Ko Kaspars Gorkšs sola, nonācis Valsts kancelejas direktora amatā
Valsts kancelejas direktora amatā apstiprinātais Kaspars Gorkšs par savas darbības pamatprincipiem izvirzījis datos balstītu politiku, efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un uz rezultātu vērstu darba kultūru.
Gorkšs otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka premjera Andra Kulberga (AS) ambīcija - efektīvākā valsts pārvalde Eiropā - nav no mazajām, taču nav neizpildāma.
Viens no galvenajiem trīs pamatprincipi, ar kuriem viņš uzņemas jaunos amata pienākumus, ir datos balstīta politika, lai lēmumi būtu sagatavoti tā, ka Ministru kabinets varētu ar tiem ātri un efektīvi strādāt.
"Valsts kancelejai ir ļoti liela loma gan šo lēmumu sagatavošanā, gan tālākā virzībā," pauda Gorkšs.
Otrs priekšnoteikums esot valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana. Viņš plāno pievērsties funkciju dublēšanās novēršanai un procesu pārskatīšanai un digitalizēšanai.
Gorkšs pauda apņemšanos mainīt darba kultūru - no procesa uz rezultātu. Viņa ieskatā Valsts kancelejai jākalpo par piemēru pārējai valsts pārvaldei un jānodrošina gan lēmumu kvalitāte, gan to izpildes uzraudzība, tostarp starpposmos, lai premjeram un Ministru kabinetam būtu informācija par pieņemto lēmumu īstenošanas gaitu.
Kulbergs apgalvoja, ka Gorkšam būs pārbaudes laiks. Premjers sacīja, ka daudzi uzdod jautājumu, kā Valsts kancelejas direktora amatā var strādāt cilvēks bez pieredzes valsts pārvaldē. Kulberga ieskatā tieši tas esot pluss.
Mums vajag cilvēku, kas paskatās uz lietām no malas, paskatās kritiski, kā līdz šim ir darīts un kā vajadzētu darīt efektīvi," sacīja Kulbergs, norādot, ka Gorkšam būs iespēja sevi pierādīt.
Premjers uzsvēra, ka Valsts kancelejai būs stratēģiski nozīmīga loma iecerēto pārmaiņu īstenošanā valsts pārvaldē. Tās direktoram būs jākoordinē darbs ne tikai pašā kancelejā, bet arī ministrijās, lai pārmaiņas tiktu īstenotas un nepaliktu uz papīra.
Premjers norādīja, ka izdevumu samazināšanai nepieciešama valsts pārvaldes funkciju pārskatīšana, nevis "lineāra griešana".
Kulbergs kā nozīmīgus Gorkša darba uzdevumus minēja arī valsts kapitālsabiedrību pārraudzības sakārtošanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas sakārtošanu. Premjers kritizēja, ka IKT iepirkumi un sistēmas ir sadalītas pa daudzām iestādēm un ministrijām. Premjers arī uzsvēra Valsts kancelejas lomu mākslīgā intelekta ieviešanā valsts pārvaldē.
Gorkšs skaidroja, ka viņa galvenā motivācija kandidēt amatam bijusi vēlme ienest valsts pārvaldē Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) gūto pieredzi un zināšanas. Lēmums piedalīties konkursā neesot bijis viegls, un viņš esot izvērtējis arī ar amatu saistītos riskus.
Jautāts par iepriekšējo Valsts kancelejas vadītāju pieredzi un savām iespējām amatā strādāt veiksmīgi, Gorkšs uzsvēra, ka direktora rīcību dažādās situācijās nosaka normatīvie akti. Viņš piebilda, ka arī konkursā bijuši jautājumi par rīcību konkrētās situācijās.
Kā savu pirmo uzdevumu Gorkšs nosauca iepazīšanos ar Valsts kancelejas darbu, jo daļa jautājumu kļūšot redzami tikai pēc iestādes vadības pārņemšanas. Pēc tam viņš varēšot detalizētāk iepazīstināt ar iecerētajiem plāniem un iniciatīvām.
Savukārt Kulbergs ieteica jaunajam vadītājam vispirms iepazīties ar Valsts kancelejas 178 darbiniekiem.
Kā ziņots, valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu, kurš darbu jaunajā amatā sāks 16. novembrī.
Valdības sēdē Gorkšs informēja, ka viņam ir spēkā esošas darba tiesiskās attiecības LDDK un Jūrmalas Futbola skolā. Līdz ar to pēc valdības lēmuma pieņemšanas nepieciešams aptuveni mēnesis, lai sāktu darbu Valsts kancelejā.
Jau ziņots, ka Kulbergs pēc Gorkša nominēšanas amatam norādījis, ka no Valsts kancelejas sagaida spēcīgu, datos balstītu valdības centra darbību, un paudis pārliecību, ka Gorkšam ir piemērota pieredze nepieciešamo pārmaiņu īstenošanai.
Valsts kancelejas direktora amats kļuva vakants pēc tam, kad iepriekšējais iestādes vadītājs Raivis Kronbergs pēc aizturēšanas tā dēvētajā kokrūpnieku lietā atstāja amatu.
Valsts kancelejas direktors ir augstākā līmeņa valsts civildienesta amatpersona, kas vada valdības centra darbu un nodrošina Ministru prezidenta un valdības darbības atbalstu.
