Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.
Latvijas valdība 19. septembrī sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā iepazīstināja ar valsts 2025. gada budžeta projektu ikvienu šīs sēdes translāciju vai ierakstu noskatīties, kā arī projekta rakstītos paskaidrojumus izpētīt gribošu cilvēku.
Cik daudz naudas ienāk valsts budžetā? Šīs ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ne tikai nākamā, bet arī šī gada budžeta sakarā, jo ienākumi ir mazāki, nekā plānots. Īpaši atpaliek PVN jeb patēriņa nodoklis. Tātad iedzīvotāji naudu tērē mazāk. Valsts finansisti, pērn strādājot pie valsts budžeta, ar to nebija rēķinājušies, ziņo LTV raidījums “de facto”.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 10,492 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,902 miljardi eiro, tādējādi veidojot 590 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 88 miljonu eiro pārpalikumu pērn pirmajos septiņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis Eiropas Prokuratūrai (EPPO) kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka uzņēmuma, kas specializējas dzērienu ražošanā, pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām, iespējams, izkrāpa Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļus lielos apmēros. Tādā veidā personas varētu būt nodarījušas ES un Latvijai 581 709,76 eiro mantisko zaudējumu.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā, un salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru otrdien izskatīs valdībā.
Šodien valdībā sāk skatīt 2025. gada valsts budžetu. Pagaidām tikai tiks “iztaustīti” ministriju pieprasījumi, ekonomiskās attīstības prognozes un izslavētā “fiskālā telpa”. Kopējā bilde iezīmējas biedējoša. Naudu vajag visiem un visam, prognozes ir sliktākas, nekā agrāk plānots, bet fiskālā telpa – negatīva.
Patlaban par jaunu nodokļu palielināšanu diskusijas nav bijušas, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Laiks sarunām par nodokļu reformu ir, taču ar tām nedrīkst ilgi kavēties, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
“Šobrīd pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro un tam vajadzētu būt vismaz 700 vai 1000 eiro,” TV24 raidījumam “Ziņu Top” komentē labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts uzsācis divus apjomīgus un veselības aprūpes jomā svarīgus pētījumus. Sadarbībā ar Veselības inspekciju tiks izvērtēta slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāte sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanā, savukārt kopā ar Rīgas Dzemdību namu plānots izveidot instrumentu pēcdzemdību riska faktoru noskaidrošanā.
Vētras seku likvidēšanai pašvaldībām būs iespēja pieprasīt valsts budžeta līdzekļus, aģentūra LETA uzzināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad piecos mēnešos bija 7,223 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 6,97 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 253,2 miljonu eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir jābūt iekšējai un ārējai drošībai un konkurētspējas veicināšanai, ieguldot zinātnē un prasmju uzlabošanā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien Jūrmalas rezidencē tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 5,512 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,608 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 96,1 miljona eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Aizvadītajā gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, informē "Lursoft", atsaucoties uz apkopoto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju.
Koalīcijas tālākas diskusijas un galīgā lēmuma pieņemšana par skolu tīkla reformas jautājumiem pārvirzījusies uz vēlāku laiku, secināms no valdības politiķu šodien paustā pēc iknedēļas kopīgās sanāksmes.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tabulās ar atzītajām sporta veidu federācijām 2024. gadā paredzētā valsts budžeta finansējuma sadales kritēriju punktu aprēķinu ir acīmredzamas kļūdas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.