvijas iedzīvotājiem droši vien ir dažādi priekšstati par to, cik droši ir šādi naudas un galvojumu saņēmēji, lai aizdotās un galvotās summas nebūtu jāsedz no valsts budžeta.
Finanšu ministrija neslēpj, ka valsts aizdevumi un galvojumi lielā mērā izsniegti uz valsts parāda pieauguma rēķina. Risku sadaļā galvenais ir tas, kā pieaugusi naudas summa, kāda valstij ik gadus jāsamaksā procentos. Finanšu ministrija uzrāda, kā procentu maksājumu summa mainījusies kopš 2015. gada. Vispirms tā dilusi no 317,9 miljoniem pārskata perioda sākumā līdz 165,9 miljoniem 2022. gadā, kas Eiropas Centrālo banku bija pārņēmis eiro drukāšanas trakums un komercbankām bija uzdots piemaksāt par naudas aizdošanu, bet tālāk strauji augusi līdz 470,7 miljoniem eiro pagājušajā gadā.
Latvija visā pārskata periodā ir strauji audzējusi savu parādu. Kaut cik normālos laikos par lielāku parādu jāmaksā lielāki procenti. Ja procentlikmes kāpj, tad parāda apjoma un procentu likmju izmaksu palielinājums kopā pieaug nevis kā divu saskaitāmo summas, bet kā divu reizināmo rezultāts. Tāpēc politiķi saskata un šausminās, ka parāda apkalpošanas izmaksas gadā drīz vien pārsniegs ne vairs pusmiljarda, bet miljarda eiro robežlīniju.
Turpretī no Finanšu ministrijas skatpunkta šīs izmaksas tiek vērtētas vēsā mierā. Pamatojums tāds, ka kopš 2015. gada Finanšu ministrija katru gadu iedabūjusi budžetā lielāku pieļaujamo naudas summu parāda apkalpošanai nekā reāli iztērējusi, jo Valsts kase vienmēr spējusi atrast aizdevējus, kas Latvijas valsts parādzīmes pirkuši ar mazāku uzcenojumu, nekā valsts rēķinājusies.
Var ticēt un var neticēt, ka Latvija drīkst neierobežoti palielināt savu parādu, bet kreditori neuztrauksies un nepiemetīs Latvijas parādzīmē paaugstināta riska procentus.
Pašsaprotami, ka īpaša sadaļa “Fiskālo risku deklarācijā” atvēlēta "Rail Baltica" projektam. Atzīmēts, ka projekta izpilde sākta atbilstoši 2017. gada tāmei, ka būvniecība izmaksāšot ap 5,8 miljardiem eiro kopā un ap 1,97 miljardiem eiro trases daļā Latvijā. Taču Latvijas Valsts kontrole 2024. gadā konstatējusi, ka izmaksas pieaugušas attiecīgi līdz 23,8 un 9,6 miljardiem eiro.
Finanšu ministrija savā deklarācijā faktiski pauž, ka tai par šo projekta izpildi nekādas atbildības nav, jo valdība nupat kā 1. oktobrī uzņēmusies nolīgt kārtējos konsultantus (ka tik ne jau kādus desmitos!) "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamās minimālās funkcionāli īstenojamās konfigurācijas izstrādei un līdz tai valdībā lemt par katru "Rail Baltica" dēļ veicamu pasūtījumu.
Pēdējos gados tik līdzīgi, kādi mēdz būt dvīņi, izskatās naudas prasījumi "Rail Baltica" un "airBaltic" uzturēšanai. Tomēr starp šiem tēliem ir arī atšķirības vismaz “Fiskālo risku deklarācijā”. Lūk, ar ko šajā deklarācijā aprobežojas "airBaltic" risku izklāts. Tātad aprobežojas ar demonstratīvi baltu lapu:
Lasi arī:
