Akcīzes nodokļa likmei kāpums, bet ieņēmumi sarūk
Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.
Tomēr nodokļu politikā ne vienmēr darbojas vienkārša aritmētika. Augstāka nodokļa likme pati par sevi vēl negarantē lielākus ieņēmumus. Ja tās paaugstināšana izraisa strauju legālā tirgus sarukumu, pārrobežu iepirkumu pieaugumu un patērētāju pāreju uz nelegālo tirgu, valsts budžets var saņemt mazāk, nevis vairāk.
Tieši par šādu risku liecina Latvijas tabakas un alternatīvo nikotīna produktu tirgus dati.
Gaidīto papildu ieņēmumu vietā veidojas budžeta iztrūkums
2026. gadā akcīzes nodoklis atsevišķām tabakas un nikotīna produktu kategorijām tika palielināts aptuveni par 15 procentiem. No šīm izmaiņām tika sagaidīti papildu budžeta ieņēmumi aptuveni piecu miljonu eiro apmērā.
Tomēr pašreizējie ieņēmumu izpildes dati liecina par pretēju rezultātu. Gaidītā pieauguma vietā budžetā veidojas aptuveni sešu miljonu eiro iztrūkums. Salīdzinot plānoto papildu ieņēmumu piecu miljonu eiro apmērā ar faktisko sešu miljonu eiro iztrūkumu, kopējā novirze no sākotnējā fiskālā scenārija sasniedz aptuveni 11 miljonus eiro.
Šis aprēķins ir būtisks, jo parāda divas atšķirīgas problēmas. Pirmkārt, nav saņemts plānotais ieņēmumu pieaugums. Otrkārt, faktiskie ieņēmumi ir zemāki par budžetā paredzēto. Tādēļ nav runa tikai par nepiepildītu optimistisku prognozi, bet par reālu fiskālo plaisu.
Protams, pilnīgu 2026. gada politikas ietekmi varēs novērtēt pēc gada noslēguma datiem. Tomēr tendence nav radusies pēkšņi. Jau 2023.-2025. gada dati parāda izteiktu legālā tirgus un akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos vairākās produktu kategorijās.
Legālais tirgus sarūk straujāk, nekā pieaug nodokļa likmes
Salīdzinot 2024. un 2025. gada datus, īpaši straujš legālās realizācijas apjoma kritums vērojams elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un nikotīna spilventiņu segmentā. Tomēr šo samazinājumu nebūtu korekti skaidrot tikai ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu.
| Produkta kategorija | 2023. gads | 2024. gads | 2025. gads | Izmaiņas 2025./2023. |
| Cigarešu realizācija, milj. gab. | 1 739,7 | 1 654,6 | 1 506,3 | −13,4% |
| Cigarešu akcīzes nodoklis, milj. EUR | 237,5 | 255,1 | 260,3 | +9,6% |
| Karsējamās tabakas realizācija, tonnas | 77,0 | 66,0 | 61,3 | −20,4% |
| Karsējamās tabakas akcīzes nodoklis, milj. EUR | 16,6 | 16,9 | 16,8 | +1,1% |
| E-šķidrumu realizācija, milj. ml | 53,8 | 50,4 | 29,0 | −46,1% |
| E-šķidrumu akcīzes nodoklis, milj. EUR | 10,8 | 11,8 | 8,4 | −21,9% |
| Nikotīna spilventiņu realizācija, tonnas | 26,8 | 31,8 | 16,6 | −38,2% |
| Nikotīna spilventiņu akcīzes nodoklis, milj. EUR | 3,2 | 4,3 | 2,5 | −21,8% |
| Akcīzes nodoklis alternatīvajiem produktiem kopā, milj. EUR | 30,6 | 33,0 | 27,7 | −9,4% |
Avots: VID dati, autora aprēķini.
Vēl izteiksmīgāks ir salīdzinājums ar 2024. gadu. E-šķidrumu akcīzes ieņēmumi viena gada laikā samazinājās no 11,78 miljoniem līdz 8,41 miljonam eiro. Tādējādi tikai šajā produktu grupā fiskālais samazinājums sasniedza aptuveni 3,37 miljonus eiro.
Nikotīna spilventiņu akcīzes ieņēmumi tajā pašā periodā saruka no 4,28 miljoniem līdz 2,52 miljoniem eiro jeb par 41,2 procentiem. Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alternatīvajiem produktiem 2025. gadā bija par aptuveni 5,21 miljonu eiro mazāki nekā 2024. gadā.
Tādējādi nodokļu likmju palielināšana vairs nekompensē legālā tirgus apjoma kritumu.
Dati parāda atšķirīgu situāciju dažādās produktu grupās. Cigarešu legālās realizācijas apjoms 2025. gadā samazinājās par aptuveni 9%, taču akcīzes nodokļa ieņēmumi vēl pieauga par 2%. Tas nozīmē, ka augstāka nodokļa likme pagaidām kompensēja cigarešu legālā tirgus apjoma kritumu. Savukārt karsējamās tabakas segmentā samazinājās gan legālās realizācijas apjoms, gan, lai arī salīdzinoši nedaudz, arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Daudz straujākas pārmaiņas notika alternatīvo produktu tirgū. E-šķidrumu legālais realizācijas apjoms gada laikā samazinājās aptuveni par 42,5%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi saruka par 28,6%. Nikotīna spilventiņu legālais tirgus apjoms samazinājās gandrīz uz pusi, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi saruka par vairāk nekā 41%. Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alternatīvajiem produktiem 2025. gadā bija aptuveni par 5,3 miljoniem eiro jeb 16,1% mazāki nekā 2024. gadā.
2025. gada kritumu ietekmēja arī būtiskas aprites prasību izmaiņas
Vērtējot 2024. un 2025. gada rezultātus, jāņem vērā, ka 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vairāki būtiski Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma ierobežojumi.
No 2025. gada 1. janvāra tika aizliegts laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuri satur aromatizētājus, izņemot ierobežotu likuma pielikumā atļauto aromatizētāju loku, kas rada tabakas smaržu vai garšu. Šīs izmaiņas būtiski samazināja legāli pieejamo produktu klāstu, it īpaši e-šķidrumu un nikotīna spilventiņu segmentā, kur aromatizēti produkti veidoja nozīmīgu tirgus daļu.
Vienlaikus tabakas aizstājējproduktiem tika noteiktas jaunas sastāva un iepakojuma prasības. Tika paplašināti arī pieejamības ierobežojumi.
2025. gada rezultāti atspoguļo akcīzes nodokļa un regulatīvo ierobežojumu kopējo ietekmi.
Tikai 2% ieņēmumu pieaugums situācijā, kad likmes tika paaugstinātas daudz vairāk, norāda uz nodokļa bāzes sarukumu un līdz ar to arī uz pieaugošu fiskālo risku.
Tātad no fiskālās politikas perspektīvas būtisks ir gala rezultāts: pēc vienlaicīgas nodokļu likmju paaugstināšanas un stingrāku aprites ierobežojumu ieviešanas legālais alternatīvo produktu tirgus ir strauji sarucis, bet valsts budžeta ieņēmumi no šīm produktu kategorijām ir samazinājušies. Tas nozīmē, ka, lemjot par turpmāku akcīzes nodokļa palielināšanu, vairs nav pieļaujams pieņēmums, ka nodokļa bāze saglabāsies nemainīga.
Lafēra līkne nav tikai teorētisks jēdziens
Šādu situāciju ekonomikas teorijā skaidro Lafēra līkne. Tās pamatā ir vienkāršs princips: nodokļa ieņēmumus nosaka ne tikai likme, bet arī nodokļa bāze. Akcīzes nodokļa gadījumā tā ir legāli realizēto produktu apjoms.
Sākotnēji nodokļa likmes paaugstināšana var palielināt valsts ieņēmumus. Tomēr, sasniedzot noteiktu robežu, patērētāju un tirgus dalībnieku uzvedība sāk būtiski mainīties. Legālais patēriņš samazinās, notiek pāreja uz lētākiem produktiem, palielinās pārrobežu pirkumi un pieprasījumu arvien lielākā mērā pārņem nelegālais tirgus.
Ja nodokļa likme pieaug par 15 procentiem, bet legālais tirgus samazinās par 30, 40 vai pat 50 procentiem, kopējie nodokļa ieņēmumi neizbēgami sarūk.
Ieņēmumu un legālā tirgus dinamika pārliecinoši norāda, ka vairākās produktu kategorijās Latvija jau varētu būt pietuvojusies fiskālajam optimumam vai to pārsniegusi. Latvijas faktiskie dati ir pilnībā savienojami ar Lafēra līknes prognozēto efektu: pēc noteiktas robežas nodokļa likmes celšana samazina nodokļa bāzi tik būtiski, ka kopējie ieņēmumi sāk kristies.
Latvija nevar ignorēt Baltijas tirgu
Tabakas un nikotīna produkti ir viegli pārvietojamas preces. Patērētāji var salīdzinoši vienkārši veikt pirkumus citā valstī vai izmantot neoficiālus piegādes kanālus. Tādēļ Latvijas akcīzes nodokļa politika nevar tikt veidota atrauti no situācijas Lietuvā un Igaunijā.
Atsevišķu akcīzes nodokļa likmju salīdzinājums Baltijas valstīs
| Valsts un periods | Cigaretes, EUR par 1000 gab. | Karsējamā tabaka, EUR/kg | E-šķidrumi, EUR/ml | Nikotīna spilventiņi, EUR/kg |
| Latvija, 2026. gada plāns | 197,70 | 317,00 | 0,35 | 175,00 |
| Igaunija, 2025. gads | 186,70 | 124,00 | 0,23 | 124,00 |
| Lietuva, 2025. gads | 149,70 | 293,11 | 0,63 | 0,00 |
Avots: nacionālo akcīzes nodokļa likmju apkopojums pētījumā. Dažādās produktu kategorijās nodokļa bāzes un aprēķina principi var atšķirties.
Latvijas 2026. gada cigarešu akcīzes minimālā likme ir augstāka nekā salīdzinājumā izmantotās Igaunijas un Lietuvas 2025. gada likmes. Karsējamās tabakas likme Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā Igaunijā. Nikotīna spilventiņiem Latvijas likme sasniedz 175 eiro par kilogramu, kamēr Igaunijā un Lietuvā tā ir zemāka.
Baltijas valstu nodokļu politika nav vienota un katra produktu kategorija jāanalizē atsevišķi. Tomēr kopējā problēma saglabājas: būtiskas nodokļu atšķirības rada pārrobežu tirdzniecības un nelegālās aprites stimulus.
Valsts šādā situācijā zaudē ne tikai akcīzes nodokli. Ja prece netiek iegādāta Latvijas legālajā tirgū, netiek saņemts arī pievienotās vērtības nodoklis, samazinās legālo tirgotāju apgrozījums un palielinās kontroles izdevumi.
Akcīzes nodokļa slogs nav ekonomiski neitrāls
Latvijas nodokļu struktūrā vērojamas arī būtiskas atšķirības starp produktu kategorijām. Piemēram, 2025. gadā akcīzes nodoklis karsējamajai tabakai bija 0,276 eiro par gramu, bet cigaretēm aprēķinātais minimālais nodokļa slogs bija aptuveni 0,172 eiro par gramu.
Tādējādi nodoklis karsējamajai tabakai uz vienu gramu bija par aptuveni 60 procentiem augstāks nekā cigaretēm. Saskaņā ar pašreizējo likmju grafiku 2028. gadā šie rādītāji var sasniegt attiecīgi 0,420 un 0,262 eiro par gramu.
Šāds salīdzinājums parāda, ka Latvijas nodokļu sistēmā nav izveidota skaidra un konsekventa nodokļu sloga hierarhija.
Nodokļu politikai būtu jāņem vērā ne tikai fiskālais mērķis, bet arī dažādu produktu riska profils, patērētāju aizvietošanas iespējas un nelegālā tirgus reakcija. Pretējā gadījumā nodoklis var radīt ekonomiskus stimulus, kuri neatbilst ne budžeta, ne sabiedrības veselības interesēm.
Vēl lielāks palielinājums neatrisinās budžeta problēmu
Pēc vēlēšanām valdībai, visticamāk, būs jāmeklē papildu budžeta ieņēmumi. Tomēr būtu kļūdaini uzskatīt tabakas un nikotīna produktu akcīzes nodokli par neierobežotu fiskālo resursu.
Ja iepriekšējais nodokļa paaugstinājums nav nodrošinājis plānotos ieņēmumus un legālais tirgus turpina sarukt, vēl straujāks likmju kāpums nevar tikt pamatots tikai ar aritmētisku ieņēmumu prognozi. Budžeta aprēķinos jāņem vērā patērētāju uzvedības izmaiņas, pārrobežu tirdzniecība, produktu savstarpējā aizvietošana un nelegālā tirgus attīstība.
Risinājums nav pilnīga atteikšanās no akcīzes nodokļa vai sabiedrības veselības mērķiem. Risinājums ir ekonomiski pamatota, pakāpeniska un prognozējama politika.
Pirmkārt, būtu jāpārskata 2026.-2028. gadam paredzētais automātiskais likmju pieaugums. Turpmākus palielinājumus vajadzētu sasaistīt ar legālā tirgus apjomu, faktiskajiem budžeta ieņēmumiem, iedzīvotāju pirktspēju un nelegālā tirgus rādītājiem.
Otrkārt, pirms katra nākamā likmju palielinājuma būtu jāveic fiskālās ietekmes novērtējums, izmantojot vairākus scenārijus, nevis pieņemot, ka nodokļa bāze paliks nemainīga.
Treškārt, nepieciešama ciešāka Baltijas valstu nodokļu politikas koordinācija. Nodokļa atšķirības starp kaimiņvalstīm rada nodokļu iekasēšanas problēmas un pārrobežu tirdzniecības riskus.
Ceturtkārt, vairāk resursu jānovirza nelegālās tirdzniecības ierobežošanai, tostarp digitālo pārdošanas kanālu uzraudzībai. Formāla nodokļa likmes paaugstināšana nedos rezultātu, ja arvien lielāka tirgus daļa darbojas ārpus valsts kontroles.
Mērķim jābūt nevis augstākai likmei, bet ilgtspējīgiem ieņēmumiem
Akcīzes nodokļa politiku nedrīkst vērtēt tikai pēc tā, cik augsta ir noteiktā likme. Tās rezultāts jāvērtē pēc faktiskajiem budžeta ieņēmumiem, legālā tirgus noturības, nelegālās aprites apjoma un sabiedrības veselības rādītājiem.
Ja 2026. gadā tika sagaidīti papildu pieci miljoni eiro, bet tā vietā veidojas sešu miljonu eiro iztrūkums, kopējā 11 miljonu eiro novirze ir pietiekami nopietns signāls politikas veidotājiem. Tas norāda, ka līdzšinējā pieeja nedarbojas atbilstoši plānotajam.
Tādēļ iecerētais turpmākais akcīzes nodokļa paaugstinājums būtu jākoriģē atbilstoši ekonomiskajai situācijai un faktiskajai tirgus reakcijai. Pretējā gadījumā Latvija riskē vēl vairāk samazināt legālo tirgu, palielināt nelegālo apriti un iegūt pretēju fiskālo rezultātu.
Lafēra līknes galvenā atziņa ir vienkārša: nodokļu ieņēmumus nevar palielināt bezgalīgi, paaugstinot nodokļa likmi. Latvijas tabakas un nikotīna produktu tirgus dati liecina, ka vairākās produktu kategorijās šī robeža jau ir sasniegta vai pat pārsniegta.
Valsts budžetam nepieciešami papildu ieņēmumi. Taču tiem jābalstās ekonomiski pamatotā nodokļu politikā, nevis cerībā, ka augstāka likme automātiski atrisinās ieņēmumu problēmu.
* * *
Māris Jurušs. Dr.oec. RTU Asociētais profesors, studiju programmu direktors
