Darba ņēmēji

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem finansiālā drošība joprojām ir izaicinājums. CV.lv aptaujas dati liecina, ka 26% darbinieku šobrīd nevar atļauties veidot uzkrājumus. Vienlaikus tikai 5% pēdējā gada laikā būtiski palielinājuši savu finanšu drošības spilvenu, lai būtu labāk sagatavoti darba zaudēšanas gadījumam, informē "Alma Career Latvia".

Gandrīz katrs trešais jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata atalgojuma sistēmu savā darbavietā par netaisnīgu, liecina pētījumu kompānijas "Norstat" veiktā aptauja. Ja ņem vērā tikai strādājošos, atalgojuma sistēmu par netaisnīgu uzskata katrs trešais (34%). “Mēs gaidījām ieraudzīt kritisku plaisu starp vīriešiem un sievietēm, taču izrādījās, ka par diskrimināciju visvairāk sūdzas tie, kuru alga ir proporcionāli zemāka (viņu vidū - 35%). Vienlaikus vadītāju vidū, kas pelna no 2000 eiro neto, uz diskrimināciju un netaisnību norāda tikai katrs desmitais (11%),” norāda Juris Zālāns, labumu pārvaldības platformas "Beneflo" vadītājs.

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē nepanākot vienošanos par 835 eiro minimālo algu, Labklājības ministrija (LM) rosina nākamgad to palielināt par 40 eiro - līdz 820 eiro, liecina LM sagatavotais noteikumu projekts.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.

Nesen veiktās CV.lv darba ņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka bažas par darba zaudēšanu Latvijā ir samērā plaši izplatītas. Kopumā 29% darbinieku atzīst, ka baidās zaudēt savu darbu, ziņo "CV.lv" pārstāvji.

Lielākā daļa jeb 87% darbinieku uzskata, ka ēdināšanas risinājumi darbavietā būtiski palielinātu viņu apmierinātību ar darbu, liecina pēc ēdienu un citu preču piegādes uzņēmuma "Wolt" pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Lielākā daļa jeb 762 300 nodarbināto vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija darba ņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

No 2026. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro.

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli, taču aicina pārliecināties, ka šajos līmeņos sadalītās slimnīcas tiešām reāli spēs nodrošināt paredzēto pakalpojumu klāstu, nevis sadalījumu veiks atbilstoši nākotnes plāniem, izriet no LJĀA sniegtā atzinuma par VM reformu plānu.

Kopumā apdrošinātājiem šis gads būs rentabls, lai gan atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Tādēļ darba devēji bieži nespēj nopirkt apdrošināšanas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.

Sociālā iniciatīva "Misija Nulle" aicina uzņēmumus piešķirt brīvas dienas darba ņēmējiem valsts apmaksāta vēža skrīninga veikšanai, aģentūru LETA informēja iniciatīvas rīkotāji.

Divi no trim jeb 67% Latvijā nodarbināto pēdējā laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā pētījuma rezultāti.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.

Cilvēkus no uzņēmējdarbības sākšanas visbiežāk attur bailes riskēt un zaudēt naudu, liecina AS "Norstat Latvija" veiktā aptauja pēc internetveikala "220.lv" pasūtījuma.

Darba ņēmēju skaits Latvijā saglabājies aptuveni iepriekšējā līmenī, bet pieaugusi vidējā darba alga, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē informēja Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Šodien, 5.martā, svinīgā ceremonijā tika sveikti un apbalvoti vērienīgās aptaujas "TOP darba devējs 2019" uzvarētāji - aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt. Lai arī aptaujas balsojumā starp darba devējiem bija sīva cīņa vietu sadalījumā, tikai divi uzņēmumi labāko darba devēju TOP 50 sarakstā savu pozīciju saglabājuši, pirmās vietas ieguvējs var lepoties ar pārliecinošu uzvaru un balsu pārsvaru.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā attiecas uz minimālās darba algas būtisku paaugstināšanu, kā arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Darba ņēmējiem aktīvāk jācīnās par savām tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kā arī apvienoties arodbiedrībās, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.

Tikai 24% uzņēmumu darba vide Latvijā pilnībā atbilst Darba aizsardzības likuma prasībām, liecina apjomīga pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013" pirmie rezultāti.