Valdība atskaitās par paveikto: lielākā daļa darbu pabeigti, tomēr daži pat nav sākti

Andra Kulberga vadītā valdība ziņo par 85% prioritāro ministru darbu izpildi, taču kopējā rīcības plānā pabeigti 71% pasākumu. No 185 plānā iekļautajiem pasākumiem 50 vēl tiek īstenoti, bet trīs nav pat sākti, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ko Ministru kabinets izskatīja 6. novembrī.

Atskaite atspoguļo situāciju līdz 15. oktobrim. Šajā laikā pabeigti 52 no 61 prioritārā ministru darba un 132 no kopumā 185 valdības rīcības plāna pasākumiem. Tātad relīzē izceltais 85% rādītājs attiecas uz prioritārajiem ministru darbiem, savukārt visa plāna izpilde sasniegusi 71%.

Kā skaidrots Ministru kabineta paziņojumā, nepabeigto pasākumu izpilde saistīta ar sarunām par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, valsts budžeta lēmumiem, starpnozaru kompromisiem un ilgtermiņa risinājumu izstrādi.

Divu vēl nesākto pasākumu īstenošanai izglītības nozarē nav piešķirts finansējums. Lēmumus par to paredzēts pieņemt 2027. gada valsts budžeta izstrādes procesā. Savukārt energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta iniciatīva nav guvusi atbalstu, jo pētījumā nav apstiprināta tās efektivitāte.

Vēl 35 pasākumu īstenošana bija atkarīga no papildu finansējuma pieejamības, turklāt līdzekļi bija jāatrod, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.

Kulbergs, komentējot atskaiti, uzsver nepieciešamību turpināt iesāktos darbus arī pēc valdības maiņas. «Iedzīvotāji no valdības sagaida nevis jaunus solījumus, bet reālus darbus un pārmaiņas, ko var just ikdienā,» norāda premjers.

Pie paveiktā un turpinātā valdība min ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, dronu izmantošanas un pretdarbības spēju attīstīšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzības pilnveidi un sadarbības stiprināšanu ar NATO sabiedrotajiem un Ukrainu.

Valdības uzskaitījumā iekļauti arī Būvniecības likuma grozījumi, kas ļauj būvniecības ieceres īstenot pa posmiem, administratīvā sloga mazināšanas pasākumi un lēmumi par slimnīcu tīkla reorganizāciju.

Labklājības jomā valdība norāda uz mājokļa pabalsta palielināšanu apkures sezonā un atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu. Savukārt izglītībā ieviests pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis «Programma skolā», kura mērķis ir nodrošināt prognozējamāku finansējumu un kvalitatīvas izglītības pieejamību neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.

Valsts kancelejas sagatavotajai atskaitei paredzēts kalpot par pamatu valdības darba pēctecībai, lai, mainoties Ministru kabinetam, iesāktās reformas un ilgtermiņa pasākumi netiktu pārtraukti.