Jaunie ārsti nosauc, kas obligāti jāizdara slimnīcu tīkla reformās

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli, taču aicina pārliecināties, ka šajos līmeņos sadalītās slimnīcas tiešām reāli spēs nodrošināt paredzēto pakalpojumu klāstu, nevis sadalījumu veiks atbilstoši nākotnes plāniem, izriet no LJĀA sniegtā atzinuma par VM reformu plānu.

LJĀA ieskatā, rezidentu apmācība ir jākoncentrē iestādēs, kuras nodrošina pakalpojumu klāstu atbilstoši slimnīcai noteiktajam līmenim un spēj nodrošināt rezidentu apmācību attiecīgajos profilos, kam nepieciešams gan pietiekams sertificēto ārstu skaits, ko regulē Ministru Kabineta noteikumi par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību, gan arī pietiekama pacientu plūsma.

Plānošana, balstoties uz nākotnes nodomiem, nevis faktiskajām iespējām, apdraud gan apmācības kvalitāti, gan pacientu drošību, uzsver asociācijā. Tāpēc rezidentūras programmu īstenošana koncentrējama ārstniecības iestādēs, kur ir faktiski specialitātes profili un mācību vide, nevis tikai "deklarēta vēlme nākotnē šos pakalpojumus attīstīt".

Asociācija norāda, ka "apzinās ārstniecības iestāžu vajadzību piesaistīt speciālistus jau rezidentūras posmā, piedāvājot atsevišķas rotācijas īstenot reģionālajās slimnīcās posmā, un nepieciešamību dažus pakalpojumus sniegt apmērā, kam sertificēts speciālists nav vajadzīgs pilnas slodzes darbā".

Potenciālo risinājumu LJĀA saredz ziņojumā apskatītajā slimnīcas sadarbības teritoriju modeļa tālākā attīstīšanā un šādas sadarbības formas juridiskā nostiprināšanā, pieļaujot arī savstarpēju speciālistu piesaisti sadarbības slimnīcu starpā.

LJĀA uzskata, ka esot nepieciešams pārskatīt "atstrādes prasību nesamērību". Piemēram, noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību definētā prasība potenciāli piespiežot jauno ārstu noslēgt darba līgumu ar valsts vai pašvaldības iestādi par pilnas slodzes darbu, vienlaikus pastāvot iespējamībai, ka līmeņošanas izmaiņu un konkrētās iestādes līmeņa pārskatīšanas rezultātā slimnīca neturpinās sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus konkrētajā specialitātē vai nesniegs tos tādā apjomā, lai nodrošinātu speciālistam pilnu darba slodzi.

LJĀA vērtējumā, tas izgaismo pašreizējā atstrādes regulējuma nesamērību, jo nosacījumi ārsta darbu piesaista ārstniecības iestādei pēc īpašnieka, nevis nodrošinātajiem valsts apmaksātajiem publiskajiem pakalpojumiem.

"Situācijā, kur slimnīcas līmenis tiek pārskatīts un konkrētā specialitāte vairs netiek nodrošināta pilnā apjomā, ārstam praktiski nav iespējams izpildīt atstrādes prasības, neradot finansiālus riskus," pausts LJĀA paziņojumā. Tas ierobežo profesionālo brīvību un neatbilst darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principiem, uzskata asociācija.

LJĀA aicina atstrādes regulējumu pārskatīt, to balstot pakalpojuma pieejamībā sabiedrībai, nevis ārstniecības iestādes juridiskajā formā.

Asociācija min, ka sadrumstalota slimnīcu tīkla uzturēšana ierobežotu finansiālo un arī darbaspēka resursu apstākļos neļauj stacionārajai palīdzībai novirzītos līdzekļus izmantot efektīvi, līdz ar to VM iecerētā modeļu pārskatīšanu kopumā vērtē atzinīgi.

Asociācija uzskata, ka slimnīcu tīkla reforma var sniegt būtisku ieguvumu, ja tā tiek sasaistīta ar prognozējamu cilvēkresursu politiku un kvalitatīvu rezidentu apmācību, nodrošinot stabilu un profesionālu veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā.

LJĀA uzsver, ka slimnīcu līmeņošanas pārskatīšanai ir potenciāls uzlabot Latvijas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, tomēr stacionārās palīdzības sistēmas veiksmīga pārveide prasa prognozējamu cilvēkresursu politiku un kvalitatīvu jauno speciālistu sagatavošanu.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatēts, ka atsevišķu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz pat 16% dežūru stundu nosedz rezidenti. Tas radot šaubas, vai sertificēto speciālistu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu gan slimnīcas esošajam līmenim atbilstošos pakalpojumus, gan rezidentu uzraudzību, vadību un kvalitatīvu apmācību, skaidro asociācijā.

LJĀA norāda, ka pēc pašreizējā regulējuma rezidentūras vietu plānošanā būtiska loma ir tieši slimnīcu izteiktajam pieprasījumam pēc speciālistiem un gatavībai tos apmācīt.

Informatīvā ziņojuma saskaņošanas gaitā saņemti 12 atzinumi, tostarp no Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Neonatologu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB), Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Sieviešu sadarbības tīkla.

Vērtējumus izteikušas arī vairākas ārstniecības iestādes, tostarp Rīgas Dzemdību nams, Kuldīgas slimnīca, Stradiņa slimnīca un Bauskas slimnīca.

LSB aicinājusi VM pilnveidot ziņojumu par slimnīcu tīklu, jo tas esot pārāk vispārīgs un to nepieciešams papildināt ar datiem un analīzi. Piemēram, lai varētu izdarīt secinājumus par pacientu nogādāšanas plāna pilotprojektu, kas īstenots pērn, ir nepieciešama tā rezultātu analīze.

Savukārt Bauskas slimnīcas valdes locekle Margarita Epermane norādījusi, ka, īstenojot plānotās reformas, jāņem vērā Bauskas slimnīcas stratēģiskā atrašanās vietā. Epermane skaidrojusi, ka Bauskas slimnīcai, vērtējot pēdējo trīs gadu statistiku, ir pieaudzis neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļas pacientu skaits diennaktī, kas 2025. gada deviņos mēnešos ir vidēji 22 pacienti diennaktī. Līdzīga pieaugoša tendence ir arī terapeitisko pacientu skaitam.

VM rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā, paredz ministrijas ziņojums "Par slimnīcu tīklu".

Kā aģentūru LETA informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ziņojums aptver principus slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas. "Būtiski norādīt, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju," paudusi VM.

Slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības, skaidro VM.

Ministrijā 13. novembrī no plkst. 11 līdz 14 gaidāma klātienes apspriede par iecerētajiem plāniem.