Vai Valsts kontrole ņem nost “ekstras” no "Rail Baltica”? Atbild valsts kontrolieris Edgars Korčagins

TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uz skatītāju jautājumiem par Valsts kontroles (VK) darbu atbildēja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Vaicāts, vai Valsts kontrole (VK), publiskojot revīzijās atklāto, drīkst lietot tādu terminu kā “prettiesiski”, E. Korčagins uzsvēra, ka tas ir gan VK pienākums, gan tiesības paust viedokli par vienu vai otru valsts pārvaldē notiekošo lietu, un, “ja mēs redzam, ka viena vai otra lieta ir bijusi prettiesiska, tad Valsts kontrole tieši tā arī to teiks. Ja šādas pārliecības nebūs, tad VK šādu informāciju nepaudīs”.

Redzamie un neredzamie rezultāti

E. Korčagins minēja neseno pensiju sistēmas revīziju, kad VK konstatēja, ka pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji, komercbankas, no iedzīvotājiem iekasē pārāk lielu starpniecības naudu. Pateicoties VK ieteikumam, tās tiek samazinātas un iedzīvotājiem jāmaksā mazāk.

Vaicāts, vai VK būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras, tostarp sodīt, E. Korčagins atbildēja, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz iestāžu, kas var uzlikt sodus un piemērot sankcijas - katram jādara savs darbs. Turklāt VK nepieciešamības gadījumā nodod informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai.

Valsts kontrolieris uzsvēra, ka VK veic revīzijas par sabiedrībai tiešām aktuālām tēmām, kā arī seko līdzi ieviesto ieteikumu skaitam, “un deviņi no katriem desmit ieteikumiem agrāk vai vēlāk tiek ieviesti”. VK arī seko līdzi, cik daudz naudas līdzekļu tā palīdz ietaupīt valsts budžetā vai ienest papildus ieteikumu ieviešanas rezultātā.

“Uz katru eiro, kas tiek iztērēts uz VK darbu, tiešā veidā mēs atpakaļ valsts budžetā ienesam 2,4 eiro,” E. Korčagins komentēja VK pagājušā gada darba rezultātus. Bet ļoti daudz ir arī tādu ieteikumu, kuru ietekmi nevar izmērīt naudā, piemēram, pieejamākas zāles onkoloģijas pacientiem vai labāka valsts politikas plānošana, izglītības kvalitāte u.c., atzina E. Korčagins.

Kā VK zina, kur jāveic revīzija?

Katru gadu VK saņem vairāk nekā 500 iedzīvotāju iesniegumus, idejas, priekšlikumus, kurus VK rūpīgi izanalizē, ieliek savā risku reģistrā, saliek pa problēmu jomām, un tas ir arī viens no avotiem, kā VK saprot, kur veikt revīzijas. Arī VK pati veic iestāžu analīzi, aptaujā nevalstiskās organizācijas, Saeimas deputātus, komersantus, citas kontrolējošās iestādes, skaidroja E. Korčagins, piebilstot, ka katru gadu iespējamo veicamo revīziju skaits ir lielāks nekā VK kapacitāte, lai gan tā ar katru gadu pieaug.

VK piedāvā jaunu pašvaldību kontroles rīku, kur jebkurš iedzīvotājs var uzzināt, kādas revīzijas VK tieši šobrīd veic viņa pašvaldībā. VK joprojām saskaras ar lielu sabiedrības interesi pa tās darbu, un arī pati mudina iedzīvotājus izteikt savu viedokli par kādu aktuālu tēmu.

Šobrīd VK uzmanības fokusā ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbība, jo VK patlaban veic revīziju šajā jomā. Valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apjoms ir ļoti liels, bet 42 000 uzturlīdzekļu parādnieku parādu apjoms pārsniedz 590 miljonus eiro.

“Izskatās, ka parādu piedziņa nesekmējas, un mēs gribam saprast, kāpēc - vai tur ir nepieciešama kāda pātaga vai burkāns, vai kāds cits instruments, tāpēc mēs arī aicinām iedzīvotājus sniegt informāciju,” sacīja E. Korčagins.

Šobrīd VK revidē 20 iestādes, no kurām revīzija drīz noslēgsies divās. Viena no tām, kas drīzumā tiks publiskota, būs, kā strādā Ogres novada pašvaldība, bet otra revīzija ir par to, kā pašvaldības apsaimnieko nekustamos īpašumus. Savukārt vasaras otrajā pusē gaidāmi revīzijas rezultāti par to, kā Latvijā tiek izsniegtas darba atļaujas ārvalstu pilsoņiem, vai šī sistēma ir efektīva.

Vai krīzes gadījumā Latvijā tiks nodrošināta pārtikas pieejamība? VK jau ir veikusi revīzijas par civilo aizsardzību, šobrīd notiek vairākas revīzijas aizsardzības jomā un ar to saistītos jautājumos. Revīzija par pārtikas pieejamību ir tikko sākta, un par secinājumiem runāt vēl ir pāragri, paskaidroja E. Korčagins. Paredzēts veikt revīziju arī citās būtiskās, ar krīzes nodrošinājumu saistītās jomās - degvielas, munīcijas nodrošinājumu u.c., piebilda valsts kontrolieris.

Trešā revīzija “Rail Baltica” - vai tiešām Latvijā dārgāk?

Atbildot uz jautājumu par triju Baltijas valstu kopējo revīziju par “Rail Baltica”, kas jau ir “ieskrējusies” un kuras rezultāti gaidāmi 2027. gadā, E. Korčagins zināja teikt, ka šī ir jau trešā kopējā revīzija ar kaimiņvalstu kolēģiem, un šoreiz tā ir veltīta izmaksu jautājumiem. Tiks salīdzinātas izmaksas darbiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā utt., lai sniegtu atbildi, vai tiešām mums ir dārgāk. Baltijas valstu revidentiem palīdzēs arī eksperts no Somijas. Rezultāti sola būt ļoti interesanti, atzina valsts kontrolieris.

Pēc viņa domām, Latvijas lielo izmaksu iemesls jau nav noslēpums, jo ir zināms, ka Latvija “Rail Baltica” projektu sāka ar staciju būvniecību, nevis pamattrases izbūvi, kā to ir darījuši lietuvieši un igauņi. “Un no projekta attīstības viedokļa neko nedos Igaunijā izbūvētās sliedes, ja Latvija savu sliežu daļu nebūs izbūvējusi,” sacīja E. Korčagins.

Vēl viena lieta - Latvijā šis projekts laika gaitā apauga ar dārgām “ekstrām”, kas nebija vajadzīgas pamatprojektā, bet kuras varētu realizēt vēlāk, ja tam pietiktu laika un naudas. “Un šobrīd ir tas nepateicīgais darbs - visas “ekstras” ņemt nost,” secināja valsts kontrolieris.