Finanšu ministrijas (FM) uzrādītais draudu pārskats ir briesmīgs, bet mīkstināts ar atrunām, ka draudu lielākās daļas piepildīšanās varbūtība nav zināma. No nākamajā gadā reāli iedomājamiem draudiem valsts varēšot atpirkties vissliktākajā gadījumā ar naudu 0,294% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.-2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo mērķa ietekmi aptuveni 2,9 miljardu eiro apmērā četros gados, kā arī Valsts attīstības fonda izveidi. Saskaņā ar piedāvājuma aprēķiniem fonds, piesaistot 1,5 miljardus eiro aizņēmumos un iesaistot banku un citu investoru kapitālu, varētu nodrošināt aptuveni sešus miljardus eiro ieguldījumiem Latvijas ekonomikā.
Ārvalstu filmu uzņemšanai un starptautisku dižpasākumu rīkošanai Latvijā 2027. gadā būs pieejami 4,24 miljoni eiro. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pieteikumus atbalsta programmas piektajā atlases kārtā pieņems no 25. novembra līdz nākamā gada 11. janvārim.
Andra Kulberga vadītā valdība ziņo par 85% prioritāro ministru darbu izpildi, taču kopējā rīcības plānā pabeigti 71% pasākumu. No 185 plānā iekļautajiem pasākumiem 50 vēl tiek īstenoti, bet trīs nav pat sākti, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ko Ministru kabinets izskatīja 6. novembrī.
Finanšu ministrija (FM) rosina publiskot valsts budžeta maksājumus, ļaujot sabiedrībai detalizētāk sekot naudas izlietojumam, aģentūru LETA informēja FM.
Veiksmīgi noslēgusies rūpīgi plānotā Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanās uz centralizēto valsts biroju ēku Talejas ielā 1, Rīgā. Šis solis kalpo kā izcils telpu optimizācijas piemērs publiskajā pārvaldē – iestādēm, kuras iepriekš tika izvietotas 4 adresēs 15 397 m2 platībā, pielāgotas telpas, izveidojot mūsdienīgu un aktivitātēs bāzētu darba vidi 7 369 m2 platībā. Ilgtermiņā šī pārcelšanās radīs ietaupījumu valsts budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Nākamajam finanšu ministram būs jāspēj izturēt milzīgs spiediens un paveikt savu darbu arī tad, ja pretī būs kliegšana, asaras un nemitīgi zvani. Sarunā ar Kristīni Kravcovu raidījumā “NRA.lv sarunas” Filips Rajevskis uzsvēra, ka šajā amatā vajadzīgs profesionāls politiķis, kuram būs jāveic, viņa vārdiem, “operācijas bez narkozes”.
Topošās koalīcijas potenciālajiem partneriem būs jābūt gataviem pieņemt nepopulārus un politiski neērtus lēmumus, tostarp veselības aprūpes jomā, lai sakārtotu valsts finanses un īstenotu nepieciešamās reformas, pēc tikšanās ar "Jauno vienotību" (JV) žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS).
Politiskās partijas un to apvienības, kuras 15. Saeimas vēlēšanās saņēmušas vismaz divus procentus vēlētāju balsu, var pieteikties valsts budžeta finansējumam, kas paredzēts politisko organizāciju biroju un darbinieku uzturēšanai, darbības saturiskai nodrošināšanai un komunikācijai ar sabiedrību. Lai pieteiktos šī finansējuma saņemšanai, politiskajām organizācijām līdz 2026. gada 5. novembrim jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) rakstveida iesniegums.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 21. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz Valsts kontrolei tiesības veikt finanšu revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību.
Valsts kancelejas direktora amatā apstiprinātais Kaspars Gorkšs par savas darbības pamatprincipiem izvirzījis datos balstītu politiku, efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un uz rezultātu vērstu darba kultūru.
Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 811,701 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valstij naudas nepietiek visām vajadzībām, bet prasības pēc papildu finansējuma joprojām ir milzīgas. Finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols skaidro, kāpēc pienācis laiks mainīt pieeju valsts tēriņiem un domāt ne tikai par savu nozari, bet arī par kopējām valsts interesēm.
Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.
Šogad plānotie budžeta izdevumi ir ap 18 miljardiem eiro. Trešdaļa visu izdevumu aiziet pensijām un pabalstiem. Vēl lieli izdevumu bloki ir ekonomika, aizsardzība, veselība, izglītība, sabiedriskā drošība un valsts pārvalde. Pensijas vai atbalstu ģimenēm un bērniem politiķi sola neaiztikt, vēsta TV raidījums "Nekā personīga".
Katram iztērētajam eiro jābūt izmērāmam rezultātos, piektdien konferencē "Viedā izaugsme: ilgtspējīgs valsts budžets digitālajā laikmetā" sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atlikt tā dēvētās divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu līdz 2027. gada 31. decembrim.
Nākamgad Latvijai nepieciešamais kopējais aizņemšanās apjoms finanšu tirgos indikatīvi novērtēts 4,3 miljardu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kase.
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot plānoto apjomu. To galvenokārt ietekmēja iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpilde, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.