Grants par 212 000, puķu dobe par 3500 un citas nejēdzības katastrofu centru būvniecībā
Atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecībā izlietoti nesamērīgi resursi grunts pievešanā un puķu dobju ierīkošanā, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Edvīns Šnore (NA).
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem katastrofu pārvaldības centru būvniecībā. Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šo jautājumu augustā vērsās iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA), kurš, izvērtējot atsevišķu centru būvniecības projektu īstenošanu, bija konstatējis vairākas nesaimnieciskas rīcības pazīmes un iespējamu pārkāpumu riskus.
Ieskicējot iespējamos pārkāpumus, Šnore komisijā norādīja, ka iepirkumi centru būvniecībai tiek īstenoti pēc "projektē un būvē" principa, organizējot atklātus konkursus. Vienlaikus lētākie piedāvājumi visos četros lielajos konkursos izslēgti, to pamatojot ar normatīvo aktu kritērijiem, nevis cenas vai būvniecības kompetences dēļ.
Mēs redzam, ka bieži lētākie piedāvājumi neuzvar konkursā un dalība ir atteikta pēc formāliem kritērijiem," piebilda Šnore.
Turpinot runāt par nodotajiem centru projektiem un dīvainībām, Šnore minēja Madonu. Pēc viņa teiktā, pati projekta vieta no ekonomiskā un, iespējams, lietošanas viedokļa neesot pareizākā un izdevīgākā. Tā rezultātā pievesta grunts 13 513 kubikmetru apjomā par 212 689 eiro, kas ir 6,4 reizes vairāk nekā programmā vidēji.
Tāpat jautājumus raisot atsevišķu centru būvniecības izmaksas par kvadrātmetru. Piemēram, Alsungā tās bijušas 3672 eiro par kvadrātmetru. "Arī tas tiek izmeklēts - kāpēc dārgi, ņemot vērā, ka centru būvniecībā izmantoti tipveida projekti," norādīja Šnore, piebilstot, ka aprīkojums, protams, atšķīries.
Tāpat jautājumus raisot Kuldīgas piemērs, kur puķu dobe izmaksājusi 3500 eiro.
Pēc viņa teiktā, arī atkritumu urnas izmaksājušas ļoti dārgi - simtos eiro. Savukārt koku stādi izmaksājuši virs 1000 eiro. "Vārdu sakot, ir jautājumi par adekvātumu šādiem iepirkumiem un šādām cenām," uzsvēra Šnore.
Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Gatis Litvins komisijā norādīja, ka attiecībā uz šiem centriem līdz šim bijusi VK revīzija. Vienlaikus viņš pauda, ka var uzteikt IeM par šādu pašnovērtējumu, proti, ir vērtīgi, ja pati nozare analizē savus iepirkumus un mēģina rast izskaidrojumus.
Litvins arī informēja, ka VK kopš pavasara veic iekšlietu nozares iekšējo risku analīzi. Tāpat tiek pētīta Nodrošinājuma valsts aģentūra.
Kā vēstīts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu situācijas izvērtēšanu attiecībā uz katastrofu pārvaldības centru būvniecību, IeM no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināta par attiecīgo jomu atbildīgā amatpersona un sākts iekšējais audits par atsevišķu centru būvniecības projektu īstenošanu.
Kopumā IeM plāni paredzēja 32 centru uzbūvēšanu visā Latvijā. Finansējuma avoti ir valsts budžets, Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.
Centros vienuviet izvietoti reaģēšanas pasākumos iesaistītie dienesti - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze.
