Izskanot nelāgām prognozēm, aicina neplānot jaunus izdevumus nākamā gada budžetā

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) aicinājis ministrijas neplānot jaunus izdevumus nākamā gada budžetā, ceturtdien preses konferencē pēc valdības rīcības sēdes sacīja Kučinskis.

Viņš skaidroja, ka Finanšu ministrija (FM) ir publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes, uz kurām balstoties tiks veidots nākamā gada budžets, un tās parāda, ka nākamajos gados pieejamā fiskālā telpa jauniem izdevumiem ir negatīva.

"Tādēļ netaisiet jaunus izdevumus. Mums ir jātiek galā ar to negatīvo fiskālo telpu, kas ir jau tagad," teica Kučinskis.

Ministrs uzsvēra, ka budžeta veidošanā ir jāsāk skatīties uz lielākām strukturālām reformām, ne tikai uz tēriņu mazināšanu. Tādēļ FM darba grupā, kas strādā ar budžetu, tiks pieaicinātas arī uzņēmēju organizācijas, ar kurām tiks runāts, kā izkļūt no šīs situācijas.

Budžetā nepieciešama izdevumu pārskatīšana paplašinātā formā, ņemot vērā arī Valsts kontroles ieteikumus," uzsvēra Kučinskis.

Kopumā finanšu ministram ir noteiktas trīs galvenās prioritātes - valsts budžeta pārskatīšana, iepirkumu datu publiskošana, kā arī jauna Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) likuma izstrāde.

Valsts pamatbudžeta izdevumu pārskatīšana nepieciešama, lai identificētu pasākumus ar nepietiekamu atdevi un sniegtu priekšlikumus līdzekļu efektīvākai izmantošanai, skaidro FM. Galvenie darbības virzieni šajā jomā ir visu budžeta apakšprogrammu pārskatīšanas plāns četriem gadiem, apakšprogrammu sadalīšana pakalpojumos, pasākumos un aktivitātēs un identificētās efektivizācijas iespējas, kā arī Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas progresa un to potenciālās fiskālās ietekmes izvērtēšana.

Tiek gaidīti nozares ministriju priekšlikumi izdevumu efektivizācijai, tostarp izdevumu samazināšanai, papildu ieņēmumu iespējām un horizontāliem risinājumiem valsts pārvaldē, kā arī paredzēts pilnveidot valsts budžeta izdevumu caurskatāmību un sabiedrības informētību par budžeta līdzekļu izlietojumu. Paralēli notiek priekšlikumu izstrāde strukturālām reformām valsts pārvaldē.

Attiecībā uz iepirkumu datu publiskošanu notiek darbs, lai nodrošinātu elektronisko iepirkumu sistēmas E-katalogu darījumu datu publisku pieejamību Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietnē, kā arī komunikācijas pasākumus, lai popularizētu pieejamo informāciju par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, to grozījumiem un izpildi.

FM norāda, ka visām ministrijām un to padotības iestādēm jāizvērtē katra plānotā vai sāktā iepirkuma, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā, lietderība un piegādātājiem noteikto prasību samērīgums. Veicot iepirkumu, jānodrošina iespējami plaša konkurence un saimnieciska rīcība ar finanšu līdzekļiem, novēršot potenciālā iepērkamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu sadārdzinājuma riskus.

Ar finanšu ministra Kučinska rīkojumu izveidota darba grupa, kas strādā pie priekšlikumiem turpmākai Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogu izmantošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un risinājumu iepirkumos.

Savukārt jauns PFI likums nepieciešams, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas visām pašvaldībām un mazinātu administratīvo slogu, norāda FM. Tiek pilnveidots PFI likumprojekts, ievērojot pašvaldību izteiktos priekšlikumus attiecībā uz interešu izglītības finansēšanu, un turpināta iespējamo nosacījumu izstrāde uzņēmējdarbības stimulēšanai administratīvajā teritorijā. FM uzsver, ka Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales plānošanas reģionu pašvaldības atbalsta likumprojekta turpmāku virzību un aicina to virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Jau ziņots, ka FM samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2026. gadam un 2027. gadam līdz 2%.

Ņemot vērā straujo naftas un citu energoresursu cenu pieaugumu pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī, piegāžu ķēžu traucējumus un pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2%, bet 2027. gadam par 0,7 procentpunktiem līdz 2%, salīdzinot ar 2026. gada februāra prognozi.