Finanšu ministrija (FM) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi 2026. un 2027. gadam līdz 2%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Latvijā patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju nav mainījušās, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Politologs Filips Rajevskis TV raidījumā “Nra.lv sarunas” sacīja, ka sabiedrībai nevajadzētu lolot cerības vēl pirms vēlēšanām uzzināt patieso valsts finanšu situāciju. Viņaprāt, valdība par budžeta problēmām atklāti runās tikai pēc vēlēšanām, taču daudz svarīgāk par nodokļu celšanu būtu beidzot ķerties pie valsts izdevumu samazināšanas.
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes. Turpmākajos trīs gados inflācija saglabāsies 3–4% līmenī, savukārt ekonomikas augšupeja būs lēnāka, nekā iepriekš cerēts – ap 2% nākamgad, pakāpeniski pieaugot līdz 3% 2028. gadā. Prognozi būtiski ietekmē karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kas uztur nenoteiktību pasaules ekonomikā un ietekmē energoresursu cenas, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2025. gada maiju - pieauga par 3,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1831 eiro, kas ir par 4,2% jeb 73 eiro vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2025. gada nogalē Latvijas iedzīvotāju bankas kontos atradās 12,1 miljards eiro, un šī summa turpina augt. Dati par skaidro naudu nav pieejami, taču ir acīmredzams, ka “papīra naudā” tiek glabāti vēl vairāki miljoni.
Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos un augstajām energoresursu cenām, aprīlis pasaules finanšu tirgos noslēdzās pozitīvā noskaņojumā – akciju tirgi piedzīvoja vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pēdējo gadu laikā. Īpaši spēcīgs pieaugums bija ASV un attīstības valstu tirgos. Vienlaikus inflācijas kāpums un augstās naftas cenas saglabāja centrālo banku piesardzību un ierobežoja obligāciju tirgus izaugsmi, vēsta Kārlis Purgailis, bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.
SEB palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 2,4% līdz 3,9%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "SEB Nordic Outlook".
Lai gan Latvijas iedzīvotāji jau konflikta pirmajās dienās izjuta Tuvo Austrumu kara ietekmi uz degvielas cenām, būtiskāks inflācijas kāpums varētu kļūt redzams tikai rudenī, norāda bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Atsevišķu preču un pakalpojumu cenas uz enerģijas cenu kāpumu var reaģēt pat ar 10 – 12 mēnešu nobīdi.
Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu, informē Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists.
Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka valstij tuvākajos mēnešos varētu būt nepieciešams ieviest degvielas normēšanu, jo karadarbība Tuvajos Austrumos ir rada būtisku ietekmi uz valsts ekonomiku.
Nav nekā trakāka kā šausmu gaidas pēc inflācijas, bet nevajag psihot - TV24 raidījumā “Naudas cena” mierina finansists, savulaik ministru prezidents un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Eiropai reaktīvo dzinēju degvielu krājumi ir varbūt apmēram sešām nedēļām, ceturtdien pavēstīja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols, brīdinot, ka drīzumā lidsabiedrībām var nākties sākt atcelt lidojumus, ja Irānas kara dēļ joprojām tiks bloķētas naftas piegādes.
Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.
Saeima ceturtdien lēma nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai sabiedrības iniciatīvu, kurā rosināts palielināt attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā.