Valkas novada pašvaldības finanšu situācija ir kritiska un 2026. gada laikā nav būtiski uzlabojusies, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM).
Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju par ārvalstu darbaspēka piesaistes atbilstību Latvijas darba tirgus vajadzībām un darba atļauju iegūšanas sistēmas efektivitāti. Izrādās, Latvijā neesot skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Ak tu mūžs, kāds pārsteigums. Kas gan to būtu domājis?
Atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecībā izlietoti nesamērīgi resursi grunts pievešanā un puķu dobju ierīkošanā, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Edvīns Šnore (NA).
Veselības ministrija (VM) noraida Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) minētās bažas par finansējuma samazināšanu reģionu slimnīcām. Saglabājot kopējo slimnīcu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļu (NMPUN) tiek pārstrukturēts atbilstoši pacientu vajadzībām. Reorganizācijas rezultātā atbrīvojušies finanšu resursi turpmāk tiks izmantoti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai un attīstībai, liecina VM paziņojums.
Valsts kontroles pārstāvju nepiedalīšanās dēļ trešdien, 22. jūlijā, nenotiks Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kurā bija paredzēts skatīt Latvijas Zinātnes padomes (LZP) piešķirto finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projektiem laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, aģentūru LETA informēja komisijas vadītājs Kaspars Melnis (ZZS).
Šodien plkst. 14 Ogres novada pašvaldības ēkā Ogrē, Brīvības ielā 33, trešā stāva zālē notiks preses brīfings par Valsts kontroles revīzijā atklātajiem pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Ogres novada pašvaldībā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība, secināts Valsts kontroles revīzijā. Būtiskas neatbilstības un trūkumi konstatēti vairākos pašvaldības darbības aspektos – iekšējās kontroles sistēmā, finanšu pārvaldībā un uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā, attīstības projektu īstenošanā, institūciju pārvaldībā un ikdienas darba organizēšanā. Revīzijā konstatētas arī krāpšanas risku pazīmes pašvaldības iepirkumos, finansējuma piešķiršanā biedrībām un nodibinājumiem. Par tām Valsts kontrole ir informējusi tiesībaizsardzības un citas uzraugošās iestādes, ziņo Valsts kontroles pārstāve Gunta Krevica.
Jūnija vidū tika prezentēts Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2025. gadā”. Tajā secināts, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā sasniedza 21,8% no IKP — par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā indekss samazinājās līdz 23,6% no IKP, savukārt Igaunijā pieauga līdz 20,8% no IKP.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) aicinājis ministrijas neplānot jaunus izdevumus nākamā gada budžetā, ceturtdien preses konferencē pēc valdības rīcības sēdes sacīja Kučinskis.
Šodien, 8. jūlijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Farmācijas likuma 5. panta 20. punkta, ciktāl tas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 8. pielikuma 2.1. apakšpunkta un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 111. pantam”.
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uz skatītāju jautājumiem par Valsts kontroles (VK) darbu atbildēja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Ja no Valsts kontroles (VK) ziņojuma Saeimai, ko vakar no Saeimas tribīnes nolasīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, man būtu jāizvelk galvenā doma, tad tā būtu: “Mūsu, valsts pārvaldē strādājošo, pienākums ir runāt skaidru valodu un rādīt patieso situāciju arī tad, ja tā nav spoža vai atklāj iepriekš pieņemtu lēmumu trūkumus. Labāk rūgta patiesība nekā cukurota mānīšanās.”
2025. gadā Valsts kontroles darbs ir devis 17 833 816 eiro ieguvumu valsts pārvaldei un sabiedrībai, spriež pati Valsts kontrole pagājušā gada ziņojumā, kuru šonedēļ skatīs Saeimā.
Ogres novada pašvaldība Valsts kontrolē iesniegusi sūdzību, apstrīdot revīzijas par pašvaldības rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu rezultātus, aģentūra LETA uzzināja Valsts kontrolē.
Saistībā ar Valsts kontroles veikto AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārraudzības efektivitātes lietderības revīziju Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs, no zemkopības ministra amata atbrīvotais Armands Krauze no rīta rīkoja preses brīfingu, lai atbildētu uz medijus interesējošiem jautājumiem, bet plkst. 13:00 sniedz savu viedokli un plašāku skaidrojumu par minēto dokumentu.
Uz jautājumu, vai Saeima pati var tikt galā ar saviem tēriņiem un tos izrevidēt, Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” atbildēja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.