Valsts kontrole atsaka dalību Saeimas komisijas sēdē; bez tās sēde kļūst bezljēdzīga

Valsts kontroles pārstāvju nepiedalīšanās dēļ trešdien, 22. jūlijā, nenotiks Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kurā bija paredzēts skatīt Latvijas Zinātnes padomes (LZP) piešķirto finansējumu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) projektiem laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam, aģentūru LETA informēja komisijas vadītājs Kaspars Melnis (ZZS).

Sēde nenotiks, jo Valsts kontrole informējusi, ka nevar tajā piedalīties. Melnis atzina, ka, viņaprāt, bez Valsts kontroles pārstāvju klātbūtnes šo jautājumu skatīt ir bezjēdzīgi, tāpēc sēde nenotiks. Deputāts gan norādīja, ka jautājuma skatīšana tiek pārcelta uz citu laiku, nevis nenotiks vispār.

Uz sēdi bija uzaicināta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), LZP, Valsts kontrole un FLPP projektu īstenotāji.

Komisijas vadītājs norādīja, ka 2021. gadā Valsts kontrole noslēdza revīziju "Slēgtas likumības revīzija "Izglītības un zinātnes ministrijas darbības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, izstrādājot un organizējot valsts zinātnes politikas īstenošanu"". Revīzijas mērķis bija gūt pārliecību, vai IZM veiktās darbības ir nodrošinājušas 2012. gada likumības revīzijas "Izglītības un zinātnes ministrijas darbības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, izstrādājot un organizējot valsts zinātnes politikas īstenošanu" ieteikumu ieviešanas rezultātā gūto uzlabojumu ilgtspēju un nepieciešamo pilnveidi.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole IZM sniedza ieteikumus, kuru galējais ieviešanas termiņš bija līdz 2023. gadam, veicot arī ieteikumu ieviešanas termiņu pagarinājumu, kā arī vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Prokuratūrā un Valsts ieņēmumu dienestā.

Kā norādīja Melnis, komisija regulāri sadarbojas ar Valsts kontroli, komisijas sēdēs izskatot Valsts kontroles revīziju ziņojumu rezultātus un to ieteikumu ieviešanas progresu. Šā gada 21. jūlijā komisija saņēma Valsts kontroles ziņu ar atteikumu piedalīties minētajā sēdē, pamatojot ar to, ka revīzijas departamenta darbinieki, kas var ziņot par konkrēto revīziju, atrodas atvaļinājumā.

Komisija informēs tiklīdz jautājums tiks iekļauts komisijas sēdes darba kārtībā, pauda Melnis.

Kā ziņots, iepriekš bija izskanējuši iebildumi par šī jautājuma vētīšanu Saeimas komisijā no opozīcijas partijas "Progresīvie" un koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV). Partijas pauda, ka komisijas darba kārtībā iekļautais jautājums par atsevišķiem FLPP ir turpinājums jau pērn sāktajiem politiķu mēģinājumiem iejaukties zinātnieku darbā un ierobežot akadēmisko brīvību.

JV pirmdienas koalīcijas sadarbības sanāksmē rosināja partnerus vienoties par jautājuma izņemšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darba kārtības.

Premjers Andris Kulbergs (AS) pirmdien pēc sanāksmes aģentūrai LETA pauda, ka jau patlaban eksistē dokuments un valdības sēdē panākta vienošanās par trim pamatprincipiem, pēc kuriem būtu jāvērtē valsts budžeta finansējums zinātniskajām programmām.

Pirmais princips, pēc premjera teiktā, ir nedublēt jau esošo, proti, neveidot jaunu pētījumu, ja attiecīgs pētījums jau pastāv. Otrais - skaidri definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus, pēc kuriem pētījumu var novērtēt. Trešais - pētījumam jāsniedz izmērāms un nozares turpmākajai attīstībai praktiski izmantojams ieguvums, pauda Kulbergs.

"Tātad, ja mēs kaut ko finansējam, tam ir jābūt jēgpilnam, nevajag atkārtoties un ir jābūt praktiskam pielietojumam. Tik elementāri ir šie principi - nekāda politiskā iejaukšanās, bet gan, lai tas viss nenonāktu atvilktnē vai plauktiņā un nekrātu putekļus," sacīja Kulbergs.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka JV ir svarīga akadēmiskā brīvība. "Skaidrs, ka parlamentam ir tiesības uzdot jautājumus un vērtēt, taču JV skatījumā pareizāk būtu raudzīties plašāk uz pētījumu jomu, nevis izraut trīs pētījumus no konteksta un politiski par tiem spriest," pauda Jurēvics.

JV politiķis norādīja, ka pirmšķietami šāda rīcība nav pareiza un neatbilst akadēmiskās brīvības principiem, tādēļ no JV bijis aicinājums pārdomāt, vai šāda jautājuma skatīšana atbilst akadēmiskajai brīvībai, neskatīt konkrētus pētījumus, bet skatīt šo jautājumu plašāk.

"Mēs šo pozīciju joprojām uzturam. Cerams, ka komisijas vadītājs [Melnis], kuram ir liela pieredze, tostarp darbā Ministru kabinetā, šim jautājumam pieies caur akadēmiskās brīvības prizmu," teica deputāts.

Kulbergs piebilda, ka šādus un līdzīgus jautājumus izskatīt Saeimas komisijās ir ikdienišķa prakse. "Galvenais bija vienprātība, ka nav nekāda politiska iejaukšanās, te vienkārši ir pamatprincipi, bez jebkādas politikas," teica premjers, norādot, ka kritiski jāskatās uz visiem pētījumiem, lai budžeta nauda tiktu izlietota lietderīgi.

Kā ziņots, pērnā gada septembrī Saeima noraidīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) priekšlikumu samazināt finansējumu LZP apstiprinātajiem projektiem, savukārt tolaik opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) prasīja izglītības ministrei skaidrot projektu aktualitāti un atbilstību valsts attīstības plāniem.

LPV vēlējās nepiešķirt finansējumu pētījumam "Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus", "Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides", "ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā", "Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12. gadsimts): bioarheoloģisks pētījums".

Savukārt NA frakcija prasīja tobrīdējai izglītības ministrei Dacei Melbārdei (JV) skaidrot, kā vērtēta projektu aktualitāte, līdzekļu sadale un atbilstība Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) uzdevumiem.