Valsts kontrolieris Edgars Korčagins pērn algā no Valsts kontroles (VK) saņēmis 90 147 eiro, kas ir par 25,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Trīs gados valsts pārvaldei ir jāpārskata savas izmaksas par vismaz 450 miljoniem, tā šonedēļ notikušajās ekonomikas debatēs Saeimā izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva iespēju, ka taupības nolūkā varētu apvienot ministrijas. Klimata un enerģētikas ministrija ir jaunākā no visām - to izveidoja pirms diviem gadiem, taču Valsts kontrole nesen publiskotā revīzijā arī tur atradusi neefektīvu naudas pārvaldi. Ministrija no budžeta pētījumiem saņem vairāk naudas, nekā spēj izmantot, norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".
Valsts pārvaldē nav vienotas mākslīgā intelekta (MI) attīstības stratēģijas, secinājusi Valsts kontrole (VK) situācijas izpētē par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē.
Maijā Valsts kontrole nāks klajā ar vairākiem aktuāliem revīziju ziņojumiem, no kuriem viens būs par valsts veiktajiem ieguldījumiem nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Satiksmes ministrija (SM) ir apstrīdējusi Valsts kontroles veikto 2024.gada finanšu revīzijas ziņojumu un atzinumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.
"Militarizētās tēlniecības kompozīcijas" izveide pie Ādažu militārās bāzes liecina par aizsardzības resora problēmām savlaicīgā plānošanā, uzraudzībā un komunikācijā, situācijas izpētē secinājusi Valsts kontrole (VK).
Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem ir samaksāti 7 miljoni eiro. Kā liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” veiktā analīze, prēmijas izmaksāja vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu. Turklāt daudzviet motivācijas sistēmu izmanto, lai atsvērtu zemo algu. Šī prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem, kuru īstenošanai valdība nav piešķīrusi pietiekamu finansējumu.
Satiksmes ministrija (SM), ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā "Ostu attīstības fonds: atbalsts ostām vai ierēdņiem?" pausto vērtēs Ostu attīstības fonda darbību, un sagatavos priekšlikumus par tā lomu nozares attīstības plānošanā un realizēšanā nākotnē, vēsta ministrija.
"Es pat nezināju, ka tāds fonds ir, kamēr Valsts kontrole (VK) to nebija skaidri norādījusi," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" trešdien sacīja Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes priekšsēdētāja Evika Siliņa (JV).
Būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos arī prettiesiski, un par to tiks informētas tiesībaizsardzības iestādes, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Valsts kontroles padomes locekļu kandidātu iztaujāšanā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā trešdien izcēlās asa diskusija starp komisijas vadītāju Gati Liepiņu (JV), vienu no kandidātēm un pāris opozīcijas deputātiem.
Lai arī Valsts kontrole (VK) skubina Saeimas deputātus ciešāk raudzīties uz valsts naudas tērēšanas lietderību un rekomendāciju ieviešanu līdzekļu taupīšanai, gan deputāti, gan kontrolieri spiesti secināt – taupības režīms valstī vēl nav ieslēdzies, līdz tam tāls ceļš ejams.
Šodien, 26. februārī, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai pārrunātu valsts pārvaldes reformu plāna revīzijas ieteikumu ieviešanas progresu, vēstīts VK izplatītajā paziņojumā medijiem.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Līdz šim saliedētas sabiedrības politika saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, uzsver kultūras ministre Agnese Lāce (P), komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumus.
Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).