Abāšins: veselības apdrošināšanā ir nopietni jūtama inflācijas ietekme

Kopumā apdrošinātājiem šis gads būs rentabls, lai gan atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Tādēļ darba devēji bieži nespēj nopirkt apdrošināšanas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.

Novērojams pieaugums ir nekustamā īpašuma apdrošināšanā, jo pēc piedzīvotajām vētrām arvien lielāka ir cilvēku apziņa, ka īpašumi ir jāpasargā. Atkopšanās ir redzama arī dzīvības apdrošināšanā. Pieaugums redzams arī lauksaimniecības platību apdrošināšanā, un Abāšins saka, ka cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka mēs nedzīvojam Dieva ausī un dabas kataklizmas var skart arī mūs, klāsta Abāšins.

Kāds šis gads varētu būt apdrošinātājiem? Tostarp kā apdrošinātājus ir ietekmējusi situācija lauksaimniecībā ar ilgajiem lietiem un tas, ka tagad skrejriteņiem ir vajadzīga obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA)?

Te gan jāsaka, ka abi pieminētie ir ļoti mazi apdrošināšanas veidi. Protams, paskatīsimies vēl, vai situāciju neietekmēs rudens vētras, bet es domāju, ka kopumā apdrošinātājiem gads būs rentabls, lai gan atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos. Šis ir asas konkurences gads, kuram lielākajai daļai apdrošinātāju vajadzētu beigties rentabli, bet visdrīzāk peļņa būs mazāka nekā pagājušajā gadā.

Kas attiecas uz konkrētiem apdrošināšanas veidiem, tad jau pieminētajā lauksaimniecībā pieteikumi apdrošinātājiem tagad tikai sāk nākt iekšā, jo zemnieki vēl cenšas novākt visu, ko var. Savukārt OCTA ir bijis cenu kritums, ko mēs jūtam, jo apjomi ir samazinājušies par 5-6%, lai gan transportlīdzekļu skaits ir audzis. Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas (KASKO) apjomi ir aptuveni tādi paši kā pērn.

Joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana, un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Pieaugums ir nekustamā īpašuma apdrošināšanā, jo pēc piedzīvotajām vētrām arvien lielāka ir cilvēku apziņa, ka īpašumi ir jāpasargā. Atkopšanās ir redzama dzīvības apdrošināšanā. Tā ir laba lieta, jo nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk domā arī par sociālā nodrošinājuma spilvenu.

Minējāt, ka veselības apdrošināšanā ir jūtama inflācijas ietekme. Vai ar veselības apdrošināšanas polisēm pašlaik izdodas segt medicīnas aprūpes izdevumus?

Nē, neizdodas. Apdrošinātāji, protams, pilda savas saistības, bet ir redzams, ka darba devēji ļoti bieži nespēj nopirkt tādas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus. Ja mēs skatāmies uz oficiālajiem statistikas datiem, tad inflācija medicīnas nozarē katru gadu pēdējā desmitgadē ir rakstāma ar divciparu skaitli. Īpaši tas attiecas stacionāru pakalpojumiem. Ambulatorajos pakalpojumos konkurence ir lielāka, un tur tik liela cenu pieauguma nav, bet stacionāros gan. Turklāt nav paredzams, ka tas varētu mainīties, jo medicīnas izmaksas iet uz augšu visur.

Darba devēji ir motivēti pirkt dārgākas polises?

Jā. Pirms pāris gadiem arī mainījās ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm, kas bija noteikts vēl tad, kad Latvijā bija lati, un tagad tas ir 750 eiro. Te gan jāsaka, ka, no vienas puses, darba devējs ir motivēts pirkt labāku polisi, no otras puses, ne vienmēr to var atļauties, jo polises ar plašu segumu maksā dārgi. Te ir tas klasiskais mīlas trīsstūris starp apdrošinātāju klientu, kas grib labāku segumu, mediķiem, kuri grib saņemt par saviem pakalpojumiem naudu, un apdrošinātājiem, kuriem tas kaut kā ir jāsalāgo. Tas, kas pēdējos piecos septiņos gados ir mainījies, ir, ka darba devēji polisēs ar plašāku segumu mazāk domā par sporta pakalpojumu iekļaušanu, un tā vietā nāk psiholoģiskā palīdzība un tamlīdzīgas lietas.

Cik bieži ir gadījumi, ka veselības apdrošināšanas polises iegādē piemaksā arī darba ņēmējs?

Tas ir diezgan daudz, vienā trešdaļā līgumu pilnīgi noteikti.

Vai, ņemot vērā diezgan stagnējošo Latvijas ekonomiku, vispār ir sagaidāms, ka darba devēji tuvākajā nākotnē būs gatavi maciņus atvērt vairāk un iegādāties veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem ar plašāku segumu?

Šobrīd, protams, vairāk ir jūtama nogaidīšana, jo ekonomikas pieaugums svārstās pie nulles vai viena procenta. Protams, ir nozares, kuras var atļauties papildu izdevumus, un ir nozares, kuras taupa, un tas ir jūtams diezgan spēcīgi. Līdz ar to, no vienas puses, nav iemesla prognozēt, ka veselības apdrošināšanā būtu gaidāms straujš pieaugums. No otras puses, nav redzams arī tas, ka tuvākajā nākotnē varētu būtiski pieaugt veselības aprūpes finansēšana valsts pusē, jo pašlaik ir definētas citas prioritātes. Tas nozīmē, ka rindas uz valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem mazākas nepaliks un tas spiedīs uz augšu pieprasījumu pēc apdrošinātāju apmaksātiem pakalpojumiem. Tomēr visdrīzāk šo potenciālo pieaugumu ierobežos maksātspēja. Tādēļ visdrīzāk pieaugums būs, bet tas būs mazs.

Vai veselības apdrošināšana ir kļuvusi par teju obligātu darba devēja piedāvājumu darba ņēmējam?

Jā, ir. Latvijā ir apmēram 800 000-900 000 strādājošo. No tiem apmēram 500 000 ir veselības apdrošināšana. Turklāt šis skaitlis visu laiku palielinās. Protams, ir iespējama pārklāšanās, kad viens cilvēks strādā divās darba vietās un katra viņam nodrošina veselības apdrošināšanas polisi, bet šādu gadījumu noteikti nav daudz. Cita lieta - mēs vēl redzēsim, kāda ietekme būs valstī sāktajiem taupības pasākumiem. Iespējams, savu darbinieku apdrošināšanas apjomus sabremzēs kāda pašvaldība, kāda valsts institūcija. Taču no otras puses arī viņiem ir jānotur labus darbiniekus, un cilvēki pašlaik vērtē, kādus bonusus darba devējs viņiem piedāvā.

Kā ir ar privāto veselības apdrošināšanu, kad polisi iegādājas pats cilvēks? Latvijā tai ir perspektīvas?

Pašlaik šādas polises ir iegādājušies apmēram 2000 cilvēku, kas nav daudz. Šis skaits katru gadu aug, bet tas joprojām ir ļoti mazs pret kopējo veselības apdrošināšanas prēmiju apjomu - mazāk nekā 1%. Galvenokārt šādas polises pērk cilvēki, kas strādā neatkarīgi, piemēram, IT speciālisti, kas sniedz savus pakalpojumus paši saviem klientiem. Ja šādu cilvēku dažādās profesijās kļūs vairāk, tad visdrīzāk augs arī privātā veselības apdrošināšana, bet strauji lēcieni te nav paredzami.

Kāda situācija ir ar šā gada jaunumu - OCTA apdrošināšanu skrejriteņiem?

Reģistrēti ir apmēram 28 000 elektrisko skrejriteņu, no kā apmēram 12 000 ir uzņēmumiem piederošie. Tie visi arī ir apdrošināti. Savukārt no privātajiem skrejriteņiem apdrošināšana ir apmēram 45%. Tas ir daudz vai maz? To ir grūti pateikt, jo ir arī tā, ka pietiekami daudzi skrejriteņi, kurus cilvēki savulaik nopirka, reāli nemaz netiek lietoti.

Kas attiecas uz atlīdzību pusi, tad līdz šim ir izmaksātas atlīdzības par četriem negadījumiem, kurus ir izraisījuši skrejriteņu braucēji. No tiem trīs skrejriteņi bija apdrošināti, viens neapdrošināts. Te gan jāsaka, ka atlīdzības ir tādas pašas kā vidēji par negadījumiem ar automašīnām. OCTA atlīdzības automašīnām ir vidēji 1400-1700 eiro, un skrejriteņu gadījumā mēs redzam atlīdzības 1400-1500 eiro apjomā.

Tas nozīmē, ka skrejriteņu nodarītā skāde ir diezgan pamatīga?

Jā. Piemēram, vienā gadījumā ar skrejriteni iebrauca skatlogā, un pēc tam skatlogs bija jāiestiklo no jauna, otrā gadījumā tieši ar neapdrošinātu skrejriteni jūlija sākumā uzbrauca 60 gadus vecai sievietei un nodarīja viņai miesas bojājumus.

Tas nozīmē, ka negadījumu nav daudz, bet, ja ir, tad tie ir izmaksu ziņā dārgi?

Jā, tie ir līdzvērtīgi ar mašīnām izraisītiem negadījumiem. To, vai negadījumu skaits ir liels vai mazs, mēs novērtēt varēsim tikai pēc gada vai diviem, pagaidām statistikas bāze ir pārāk maza, lai izdarītu secinājumus.

Vai mainās paņēmieni, kā mēģina apkrāpt apdrošinātājus?

Paņēmieni ļoti ir mainījušies. Protams, ka vienmēr ir eksistējusi, sauksim to par, "pierakstījumu" sistēmu, kad lielāku zaudējumu gadījumā tiek piemests klāt vēl kaut kas. Piemēram, ja mašīna ir cietusi avārijā, tad tajā noteikti būs atradies arī dators, kurš būs nevis septiņus, bet tikai vienu gadu vecs un tamlīdzīgi. Šādi sīkumi vienmēr ir bijuši un noteiktā līmenī noteikti arī paliks. Bet to nav daudz. Turklāt tas diezgan izteikti ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Ja tā ir sliktāka, tad šādu gadījumu kļūst vairāk, ja labāka, tad to skaits samazinās.

Tomēr līdz ar mākslīgā intelekta attīstību apdrošinātājiem ļoti ir jāiespringst, lai atklātu viltojumus. Piemēram, "uzburt" ārstu izrakstus un čekus no Turcijas vai Ēģiptes tagad ir diezgan vienkārši. Apdrošinātāji savukārt meklē tehnoloģijas, kā šos viltojumus identificēt.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa apkrāpšanas mēģinājumu ir saistīti ar medicīnas pakalpojumiem?

Jā, tā ir ceļošanas apdrošināšana par medicīnas pakalpojumiem. Neteiksim, ka šādu gadījumu ir daudz, bet tas mums Latvijā ir kaut kas jauns.

Es pieļauju, ka mēs ne ar ko neesam unikāli. Par ko liecina citu valstu pieredze? Vai ir gaidāms ar mākslīgo intelektu saistītu krāpniecības gadījumu bums?

Protams, ka būs pieaugums, kā jau parasti, kad parādās kādas jaunas lietas, bet attīstās jau arī risinājumi, kā ar to cīnīties un krāpniekus pieķert. No vienas puses būs mākslīgā intelekta rīks, kas palīdzēs falsificēt ārsta zīmes, bet pretī būs risinājums, ar kura palīdzību varēs noskaidrot, ka šāds ārsts Ēģiptē nemaz neeksistē vai arī ka cilvēks šajā laikā Ēģiptē nemaz nav bijis.