Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija trešdien, 29. oktobrī, spriedīs par Rēzeknes tehnikuma veikto maksājumu likumību, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Valsts kontrole uzskata, ka izdienas pensiju reformas Saeimā būtu jāskata trijos lasījumos, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pauda Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins.
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu ar mērķi veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus trešajām personām. No tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 tūkst. eiro. Šāda rīcība bijusi iespējama, jo, veicot pārskaitījumus, netika pārbaudīta maksājuma saņēmēja nosaukuma vai vārda un uzvārda atbilstība norādītajam konta numuram (IBAN), ļaujot līdzekļus pārskaitīt personām, kurām tie nepienācās.
Slimnīcu vadībai ir jāpārstāj dzīvot "uz papīra", ilūzijās, mānot cilvēkus par to, kādus pakalpojumus slimnīcās pacienti var saņemt, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, izskatot jautājumu par stacionārās veselības aprūpes organizēšanu, pauda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Veselības ministrijai (VM) iepriekš nav bijusi informācija par Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem speciālistiem, kas it kā strādā neiespējamas slodzes, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Nākamgad valsts iestādes atlaidīs darbiniekus un griezīs budžetus. Tikai pašā noslēgumā sarunās par nākamā gada budžetu partijas attapās, ka arī valsts uzņēmumos var ietaupīt. Tie visi kopā gadā dotācijās saņem vairāk nekā miljardu eiro, bet dividendēs budžetā iemaksā trešdaļu miljarda. Valsts uzņēmumu vadības atalgojumam vien ik gadu tērē ap 24 miljoniem eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par stacionārās veselības aprūpes plānošanu konstatējusi tajā daudzus "būtiskus trūkumus", aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.
Valsts kontroles revīzija atklāj satraucošu ainu Latvijas stacionārajā veselības aprūpē. Tiek secināts, ka sistēma ir neefektīva un nauda netiek izlietota prioritārā kārtībā. Aptuveni 700 miljoni eiro gadā jeb gandrīz 40% no visa veselības aprūpes budžeta tiek izlietoti slimnīcu tīkla uzturēšanai, nevis pacientu vajadzībām, vēsta 360TV Ziņas.
Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) vēl nav bijis laika sīkāk iepazīties ar Valsts kontroles pārmetumiem Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par to, ka tā nav izveidojusi ilgtermiņa risinājumu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs.
Valsts kontrole (VK) slēdz ieteikumu kā neieviestu: par gaisa kvalitātes mērītājiem skolās izdoti miljoni, bet risinājums iepriekšējais – atvērt logu, vēsta VK izplatītais paziņojums presei.
Valsts kontroles (VK) revīzijā sešās pašvaldībās secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides un līdzfinansējums, ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi, aģentūru LETA informēja iestādes Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.
Otrdienas vakarā Esplanādē notiekošajā sapulcē "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību" piedalās vairāki desmiti dalībnieku, tostarp arī zemkopības ministrs un Saeimas opozīcijas deputāti, visiem iestājoties pret ieceri ierobežot skaidras naudas apriti, novēroja aģentūra LETA.
Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.
Valsts kontrole aicina atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa, jo šāda pieeja nav mūsdienīga, rada lieku birokrātiju un administratīvo slogu, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Valsts kontrole (VK) aicinās Saeimu 2026. gadā atteikties no bāzes mēnešalgas indeksācijas piemērošanas valsts kontrolierim un VK padomes locekļiem, kā to paredz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas pārstāvis Aivis Majors.