Inflācija Latvijā aug, bet izaugsme bremzējas; kas to ietekmē?
Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes. Turpmākajos trīs gados inflācija saglabāsies 3–4% līmenī, savukārt ekonomikas augšupeja būs lēnāka, nekā iepriekš cerēts – ap 2% nākamgad, pakāpeniski pieaugot līdz 3% 2028. gadā. Prognozi būtiski ietekmē karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kas uztur nenoteiktību pasaules ekonomikā un ietekmē energoresursu cenas, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijas Bankā norāda, ka inflācija šogad pieaugs, taču ekonomiskā izaugsme palēnināsies. Būtībā - cenas skrien sprintu, bet ekonomika iet pastaigā. Un tam visam pa vidu vēl nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze.
“Gan Eiropas izaugsme, gan Latvijas izaugsme tuvākajos gados joprojām būs plusos. Latvijā - tuvu pie 2%. Inflācija, diemžēl, mazliet augstāka - tuvāk pie 4%. Bet kopumā tā situācija ir krietni labāka nekā tas bija, piemēram, 2022. gadā,” stāsta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Pārtikas cenu inflācija gada laikā būtiski samazinājusies - no teju 8% līdz gandrīz nullei. Tas palīdzējis mazināt kopējo cenu kāpumu valstī. Tomēr Latvijas Bankā norāda, ka energoresursu cenu pieaugums un ietekme uz tautsaimniecību parasti izpaužas ar laika nobīdi. Tādēļ inflācijas spiediens saglabāsies un nākamgad cenu kāpums varētu kļūt straujāks.
Lai gan vājākas ekonomiskās izaugsmes dēļ pieprasījums pēc darbaspēka nedaudz mazinās, darba tirgus joprojām saglabājas saspringts. Latvijas Banka nedaudz paaugstinājusi bezdarba prognozi, savukārt algu kāpums saglabāsies spēcīgs, lai gan būs nedaudz lēnāks nekā iepriekš prognozēts.
Prognozes rāda, ka valsts budžeta deficīts tuvākajos gados turpinās pieaugt, tāpēc politiķiem jau tagad būs jādomā par risinājumiem, kā uzlabot valsts finanšu situāciju. Latvijas Bankas ieskatā, to nevajadzētu darīt uz lielāku nodokļu rēķina.
Līdzīgus ieteikumus pagājušajā nedēļā Latvijas politiķiem sniedza arī OECD, aicinot veicināt ekonomikas izaugsmi, ieguldīt veselības aprūpē un efektīvāk izmantot valsts līdzekļus.
