Finanšu ministrijai pārmet izvairīšanos no atbildības
Zemkopības ministrija (ZM) pauž neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) publiski pausto viedokli un mēģinājumu pārlikt atbildību par koksnes tirgus stabilizācijas pasākumu izvērtēšanu komercdarbības atbalsta kontekstā, aģentūru LETA informēja ZM.
ZM skaidroja, ka informatīvie ziņojumi par koksnes tirgus stabilizāciju tika izskatīti valdībā un pirms tam - atbilstoši normatīvajam regulējumam - saņēma FM saskaņojumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka Komercdarbības atbalsta kontroles likums skaidri definē ministriju kompetences - mežsaimniecība ir ZM kompetencē, rūpniecība, tostarp kokrūpniecība, - FM. Tādējādi nav runa par atbildības pārdali, bet gan savu kompetenču apzināšanos.
Krauze norādīja, ka ZM, īstenojot meža politiku, vērtē nozari kā vienu veselumu, tāpēc, apzinoties draudus nozarei, koksnes tirgus stabilizācijas pasākumus valdībā virzīja, tos vispirms saskaņojot ar FM kā atbildīgo institūciju likuma priekšā.
Savukārt FM, pēc Krauzes teiktā, savu saskaņojumu sniedza, kas tālāk noveda pie šo pasākumu akceptēšanas valdībā. Tāpat ministrs rezumēja, ka tieši šāda publiska savas kompetences apstrīdēšana maldina sabiedrību, kā arī šādu skaidrojumu ZM sniegusi arī Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei izvērtēšanai.
Ministrijā atzīmēja, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītā panta otrajai daļai ZM ir atbildīga par komercdarbības atbalsta uzraudzību un veic plānoto atbalsta programmu vai atbalsta projektu, vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu zvejniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
Savukārt saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE) Eiropas Kopienā "A" sadaļā "Lauksaimniecība, Mežsaimniecība un Zivsaimniecība" ietilpst mežsaimniecība, kas ietver būvkoku audzēšanu un apaļkoku ražošanu - ieguvi koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai. Šīs ir ZM atbildības jomas, kuras valsts mežā īsteno AS "Latvijas valsts meži".
Tomēr kokrūpniecības uzņēmumi, kurus skāra ZM sagatavotie informatīvie ziņojumi, atbilst NACE 16. grupai - "Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana". Kokrūpniecība nav mežsaimniecības sastāvdaļa, bet gan atsevišķa apstrādes rūpniecības nozare, un līdz ar to nav ZM kompetencē Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītā panta otrās daļas izpratnē, atzīmēja ZM.
Ministrijā rezumēja, ka par komercdarbības atbalsta uzraudzību kokrūpniecības nozarē atbildīga ir FM, kurai jāveic plānoto atbalsta programmu vai projektu sākotnējais izvērtējums. Ievērojot šo regulējumu, abi informatīvo ziņojumu projekti Tiesību aktu portālā tika oficiāli nodoti FM saskaņošanai.
Vienlaikus ZM, izvērtējot informatīvo ziņojumu atbilstību valsts atbalsta pazīmēm, norādīja, ka, lai pasākumu kvalificētu kā "valsts atbalstu", atbalsta pasākumam jābūt saistītam ar valsts intervenci vai valsts līdzekļu izmantošanu, tam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jāsniedz selektīva priekšrocība konkrētam saņēmējam, kā arī tam jāizkropļo vai tas var izkropļot konkurenci.
Ministrijas vērtējumā informatīvajos ziņojumos paredzētais risinājums neatbilst nevienam no minētajiem valsts atbalsta kritērijiem, tādēļ tas netika saskaņots ar Eiropas Komisiju. Arī no FM saskaņošanas procesā netika saņemti iebildumi par iespējamu valsts atbalsta regulējuma pārkāpumu.
ZM, izstrādājot meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, nozari vērtē kopumā - no koka iestādīšanas līdz meža ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai. Tas ietver gan dabas vērtību saglabāšanu, gan sabiedrības rekreācijas iespējas, gan koksnes produkcijas ieguldījumu valsts ekonomikā un eksportā.
Ministrijā skaidroja, ka šāda pieeja ļauj sabalansēt dažādas intereses un nodrošināt ilgtspējīgu meža zemju apsaimniekošanu. Vienlaikus tā nemaina likumos noteikto kompetenču sadalījumu starp ministrijām. Latvijā pastāv skaidra normatīvo aktu hierarhija, kur likumam ir augstāks spēks par pamatnostādnēm un ministriju nolikumiem. Tāpat nav pamata runāt par domstarpībām kompetenču vai atbildības sadalījumā valsts atbalsta izvērtēšanā, jo katrai institūcijai likumā ir skaidri noteikta atbildība.
Jau vēstīts, ka Krauzes publiskie apgalvojumi par to, ka kokrūpniecības nozares atbalsta izvērtēšana bija FM kompetencē, neatbilst normatīvajam regulējumam un maldina sabiedrību, aģentūrai LETA pauda FM.
Ministrijā uzsvēra, ka, pirmkārt, FM un ZM kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūciju kompetence ir skaidri noteikta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītajā pantā. No tā nepārprotami izriet, ka ZM veic plānoto atbalsta pasākumu sākotnējo izvērtēšanu mežsaimniecības nozarē.
Otrkārt, FM skaidroja, ka to, ka kokrūpniecība ir neatņemama meža nozares sastāvdaļa, ir noteikusi pati ZM. To paredz Ministru kabineta (MK) 2015. gada 5. oktobra rīkojums par meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, kuru sagatavotājs un virzītājs ir ZM. Pamatnostādnēs skaidri noteikts - "Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība".
Tāpat FM norāda, ka tajā pašā dokumentā ir precizēts, ka mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību, savukārt kokrūpniecība apstrādā mežā saražoto koksni un iegūst pirmapstrādes un tālākapstrādes produktus.
Līdz ar to FM secina, ka kokrūpniecība nav no meža nozares nodalāma ārpus ZM atbildības. Turklāt, tā kā ZM nolikums paredz ZM atbildību par meža nozari un ZM ir kapitāldaļu turētājs AS "Latvijas valsts meži" (LVM), kā arī ZM ziņojumu mērķis bija noteikt LVM kā mežsaimniecības uzņēmuma tirdzniecības darījumu ar zāģbaļķiem nosacījumus jeb cenu izmaiņas politiku, jautājums ir ZM kompetences jomā, skaidro FM.
